Notiek zemessargu plūsma visos Zemessardzes bataljonos

Laika gaitā kopš izveidošanas Zemessardze piedzīvojusi dažādas pārmaiņas, kas devušas iespējas gan augt un attīstīties, gan samazinot vienību un zemessargu skaitu palikt spēcīgākiem un profesionāli kvalitatīvākiem. Uz šī gada pirmo novembri Zemessardzē uzticību Latvijai apliecina 10 698 zemessargi (tai skaitā arī veterāni), kuru darbu organizē un vada 548 profesionālā dienesta karavīri. Laika posmā no 2009.gada 1.janvāra līdz šim, kopumā ir uzņemti 667 zemessargi. Vislielākais zemessargu skaita pieaugums bija šī gada pirmajā ceturksnī, kad tika uzņemti 254 zemessargi, otrajā ceturksnī ir uzņemts 231 zemessargs, savukārt gada trešajā ceturksnī iestājās 182 zemessargi. Kā jau liecina pagājuši gadi, valsts svētku laikā arī tiek uzņemts ievērojams skaits jaunu zemessargu, tā kā var puslīdz droši paredzēt, ka arī ceturtajā ceturksnī Zemessardze saņems jaunu papildinājumu. Lielais uzņemto zemessargu skaits liecina par sabiedrības interesi iesaistīties valsts aizsardzības pasākumos, kā arī iezīmē paaudžu un vērtību nomaiņu.

Zemessardzes komandieris pulkvedis Juris Zeibārts: „Pēdējie gadi Zemessardzei ir raksturīgi ar paaudžu nomaiņu - Zemessardzē stājas arvien vairāk gados jaunu cilvēku, piemēram  – pagājušajā gadā  klāt nāca gandrīz  jaunu 900 zemessargu. Tas viss ir mērķtiecīga darba rezultāts – savus pozitīvos augļus dod atbalsts Jaunsardzei, sadarbība ar izglītības iestādēm, varētu teikt - aktīvs rekrutēšanas un informēšanas darbs, ko izvērsuši Zemessardzes bataljoni. Diemžēl vienlaikus jāatzīst, ka joprojām daļa sabiedrības ir ļoti vāji zinoša par Zemessardzi jeb arī vairāk vadās pēc ačgārnas informācijas. Gribu teikt, ka Zemessardzes uzstādījums ir : kvalitāte, nevis kvantitāte, tāpēc daļa no zemessargiem, kas izpildījuši savu pienākumu, arī atstāj Zemessardzes rindas, taču rindu skaitliskais pieaugums ir vērojams no gada gadā. Vienlaikus ar gados jaunu cilvēku uzņemšanu Zemessardzē, viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir saglabāt iespējas darboties Zemessardzes veterāniem, vīriem, kas 1991.gadā bija organizācijas balsts - viņu pieredze un zināšanas ir nepieciešamas jaunajiem zemessargiem. Par spīti daudzām problēmām, kas saistītas ar šodienas smago saimniecisko situāciju, Zemessardze kā viens no Nacionālo bruņoto spēku veidiem, jebkurā gadījumā centīsies virzīties uz priekšu – tas ir visu Zemessardzē dienošo karavīru un zemessargu kopējs uzdevums. ”

Lai arī lielāko zemessargu kustību nodrošina uzņemtie 548 vīriešu kārtas pārstāvji, netrūkst arī daiļā dzimuma pārstāvju - uzņemtās 119 sievietes apliecina profesionālajā dienestā ironizētā teiciena „par sieviešu armiju” ienākšanu arī Zemessardzē. No apkopotajiem rezultātiem vislielāko interesi par stāšanos Zemessardzē ir izrādījuši tieši gados jauni cilvēki vecumā līdz 35 gadiem. Savukārt vislielākā zemessargu aktivitāte atskaites periodā ir bijusi: 1.Zemessardzes novadā – Zemessardzes 52.kājnieku bataljonā, 2.Zemessardzes novadā - Zemessardzes 34.Artilērijas bataljonā un 3.Zemessardzes novadā – Zemessardzes Studentu bataljonā.

Personāla daļas priekšnieka vietas izpildītājs majors Arturs Barons komentē: „Kopš Zemessardzes izveidošanas ir pagājis pietiekami liels laika sprīdis, lai katrs paspētu izvērtēt vērtības, kas kalpo kā ceļamaize katra individuālā un mūsu kopīgo mērķu sasniegšanai. Samērā lielā personāla kustība Zemessardzē ir kā pierādījums tam, ka tā nekļūst „vecāka”, bet ir ar tendenci attīstīties, kļūt spēcīgākiem un modernākiem. Protams, vēl nav sasniegts vēlamais rezultāts, kad jaunpieņemto skaits stipri pārsniegtu atbrīvoto zemessargu skaitu. Atliek vien cerēt, ka Latvijas jauniešos kā svētu solījumu sevī nesīs apņemšanos nostāties savas dzimtenes brīvības sardzē. Ne jau valsts militāro formējumu lielums, bet katrā ģimenē iedēstītā, apkārtējā sabiedrībā audzētā un visā tautā lolotā tēva zemes un mātes valodas mīlestība ir mūsu valsts brīvības, neatkarības un drošības patiesais garants.”

Lai arī kopš šī gada jūlija zemessargi vairs nesaņem kompensāciju par uzdevumu izpildi vai piedalīšanos mācībās, zemessargu aktivitāte joprojām ir augsta un mācības zemessargiem tiek organizētas katru nedēļas nogali.

Zemessardze sniedz iespēju Latvijas Republikas pilsoņiem brīvprātīgi kalpot savai valstij, rūpējoties par tās drošību un aizsardzību. Likums „Par Latvijas Republikas Zemessardzi” paredz, ka dienestam Zemessardzē var pieteikties personas, kas sasniegušas 18 gadu vecumu, ir ar atbilstošu veselības stāvokli dienestam kara laikā , nav sodīti par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, neatrodas narkologa un psihiatra uzskaitē . Šobrīd Zemessardze ir izveidojusies par valsts sauszemes teritorijas aizsardzības pamatu un lielāko Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļu, kuras galvenie uzdevumi ir - iesaistīties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, piedalīties dažāda veida glābšanas darbos, pildīt kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma funkcijas, nodrošināt nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu aizsardzību, iznīcināt sprādzienbīstamus priekšmetus, komplektēt personālsastāvu un nodrošināt to dalību starptautiskajās operācijās, kā arī daudzi citi uzdevumi.


Informāciju sagatavojusi:
Guna Freimane
Zemessardzes štāba
Sabiedrisko attiecību daļas speciāliste
Tālrunis: 67335951; 29157635
E-pasts: guna.freimane@mil.lv