Ārlietu, aizsardzības un satiksmes ministri ar NATO ģenerālsekretāru pārrunā prioritātes Čikāgas samitam

20.janvārī Ārlietu ministrijā notika ārlietu ministra Edgara Rinkēviča, aizsardzības ministra Arta Pabrika un satiksmes ministra Aivja Roņa tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Andersu Fogu Rasmusenu (Anders Fogh Rasmussen).

Ministri ar ģenerālsekretāru pārrunāja šogad gaidāmo NATO samitu Čikāgā un pauda atbalstu ģenerālsekretāra izvirzītajām prioritātēm šajā alianses līderu sanāksmē. Ministri uzsvēra, ka Latviju īpaši interesē sabiedroto pieteiktā „gudrās aizsardzības” iniciatīva, kuras mērķis ir apvienot valstu centienus un panākt pēc iespējas efektīvākus un ekonomiskākus aizsardzības risinājumus. Atbilstoši šim redzējumam Baltijas valstu prioritāte Čikāgas samitā būs panākt ilglaicīgu risinājumu NATO Gaisa telpas patrulēšanas operācijai Baltijas valstīs. Ministri arī informēja par apņemšanos kopā ar Igauniju un Lietuvu sniegt papildu atbalstu šīs NATO operācijas nodrošināšanai un uzsvēra Latvijas plānus pakāpeniski palielināt aizsardzības budžetu līdz 2% no IKP.

Pārrunājot Čikāgas samita darba kārtības punktus, sīkāk tika apspriesta arī situācija Afganistānā un NATO partnerību politika. Runājot par Afganistānu, ministri uzsvēra, ka sabiedrotajiem ir īpaši svarīgi būt vienotiem laikā, kad atbildība par drošību pakāpeniski tiek nodota afgāņu rokās.

Ārlietu ministrs E. Rinkēvičs arī pieminēja Afganistānas kaimiņu reģiona nozīmi Afganistānas atjaunotnē ilgtermiņā. „Plānojot starptautiskās sabiedrības nākotnes iesaisti Afganistānā, jau tagad ir svarīgi uzklausīt Afganistānas kaimiņu un jo īpaši Centrālāzijas valstu viedokli par reģiona ekonomisko un politisko attīstību,” atzīmēja E. Rinkēvičs. Ārlietu ministrs izcēla, ka minētajām valstīm ir nozīmīga loma ISAF nemilitāro kravu tranzīta nodrošināšanā, un pieminēja iespējamā atpakaļvirziena tranzīta potenciālu.

Ar Latvijas līdzšinējo ieguldījumu un nākotnes plāniem, iesaistoties nemilitāro kravu tranzīta nodrošināšanā ISAF vajadzībām, sarunā iepazīstināja satiksmes ministrs A. Ronis. „Latvija jau šobrīd kalpo kā Ziemeļu sadales tīkla galvenais kravu apkalpošanas un nosūtīšanas mezgls, organizējot nemilitāro kravu piegādes ISAF misijai Afganistānā. Vēlos arī apliecināt Latvijas tranzīta un loģistikas sistēmas gatavību nodrošināt kravu pārvadājumus arī pretējā virzienā, apkalpojot kravu plūsmas, kas saistītas ar ārvalstu bruņoto spēku resursu un aprīkojuma izvešanu no Afganistānas, kā arī uz šo pārvadājumu pamata nākotnē attīstīt regulāru tirdzniecības ceļu ar Afganistānu un citām reģiona valstīm,” norādīja A.Ronis.

Akcentējot NATO partnerību politikas jautājumu Čikāgas samitā, ārlietu ministrs atgādināja nepieciešamību raidīt pozitīvu signālu tādām NATO partnervalstīm kā Gruzija, kura ir mērķtiecīgi attīstījusi dialogu ar NATO, kā arī veikusi pozitīvas reformas un turpina sniegt būtisku ieguldījumu NATO operācijā Afganistānā. 

Aizsardzības ministrs A. Pabriks rosināja NATO ģenerālsekretāru pievērst uzmanību pieaugošajai valstu savstarpējai atkarībai aizsardzības jomā, jo lielai daļai NATO dalībvalstu aizsardzības budžets tiek samazināts. Ministrs norādīja, ka šajā kontekstā pieaug reģionālās sadarbības loma un tāpēc viena no Latvijas aizsardzības sistēmas stratēģiskajām prioritātēm ir Baltijas valstu sadarbības padziļināšana un integrēšana. Ministrs minēja, ka tādējādi ir iespējams sinhronizēt un celt militārās spējas reģionā. „Uz spējām orientēta integrācija, iespējams, ir ilgtspējīgs risinājums arī citos reģionos, un šajā ziņā Baltija var kalpot kā pozitīvs piemērs,” uzsvēra A. Pabriks.

Aizsardzības ministrs arī akcentēja, ka nākotnē jāspēj kompleksi novērtēt militārie un nemilitārie draudi, piemēram, cīņa par ietekmi informatīvajā telpā. Tādēļ, kā norādīja aizsardzības ministrs, lai stātos pretī mūsdienu drošības izaicinājumiem, ir nepieciešama efektīvāka civilā un militārā sadarbība.