Ministru prezidentam paredz tiesības pieprasīt NATO vai ES dalībvalstu bruņoto spēku atbalstu valsts aizsardzības spēju pastiprināšanai

Šodien, 3.oktobrī, Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais likumprojekts „Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. 

Pašlaik normatīvajos aktos nepastāv vienota kārtība, kādā nacionālā līmenī tiek pieņemts lēmums par NATO iesaistīšanos starptautiskas krīzes risināšanā un jaunas operācijas uzsākšanu. Līdz ar to, NATO ietvaros lemjot par jaunas starptautiskās miera uzturēšanas vai miera nodrošināšanas operācijas uzsākšanu, lēmumu par Latvijas pozīciju pieņemtu Ministru kabinets. 

Pamatojoties uz 2006.gada Ziemeļatlantijas līguma organizācijas samita organizēšanas pieredzi, iespējami gadījumi, kad Ministru kabineta rīcība, lai pieprasītu atsevišķu NATO vai Eiropas Savienības dalībvalstu bruņoto spēku specifisku militāra rakstura īslaicīgu atbalstu ārkārtas gadījumos valsts aizsardzības spēju stiprināšanai, var būt novēlota, un Ministru prezidentam vienpersoniski ar īpašu pilnvarojumu jāveic šāds uzdevums. 

Tādēļ, lai atrisinātu šādas situācijas nākotnē, kā arī nodrošinātu Ministru prezidenta darbības efektivitāti, nepieciešams papildināt Nacionālās drošības likumu ar nosacījumu, ka Ministru prezidents ir tiesīgs pieprasīt NATO vai Eiropas Savienības dalībvalstu bruņoto spēku atsevišķas spējas, lai nodrošinātu atbalstu valsts aizsardzības spēju pastiprināšanai. 

Informāciju sagatavoja:
Daina Ozoliņa
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļas vecākā referente
Tālrunis: 67335224
E-pasts: daina.ozolina@mod.gov.lv