Vējonis: Latvijas bruņotie spēki – Eiropas kopējās drošības daļa

Eiropas Savienības (ES) aizsardzības ministru neformālajā sanāksmē Atēnās, Grieķijā, viena no centrālām diskusiju tēmām bija 2013.gada 20.decembrī Eiropas Padomē dalībvalstu akceptētā vienošanās par vienoto Eiropas drošības un aizsardzības rīcībpolitiku (The Common Security and Defence Policy).

ES valstis ir vienojušās, ka vienota drošības un aizsardzības rīcībpolitika ir svarīgs savienības ārpolitikas instruments līdzās diplomātijai, ekonomiskai attīstībai, un savstarpējais sadarbībai. Kopš 2003.gada ES ir nosūtījusi savus karavīrus apmēram 30 dažādās militārās misijās un operācijās visā pasaulē. Tās ir bijušās miera uzturēšanas misijas valstīs un reģionos, kuros bojā gāja civiliedzīvotāji, un nopietni tika apdraudēta reģionālā stabilitāte. Eiropai, uzņemoties atbildību par demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanas standartiem, ir jāuzņemas atbildība arī par šo principu ievērošanu pasaulē. Vienlaikus jāatceras, ka ES savas militārās misijas un operācijas īsteno tikai starptautisku mandātu ietvaros.

Eiropas Savienības dalībvalstis par vienotu drošības un aizsardzības rīcībpolitiku ir vienojušās, apzinoties, ka, pirmkārt, neviena no ES valstīm nav spējīga nodrošināt savas valsts drošību un aizsardzību vienatnē. Otrkārt, mūsdienu pasaules apdraudējumi ir reāli, un bruņoto spēku potenciāls joprojām ir starptautisko attiecību līdzsvara daļa. Līdz ideālai pasaulei, kurā spēkam nebūs nozīmes, diemžēl, vēl ir ļoti tāls ceļš ejams.

Drošība ir ikvienas valsts augstākā prioritāte. Bez drošības nav iespējama valsts ekonomiska attīstība. Tomēr drošība visos laikos visām valstīm kaut ko maksā. Mēs apzināmies, ka Latvija vienatnē ir vēl mazāk spējīga nodrošināt savu drošību un aizsardzību, nekā Francija vai Lielbritānija. Tā ir realitāte, kura var nepatikt, bet ar kuru jārēķinās. Visas ES valstis ir vienotas viedoklī, ka fragmentētā drošības un aizsardzības attīstīšana un uzturēšana ir ļoti dārga, atsevišķās jomās dublējas, turklāt dažas jomas nav pietiekami labi attīstītas. Laikā, kad pat bagātākās ES valstis atzīst, ka aizsardzības tehnoloģiju izmaksas tikai pieaug, bet aizsardzības budžeti sarūk, tāpat kā samazinās investīcijas drošības un aizsardzības tehnoloģiju jomās, Latvijai ir īpaši rūpīgi jāizsver savu bruņoto spēku attīstība. Mums jābūt pilnvērtīgiem ES drošības un aizsardzības partneriem! Ne lielākajiem vai bagātākajiem, bet spēcīgākajiem un profesionālākajiem tajās aizsardzības jomās, kuras esam izvēlējušies par prioritārām. Latvijai ir jānostiprina sava vieta ES kaujas grupās un NATO ātrās reaģēšanas spēkos, mums jāatbalsta savi zinātnieki pielietojamos pētījumos un Latvijas uzņēmumi aizsardzības spēku apgādē.

Vienlaikus vēlos norādīt, ka Latvija, kas kā NATO dalībvalsts šogad atzīmēs dalības 10.gadadienu šajā svarīgajā kolektīvās drošības organizācijā, diemžēl visus minētos gadus nav spējusi nodrošināt finansējumu aizsardzības jomai 2% apmērā no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP). Vēl vairāk, Latvijas budžetā aizsardzībai atvēlētā finansējuma līkne ir lejupslīdoša: pagājušajā gadā tie bija 0,97% no IKP, šogad – 0,91%, nākamgad – 0,87%, bet 2016.gadā – tikai 0,81%. Es aicinu pievērst budžetam vislielāko uzmanību, jo atbilstoša finansējuma nodrošināšana aizsardzībai nozīmē ne tikai starptautisko saistību izpildi. Tās vienlaikus ir arī Latvijas valsts rūpes par mūsu karavīriem, nodrošinot viņiem atbilstošas kaujas spējas un drošību starptautiskajās misijās.

Vienlaikus es vēlētos aicināt novērtēt sasniegto gan Latvijas valstī kopumā, gan bruņoto spēku izveidē. Latvijas kā demokrātiskas valsts, ES un NATO dalībvalsts nozīme ES un pasaules politikā ir reāla, lai arī ne tik liela, kā lielvalstīm. Notikumi Ukrainā pierāda, cik nozīmīga ir funkcionējoša demokrātija valsts un cilvēku drošībai – lai cik dažkārt kādam neefektīvas liktos demokrātiskās procedūras un diskusijas, tās nodrošina mieru un cilvēku dzīvības. Tādēļ vēlos vēlreiz uzsvērt: izmantot bruņotos spēkus pret civiliedzīvotājiem kādā no Eiropas valstīm ir pilnībā nepieņemami. Mums jānovēl Ukrainas tautai spēks izturēt gaidāmās provokācijas un gudrība rīkoties labākas un demokrātiskas valsts nākotnes labā.

Latvijas drošības un aizsardzības stiprināšanai jābūt vienai no valdības prioritātēm. Lēmumu pieņemšana par valsts aizsardzību un drošību ir politiskās gribas jautājums. Pēc lēmumiem ir jāseko reāliem darbiem, kuri nostiprina katras dalībvalsts un arī ES kopējo drošību. Latvijas tauta savu izvēli piederēt Eiropas telpai ir izdarījusi – tagad mums ir jāpilda sava saistību daļa.

Informāciju sagatavoja:
Andis Jēkabsons
Ministra padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos
Tālrunis: 67335055
E-pasts: andis.jekabsons@mod.gov.lv