Pētījums: 2020.gadā sasniegtais valsts aizsardzības budžets 2% apmērā no IKP jātērē karavīru profesionalitātes celšanai

Ceturtā daļa respondentu (24%) uz jautājumu, kad valsts aizsardzības finansējumam būtu jāsasniedz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), atbildēja, ka, viņuprāt, tam jānotiek nākamo piecu gadu laikā, tas ir, ar 2020.gada budžetu, secināts pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma pētījumu centra „SKDS” veiktajā pētījumā „Latvijas iedzīvotāju viedoklis par valsts aizsardzības jautājumiem”.

Pētījuma dati liecina, ka 21% respondentu uzskata, ka valsts aizsardzības finansējumam bija jāpārsniedz 2% no IKP jau 2015.gada budžetā. Savukārt gandrīz katrs desmitais (9%) respondents pauda viedokli, ka šī summa būtu jāparedz 2016.gada budžetā, bet 8% uzskatīja, ka tam būtu jānotiek vēlāk. 14% respondentu norādīja, ka tas nav aktuāli - aizsardzības budžetam nav nepieciešams sasniegt 2% no IKP.
Raksturojot, kurām aizsardzības jomām finansējums būtu jāpalielina pirmām, otrām un trešām kārtām, pirmajā vietā iedzīvotāji ierindojuši militāro izglītību, karavīru profesionalitātes celšanu (pirmām kārtām: 33%, otrām kārtām: 16%, trešām kārtām: 13%). Nākamā svarīgākā joma, pēc respondentu domām, bija bruņoto spēku kaujas spēju attīstīšana (finansējums jāpalielina pirmām kārtām: 21%, otrām kārtām: 17%, trešām kārtām: 8%).

Citas jomas nosauktas retāk: 9% uzskatīja, ka pirmām kārtām finansējums jāpiešķir karavīru atalgojumam, 8% - skolas vecuma jauniešu patriotiskai izglītošanai, 5% - sadzīves apstākļu uzlabošanai dienesta vietā, 4% - Zemessardzes darbības nodrošinājumam, 2% - līdzdalībai starptautiskajās operācijās un vēl 2% - profesionālās militārās kultūras veicināšanai.

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs „SKDS” pētījumu pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma veica 2014.gada novembrī, nejaušā izlasē visos Latvijas reģionos tiešā intervijā aptaujājot 1020 pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 17 līdz 74 gadiem.

Saeima pērn pieņēma Valsts aizsardzības finansēšanas likumu, paredzot pakāpenisku finansējuma pieaugumu šai nozarei vismaz līdz 2% no IKP 2020.gadā. Likums paredz valsts aizsardzībai nākamgad atvēlēt finansējumu ne mazāku par 1% no prognozētā IKP apjoma, 2016.gadā ne mazāku par 1,1% no IKP, 2017.gadā - ne mazāku par 1,3% no IKP, 2018.gadā - ne mazāku par 1,5% no IKP, 2019.gadā - ne mazāku par 1,75% no IKP, bet 2020.gadā un turpmāk - ne mazāku par 2% no IKP.

Papildu informācija:
- Pētījums: Pieaugot satraukumam par militāru apdraudējumu, iedzīvotājus joprojām vairāk satrauc ekonomiskie un sociālie riski: http://www.sargs.lv/lv/Zinas/Latvija/2015/01/22-03.aspx#lastcomment
- Pētījums: Militārās zināšanas Latvijā galvenokārt jāapgūst tikai karavīriem un zemessargiem: http://www.sargs.lv/Zinas/Latvija/2015/01/26-01.aspx#lastcomment
- Pētījums: 60 procenti vīriešu pilsoņu aizstāvētu Latviju ar ieročiem rokās: http://www.sargs.lv/Zinas/Latvija/2015/01/20-01.aspx#lastcomment

Informāciju sagatavojusi:
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļa.
Tālrunis: 67335135, 26435189
E-pasts: prese@mod.gov.lv