Bergmanis ar Turcijas, Moldovas un Kanādas aizsardzības ministriem pārrunā turpmāko sadarbību

8.jūlijā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis tikās ar Turcijas, Moldovas un Kanādas aizsardzības ministriem, lai pārrunātu iespējas stiprināt esošo sadarbību ar sabiedrotajiem, kā arī paustu Latvijas atbalstu tiem partneriem, kuri tiecas uz dalību NATO.

Tiekoties ar Turcijas aizsardzības ministru Fikri Isiku (Fikri Isik), R.Bergmanis pārrunāja drošības situāciju reģionā un cīņu pret “Daesh”, un sabiedroto lomu drošības stiprināšanā, kā arī abu valstu divpusējā sadarbību militārās izglītības un apmācības jomā. Turcijas aizsardzības ministrs izteica pateicību par Latvijas atbalstu Turcijas centieniem virzībā uz Eiropas Savienību. Abi ministri bija vienisprātis par “Daesh” radīto apdraudējumu pasaulē. “Esam vienoti uzskatā, ka terorisms ir viens no lielākajiem drošības apdraudējumiem mūsdienu pasaulē, un neviena valsts ar to nevar cīnīties vienatnē,” uzsver Raimonds Bergmanis.

Savukārt tikšanās laikā ar Moldovas aizsardzības ministru Anatoliju Salaru (Anatolie Salaru) R.Bergmanis dalījās zināšanās par Latvijas pieredzi stratēģiskās komunikācijas jautājumos, kā arī pārrunāja iespējamo Latvijas atbalstu Moldovas aizsardzības jomas stiprināšanā. Savukārt Moldovas aizsardzības ministrs izteica pateicību par Latvijas sniegto atbalstu Moldovas bruņoto spēku karavīru apmācībā - līdz šim Latvija ir atbalstījusi Moldovas Bruņoto spēku virsnieku apmācību Baltijas Aizsardzības koledžā un īstenojusi instruktoru apmācību Moldovā. Sarunas laikā A.Salaru izteica pieaugošās bažas par Melnās jūras reģiona drošību pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas un aicināja NATO valstis lielāku uzmanību pievērst partnervalstu aizsardzības spēju stiprināšanai.

Tiekoties ar Kanādas kolēģi Hardžitu Sadžanu (Harjit Sajjan), aizsardzības ministrs pauda gandarījumu par Kanādas iniciatīvu uzņemties līderību daudznacionālas bataljona līmeņa kaujas grupas veidošanā. “Esmu priecīgs un pagodināts, ka Kanāda veidos NATO bataljona līmeņa kaujas grupu mūsu valstī,” sarunā uzsvēra R.Bergmanis. “Tas ir būtisks solis, lai aizsargātu Latvijas drošību un alianses austrumu pierobežu no jaunajiem draudiem.” Vienlaikus R.Bergmanis Kanādas aizsardzības ministram uzsvēra, ka NATO un konkrēti - Kanādas militārā klātbūtne Baltijas reģionā būs tiešs piemērs alianses solidaritātei un vienotībai, kā arī reālā rīcībā nepārprotami apstiprinās NATO kolektīvās aizsardzības ideju.

Kanādas aizsardzības ministrs uzsvēra, ka šis ir ļoti nozīmīgs solis, kas pierāda Kanādas ieguldījumu NATO un solidaritāti ar sabiedrotajiem, tāpēc tagad jāsāk sarunas par kaujas grupas izveides un izvietošanas operatīvu īstenošu.

Tāpat R.Bergmanis ar Kanādas kolēģi pārrunāja līdzšinējo sadarbību militāro mācību jomā. Jau ziņots, ka Kanāda bija viena no pirmajām valstīm līdzās ASV, kas pēc 2014.gada drošības situācijas izmaiņām nosūtīja savus karavīrus uz Eiropu operācijas “Reassurance” ietvaros, kā arī 2014.gada pavasarī nosūtīja sešus iznīcinātājus “CF-18” dalībai NATO patrulēšanas operācijā gaisa telpā virs Baltijas.

Aizsardzības ministrs pateicās kolēģim par līdz šim kopīgi paveikto valsts aizsardzības stiprināšanā un pauda pārliecību, ka arī turpmāk sadarbība būs tikpat veiksmīga un abpusēji nozīmīga.

No 8. līdz 9.jūlijam Polijā, Varšavā notiek NATO samits, kurā piedalās alianses valstu un valdību vadītāji. Varšavas samits ir iespēja atskatīties uz to, kas jau ir sasniegts kopš Velsas samita. NATO ir mainījusies un spērusi būtiskus soļus kolektīvās aizsardzības stiprināšanā.

Informāciju sagatavoja:
Daina Ozoliņa
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļas vecākā referente
Tālrunis: 67335224
E-pasts: daina.ozolina@mod.gov.lv