Pabriks: Aizvadītais gads vērtējams kā pagrieziena punkts visas sabiedrības iesaistīšanai valsts aizsardzībā

12/27/2019
Aizsardzības politika
Latvijā
Infrastruktūra
Dienesta gaita
Information prepared by
Preses nodaļa

Vērtējot 2019.gadu valsts aizsardzības jomā, aizsardzības ministrs Artis Pabriks atzīst, ka tajā paveikti būtiski darbi visas sabiedrības iesaistīšanai valsts aizsardzībā, kā arī radīti priekšnosacījumi turpmākai Nacionālo bruņot spēku attīstībai.

“Aizsardzības ministrija aizvadītajā gadā likusi stabilus pamatus ceļā uz visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu. Tā ir liela un nozīmīga aizsardzības nozares reforma, kāda līdz šim Latvijā nav veikta. Tāpat esam veiksmīgi realizējuši iepriekš sāktus infrastruktūras projektus, kā arī nodrošinājuši to pēctecību, paredzot valsts aizsardzībai arī nākamgad atvēlēt 2% no iekšzemes kopprodukta. Aizsardzības ministrija ir izvirzījusi skaidrus mērķus turpmākajiem gadiem, un esmu pārliecināts, ka to sasniegšana būs ieguvums visai Latvijas sabiedrībai,” uzsver aizsardzības ministrs A. Pabriks.

Šī gada 14. novembrī, Saeima pieņēma 2020. gada budžetu, kas aizsardzības nozarei paredz piešķirt 2% no iekšzemes kopprodukta jeb 663,67 miljonus eiro. Aizsardzības ministrs par nozares galveno 2020. gada prioritāti izvirzījis kaujas gatavības paaugstināšanu, galvenokārt stiprinot Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes, Speciālo uzdevumu vienības un Zemessardzes kaujas gatavību.

1.Latvija kļūst aizvien gatavāka potenciālām krīzes situācijām

2020. gadā tiks turpināta visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešana, lai sekmētu valsts institūciju, uzņēmumu un ikviena iedzīvotāja gatavību reaģēt krīzes situācijās. Lai koordinētu šīs sistēmas ieviešanu, tiek rīkotas tikšanās un mācības nozaru ministrijām un citām valsts iestādēm, kā arī pašvaldībām, komersantiem un nevalstiskajām organizācijām.

Aizsardzības ministrija ir sākusi Valsts aizsardzības koncepcijas izstrādi, kas aizstās 2016. gadā apstiprināto koncepciju. Lai jaunā koncepcija atspoguļotu Latvijas sabiedrības intereses un nodrošinātu viedokļu apmaiņu, 2019. gada rudenī organizētas publiskās diskusijas “Ceļā uz jauno Valsts aizsardzības koncepciju” Rīga, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā un Jelgavā. 2020.gadā tiks turpināta jaunās Valsts aizsardzības koncepcijas izstrāde, lai to varētu apstiprināt līdz nākamā gada 1.oktobrim.

Šogad Ministru kabineta mācībās “Kristaps” piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieku, (tostarp 80 komersanti un nevalstiskās organizācijās), kuri 26 galda vingrinājumos izspēlēja dažādās apdraudējuma situācijās, lai nodrošinātu tautsaimniecības noturību. Mācību laikā tika secināts, ka arī komersantiem ir nepieciešams organizēt mācības un regulāri apmācīt darbiniekus rīcībai krīzes situācijās,  tādējādi Aizsardzības ministrija ir gatava turpināt izveidoto sadarbību ar privātā sektora pārstāvjiem, lai organizētu mācības un pilnveidotu uzņēmumu zināšanas par nepieciešamo rīcību krīzes un kara gadījumā.

Šajā mācību gadā valsts aizsardzības mācību kā izvēles priekšmetu brīvprātīgi apgūst vairāk nekā 1000 skolēni visā Latvijā. Tāpat šogad sekmīgi noritējusi pirmā valsts aizsardzības mācības vasaras nometne, kurā piedalījās 67 bērni. Sākot ar 2024. gadu, valsts aizsardzības mācību plānots ieviest kā obligātu mācību priekšmetu visās valsts vidējās izglītības iestādēs. Lai veicinātu jauniešu individuālās prasmes un personisko izaugsmi, 3. augustā tika apstiprināti Ministru kabineta noteikumi par jaunā vidējās izglītības standarta pakāpenisku ieviešanu, kurā iekļauta arī valsts aizsardzības mācības apguve.

Tāpat Ministru kabineta Valsts sekretāru sanāksmē šogad tika izsludināts likumprojekts “Par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā”, kas veidots ar mērķi reglamentēt Jaunsardzes centra darbību un valsts aizsardzības mācības apgūšanas procesu vidējās izglītības iestādēs. Likumprojekts paredz, ka Jaunsardzes darbu, kā arī bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā organizēs un īstenos Jaunsardzes centrs, kas saņems atbalstu no valsts un pašvaldību institūcijām. Savu mērķu īstenošanā Jaunsardzes centrs sadarbosies arī ar biedrībām, nodibinājumiem un nevalstiskajām organizācijām. Lai jaunais likums varētu stāties spēkā, tas jāapstiprina Ministru kabinetam, bet pēc tam to jāpieņem Saeimai.

Mūsdienās būtiska loma valsts aizsardzībā ir arī stiprai informatīvajai telpai, tādēļ Aizsardzības ministrija 6. novembrī svinīgi atklāja jauno ziņu portālu “Sargs.lv”. Iedzīvotāji portālā var uzzināt par nozares aktualitātēm, kā arī iegūt noderīgu informāciju, kā preventīvi sagatavoties krīzes situācijām, lai pasargātu sevi un savu ģimeni. Savukārt nozares profesionāļiem portāls noderēs kā avots, kur uzzināt par drošības politiku, kā arī atrast izglītojošu informāciju savām dienesta gaitām un profesionālo iemaņu celšanai.

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra 2019. gadā ir uzsākusi topogrāfisko karšu mērogā 1:10 000 sagatavošanu vienotajā kodējuma sistēmā, kas ir balstīts uz Militārās ģeotelpiskas informācijas darba grupas izstrādāto ģeotelpisko datu kodēšanas sistēmu. Līdz ar to nākamo sešu gadu periodā tiks nodrošināta Latvijas teritorijas digitālo karšu sagatavošana mērogā no 1:10 000 līdz 1: 100 000.

Tāpat Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra noslēdza sešus gadus ilgušo projektu “Latvijas teritorijas vienlaidu aerolāzerskenēšana”. Tā rezultātā būs pieejami augstas izšķirtspējas telpiskie dati, kas attiecīgi sniegs iespēju veidot augstas precizitātes digitālos augstuma un reljefa modeļus. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra 2019. gadā ir uzsākusi Latvijas teritorijas aerofotogafēšanas septīto ciklu, kas noslēgsies 2021. gadā.

Aizvadītajā gadā Latvijas Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija (CERT.LV) konstatējusi 9901 kibertelpas ielaušanās mēģinājumu, 3542 kompromitētas IP adreses, kā arī  identificējusi 439 krāpšanas mēģinājumus.

2.Pilnveidotas Nacionālo bruņoto spēku vienību kaujas gatavības pārbaudēs

Viens no vienību sagatavotības izvērtēšanas elementiem ir neplānotas kaujas gatavības pārbaudes, kurās kopš 2014. gada bez brīdinājuma tiek aktivizētas vienības tām paredzēto valsts aizsardzības uzdevumu izpildei. Kaujas gatavības pārbaudēs, laika posmā no šī gada augusta līdz novembrim, bez brīdinājuma tika veiktas visos Nacionālo bruņoto spēku veidos un Zemessardzē.

Kaujas gatavības pārbaužu laikā tika vērtēta vienību spēja aktivizēt krīzes laika struktūru, personālam noteiktajā laika posmā ierasties dienesta vietā. Tāpat tika vērtēts vienību materiāltehniskais nodrošinājums un spēja to īsā laikā sagatavot uzdevumu veikšanai. Vienībām ar aktivizēto personālu un sagatavotajiem materiāltehniskajiem līdzekļiem bija jāizvēršas noteiktajos reģionos un jādemonstrē gatavība kaujas uzdevumu veikšanai atbilstoši noteiktajiem valsts aizsardzības uzdevumiem.

Kaujas gatavības pārbaužu laikā secināts, ka vienības ir gatavas veikt kaujas uzdevumus tām noteiktajos reaģēšanas laikos pēkšņa valsts apdraudējuma situācijās. Vienlaikus arī iezīmēti attīstības virzieni, lai vienību kaujas spējas uzlabotu.

3.Aizsardzības ministrija plāno vērienīgu digitalizāciju

Nākamgad Aizsardzības ministrijā plānots uzsākt modernas resursu vadības sistēmas ieviešanu, ar mērķi veicināt valsts līdzekļu izlietojuma caurspīdīgumu un pārskatāmību. Jaunā resursu pārvaldības sistēma būs viegli lietojama un pielāgota gan Aizsardzības ministrijas civildienesta ierēdņu, gan arī Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes vienību vajadzībām.

Aizsardzības ministrijas stratēģiskais nodoms, izmantojot modernas tehnoloģijas, ir veikt kardinālas pārmaiņas procesu organizācijā, tā rezultātā panākot resursu ekonomiju un sekmējot kvalificētu cilvēkresursu attīstību. Plānots, ka 2020. gadā tiks uzsākta projekta pirmā kārta.

4.Visā valstī svinīgi atzīmēta Latvijas armijas un Neatkarības kara 100. gadadiena

Šogad Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki uzsākuši vērienīgas Latvijas armijas un Neatkarības kara 100. gadadienas svinības, kas turpināsies arī 2020.gadā. Svētku pasākumi norisinās hronoloģiski atbilstoši vēstures notikumiem visā valstī, atspoguļojot to vēsturisko virzību Latvijas teritorijā un izšķirošās cīņas. Svinīgās programmas laikā Latvijas pašvaldības ir aktīvi iesaistījušas dažādu vēsturisko pasākumu rīkošanā, uzsverot izšķirošo cīņu nozīmi  to atbildībā esošajās teritorijās.

Būtisku ieguldījumu Latvijas valstiskā tēla popularizēšanā veicis Latvijas Kara muzejs, kura veidotā izstāde "100 gadi Latvijas valstij un armijai" šogad tika eksponēta Armijas muzejā Toledo, Spānijā. Muzejs arī izveidojis  foto izstādi par Nacionālo bruņoto spēku mācībām "Pie pleca plecs", kā arī izdevis vēsturnieka Jura Ciganova  grāmatu "Latvijas armija. 1918-1940".

5.Latvijas karavīri un zemessargi aktīvi piedalījušies militārajās mācībās un palīdzējuši sabiedrībai

Nacionālo bruņoto spēku karavīri 2019. gadā piedalījās vairāk nekā 130 militārajās mācībās un vingrinājumos. Lielākajās militārajās mācībās Latvijā “Namejs 2019” piedalījās vairāk nekā 3000 karavīru, vairāk nekā 2300 zemessargu, sabiedroto bruņoto spēku karavīri, rezerves karavīri, rezervisti, aizsardzības nozares civilie darbinieki, kā arī policisti un robežsargi. Savukārt mācībās “Sudraba bulta 2019” tika veikta Baltijas bataljona jeb BALTBAT sertifikācija gatavībai dalībai NATO Reaģēšanas spēkos 2020. gadam. Turpinot NATO paplašinātās klātbūtnes uzdevumu nodrošināšanu Latvijā, jaunās rotācijas integrācijai kopējo kaujas grupas uzdevumu izpildē, tika sertificēta arī Kanāda bruņoto spēku vadītā daudznacionālā kaujas grupa.

Savukārt Zemessardzes vienības šī gada laikā piedalījās vairāk nekā 30 dažādās starptautiskās un nacionālās mācībās. Zemessardze aizvadītā gada garumā sniedza atbalstu vairāku pazudušu personu meklēšanā. Tāpat zemessargi iesaistījušies sabiedriskās kārtības nodrošināšanas pasākumos sadarbībā ar civilajām institūcijām un Valsts policiju.

Gaisa spēki šogad piedalījās 12 slimnieku transportēšanā ar helikopteru, kā arī sniedza palīdzību sešos ugunsgrēku dzēšanas darbos. Jūras spēki gada laikā divos gadījumos veica palīdzības sniegšanu jūrā, izpildīja astoņas glābšanas operācijas, kā arī piedalījās 12 cilvēku meklēšanas un glābšanas darbos. Tāpat vienā gadījumā, kas bija saistīts ar ķīmiskajām vielām, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam atbalstu sniedza Aizsardzības no masu iznīcināšanas ieročiem vienība.

Laika posmā no šā gada 1. janvāra līdz 26.novembrim Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vienība neitralizēja 5463 sprādzienbīstamus priekšmetus un 82 844 vieglo strēlnieku munīcijas vienības. Savukārt Zemessardze veiksmīgi neitralizēja 5749 sprādzienbīstamus priekšmetus un 11 382 strēlnieku munīcijas vienības. Militārā policija trīs reizes sniedza atbalstu Valsts policijai sprādzienbīstamu objektu meklēšanā.

6.Papildināts karavīru bruņojuma arsenāls un uzlabota ekipējuma plānošana

Nacionālie bruņotie spēki iegādājušies “SAAB Dynamics AB” prettanku granātmetējus “AT4”, kā arī munīciju granātmetējiem “Carl Gustav” un automātiskajiem granātšāvējiem “GMG”.

Nākamgad turpināsies Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes vienību nodrošināšana ar kritiskajām individuālā ekipējuma sastāvdaļām, nodaļas un vada teltīm, kā arī dažāda veida konteineriem. Plānots, ka kopā ar Igauniju tiks izsludināts kopīgs durkļu iepirkums, bet sadarbībā ar Lietuvu noslēgsies kopīgie gāzmasku iepirkumi. Tāpat vairāki starpvaldību līgumi kopumā 28 miljonu eiro vērtībā 2019. gadā noslēgti ar ASV.

Šogad noslēgusies Valsts robežsardzes pārapbruņošana ar Nacionālo bruņoto spēku standarta ieročiem – triecienšauteni “G36”, pistoli “GLOCK 17”, ložmetējiem “FM MAG” un 40 milimetru kalibra zemstobra granātmetējiem “AG – 36”.

Aizvadītā gada laikā Nacionālie bruņotie spēki  ir iegādājušies 582 6x6 motortehnikas vienības. Savukārt 2020. gadā noslēgsies 120 “UNIMOG” transportlīdzekļu iegāde, no kuriem Bruņotie spēki savā rīcībā saņēmuši jau daļu. Šogad uzsākts arī iepirkums par kravas transportlīdzekļu ar kravnesību no 5 līdz 15 tonnām un speciālo loģistikas transportlīdzekļu virs 15 tonnām iegādi.

Zemessardze no ASV saņēmusi trīs “HUSKY” ceļu atmīnēšanas transportlīdzekļus, kā arī ir uzsākta to personāla apmācīšana. No ASV saņemti arī 12 universālie traktori, kas ir nepieciešami inženieru rotai, kā arī uzsākts distances mīnēšanas sistēmu, bruņoto tiltlicēju un kaujas inženieru tehnikas iegādes process.

Sakarā ar noslēgto līgumu ar ASV par četru helikopteru UH-60M “Black Hawk” iegādi, Gaisa spēki nākamajos gados plāno iegādāties aprīkojumu darbnīcu un noliktavu aprīkošanai, kā arī dažāda veida remonta un uzturēšanas aprīkojumu.

Starp 2020. gada nozīmīgākajiem plāniem ir pāreja uz jauno kaujas formas tērpa apdruku, līguma slēgšana par 10 000 mugursomu iegādi, kā arī turpināt iepirkumu par jauna parauga modulārā kaujas bruņu/uzkabes vestu iegādi.

7. Sākta Nacionālo bruņoto spēku nodrošinājuma reforma

Oktobrī Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs pārņēma divas Rīgas garnizona individuālā ekipējuma noliktavas. Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs turpina nodrošināt individuālā ekipējuma centrālā tranzīta funkciju, kā arī apkalpo brigādes līmenī Zemessardzi un individuālā līmenī profesionālā dienesta karavīrus Rīgas garnizona atbildības teritorijā.

Plānots, ka nākamgad Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs  pārņems Nacionālo bruņoto spēku visu trīs reģionālo nodrošinājuma centru individuālā ekipējuma noliktavu pārvaldību Ādažos, Lielvārdē un Liepājā.

Līdztekus šiem darbiem Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs  palielina kapacitāti plānot un veikt iepirkumus, kā arī strādā pie Aizsardzības nodrošinājuma un pakalpojumu centra struktūras un štatu sadalījuma. Aizsardzības nodrošinājuma un pakalpojumu centrs no nākamā gada 1. jūlija sāks funkcionēt atsevišķi no Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra, ar mērķi padarīt efektīvāku Nacionālo bruņoto spēku vienību apgādi ar materiāli tehniskajiem līdzekļiem, kā arī mobilizācijas rezervju veidošanu.

8.Veicināta sadarbība ar pašmāju militāro industriju

Šogad organizēta un finansiāli atbalstīta pašmāju militārās industrijas uzņēmumu pārstāvniecība Eiropas lielākajā aizsardzības industrijas izstādē “Defence and Security Equipment International 2019” Londonā, kā arī aizvadīti divi atsevišķi Aizsardzības ministrijas inovāciju grantu konkursi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nozīmīgās spēju attīstības jomās. Šo konkursu rezultātā parakstīti līgumi ar sešu inovāciju projektu autoriem. Tāpat aizsardzības nozare tikusies ar militārās industrijas pārstāvjiem, lai diskutētu par jauno Valsts aizsardzības koncepciju. Aizsardzības ministrijas pārstāvji piedalījušies arī divpusējos industriju pasākumos ar ASV, Spānijas, Zviedrijas un Dānijas uzņēmējiem.

Aizsardzības ministrija šogad izsniegusi divus jaunus militārā ražotāja sertifikātus un atbilstoši sagatavojusi īpašos ražošanas nosacījumus, izsniegusi 12 jaunas licences komercdarbībai ar stratēģiskas nozīmes precēm.

Tāpat veikti priekšdarbi Rīgas Tehniskās universitātes organizētā militārās industrijas “maketona” realizēšanai, kam Aizsardzības ministrija no sava budžeta sniegusi finansiālu atbalstu 50 000 eiro apmērā.

Sadarbībā ar Aizsardzības ministriju, būtiskus panākumus šogad guva uzņēmums SIA “VALPRO”, septembrī uzvarot NATO Atbalsta un iepirkumu aģentūras konkursā par tiesībām apgādāt sabiedroto valstu  bruņotos spēkus ar savu Latvijā ražoto produkciju.

9.Aizvadītā gada laikā par 39 148 652 eiro pabeigti kopskaitā 11 infrastruktūras objekti

Ādažu nacionālajā mācību centrā par aptuveni 30 miljoniem eiro tika pabeigti seši projekti. Par 10,24 miljoniem eiro uzbūvētas jaunās četrstāvu kazarmas, bet par 9,5 miljoniem eiro pabeigta divu standarta kazarmu būvniecība. Aptuveni 4,5 miljoni eiro tika izmantoti sešu jaunu noliktavu būvniecībai, bet inženiertīklu būvniecība izmaksāja aptuveni 3,3 miljonus eiro. Par 1,7 miljoniem eiro tika pabeigta NATO paplašinātās kaujas grupas Latvijā bataljona laukuma izbūve, kā arī par 1,1 miljonu eiro tika izbūvēta vājstrāvu sistēma sabiedroto kaujas grupu rotu atbalsta, tehnikas un konteineru izvietošanas laukumiem.

Nozīmīgi infrastruktūras projekti realizēti arī ārpus Ādažu bāzes. Nacionālo bruņoto spēku aviācijas bāzē Rembates pagastā par 3,2 miljoniem eiro tika pabeigta garāžas boksu būvniecība lidlauka uzturēšanas tehnikas novietošanai.

Vidzemes poligonā “Lāčusils” šogad tika pabeigti divi projekti – 300 metru šautuves pārbūve par 2,6 miljoniem eiro un poligona ēkas jumta pārbūve par 380 000 eiro. Kurzemē šī gada laikā par 1,15 miljoniem eiro tika pabeigti remontdarbi jūras virsnieku sapulču ēkai Liepājā. Darbos ietilpa  logu un durvju restaurācija un nomaiņa, kā arī bēniņu pārseguma papildus siltināšana. Savukārt Rīgā par 1,5 miljoniem eiro tika pabeigta divu Nacionālo bruņoto spēku pārraudzībā esošu ēku fasāžu atjaunošana Krustabaznīcas ielā, Rīgā.

Līdzās uzņemošās valsts atbalsta sniegšanai NATO paplašinātās kaujas grupai, Aizsardzības ministrija strādā pie daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” attīstības un integrēšanas NATO spēku struktūrā.

Divīzijas štāba izveide apliecina Latvijas ieguldījumu valsts aizsardzības stiprināšanā, vienlaikus demonstrējot vēlmi un spēju arvien vairāk iesaistīties kolektīvās aizsardzības stiprināšanā un militāri efektīvu risinājumu veidošanā, kas ilgtermiņā palielina NATO gatavību un spēju aizsargāt savas dalībvalstis.

10.Mērķtiecīgi tiks turpināta militārās infrastruktūras attīstība

Līdz 2020.gada beigām Ādažu bāzē ir plānots pabeigt piecus projektus, kuru kopsumma sasniegs aptuveni 52 miljonus eiro. Starp tiem apjomīgākie projekti ir sporta komplekss, kas izmaksās 19 miljonus eiro un būvdarbi pie bāzes ārējā nožogojuma un kontrolpunktiem par 15 miljoniem eiro. Bāzē tiks veikta arī atbalsta tehnikas un konteineru izvietošanas laukumu, ēku, inženierbūvju un tīklu būvniecība par 5,6 miljoniem eiro, ēkas telpu pārbūve par 5,2 miljoniem eiro, kā arī kolektīvā ekipējuma noliktavu kompleksa būvniecība, kas izmaksās 7 miljonus eiro.

Vidzemē līdz nākamā gada sākumam paredzēts pabeigt ēkas pārbūvi Cēsīs par 666 000 eiro, bet Alūksnē par 1,5 miljoniem eiro 2020. gada sākumā plānots pabeigt Kājnieku skolas Mācību vadības pavēlniecības bruņojuma noliktavu izbūvi. Plānots, ka pavasarī tiks pabeigta kazarmas fasādes siltināšana darbi Rīgā par 1,2 miljoniem eiro.

Informāciju sagatavoja:
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļas vecākais referents
Roberts Skraučs
Tālrunis: 67335393
E-pasts: roberts.skraucs@mod.gov.lv