Pirmos jaunā dizaina kaujas formas tērpus nodod Zemessardzes 3. Latgales brigādes karavīriem

04/22/2020
Aizsardzības politika
Spēju attīstība
Dienesta gaita
Information prepared by
Preses nodaļa

Šodien, 22. aprīlī, aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Egils Leščinskis reģionālajā vizītē apmeklēja Daugavpils novada poligonu “Meža Mackeviči”, kurā Zemessardzes 3. Latgales brigādes 36. kaujas atbalsta bataljona karavīriem tika nodoti pirmie jaunā dizaina kaujas formas tērpi.

“Jūsu uzdevums ir nozīmīgs visai valstij, jo jūs ne tikai ceļat Nacionālo bruņoto spēku kvalifikāciju, bet gan arī pārstāvat Latvijas valsti ārpus mūsu robežām. Jūs krīzes gadījumā esat pašā priekšgalā, tādēļ liels paldies jums par to,” uzrunājot 36. kaujas atbalsta karavīrus sacīja A. Pabriks.

Jauno formas tērpu “WoodLatPat” kamuflāžā izmantota krāsu gamma, kas īpaši piemērota Latvijas dabas apstākļiem, kā arī tās ģeometriskās formas samazina iespēju vizuāli pamanīt karavīru. Tāpat jaunajā formastērpā ir ieviesti dažādi funkcionālie uzlabojumi, kas nodrošina gan ērtāku lietošanu, gan ilgāku noturību formas nēsāšanas laikā.

Aizsardzības ministrs ar Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieri pulkvežleitnatu Gunāru Vizuli apsprieda jautājumus par poligona “Meža Mackeviči” un reģionālo bataljonu turpmāko attīstību.

Jau ziņots, ka no šī gada 1. janvāra 36. kaujas atbalsta bataljona rotas karavīri sākuši dežūru NATO Sevišķi ātrās reaģēšanas vienības (VJTF) sastāvā.

Šā gada 1. janvārī NATO Sevišķi ātrās reaģēšanas vienības vadību no Vācijas pārņēma Polijas Bruņotie spēki. Šogad vienību veido aptuveni 6000 karavīru no Polijas, Bulgārijas, Čehijas, Itālijas, Latvijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Portugāles, Rumānijas, Slovākijas, Spānijas, Turcijas, Ungārijas, kas viena gada garumā atradīsies dežūrā un būs gatavi reaģēt uz jebkuriem izaicinājumiem, ja tādi rastos kādā no NATO dalībvalstīm. ASV ir gatavībā sniegt vienībai gaisa spēju un citu kaujas spēju atbalstu.

Par Sevišķi ātras reaģēšanas vienības izveidi dalībvalstis vienojās NATO samitā Velsā 2014. gadā, lai uzlabotu alianses spējas reaģēt uz jaunajiem drošības izaicinājumiem un kā atbilde uz Krievijas veikto Krimas aneksiju. Kopš tās izveidošanas šī vienība ir viena no NATO Krievijas atturēšanas stratēģijas elementiem.

2015. gadā NATO aizsardzības ministri nolēma, ka Sevišķi ātrās reaģēšanas vienība sastāvēs no vismaz 5000 sauszemes spēku karavīriem, kā arī gaisa, jūras un īpašo uzdevumu vienībām. Francija, Vācija, Itālija, Polija, Spānija, Turcija un Lielbritānija vienojās nākamajos gados rotācijas kārtībā pārņemt vienības vadību.

Sevišķi ātrās reaģēšanas vienība ir Alianses vienots spēks, ko veido sauszemes komponents ar atbilstošām gaisa, jūras un speciālo operāciju spējām. Sevišķi ātro reaģēšanas vienību iespējams izvietot dažu dienu laikā, lai tā reaģētu uz jebkuriem izaicinājumiem, kas rastos kādā no NATO dalībvalstīm.

Zemessardzes 36. kaujas atbalsta bataljons ir profesionālā dienesta karavīru vienība, kas sniedz iespēju Latvijas pilsoņiem apgūt karavīra profesiju ar turpmāko dienesta vietu Lūznavā vai Daugavpilī.

Arī Vidzemē tiek veidotas profesionālā dienesta apakšvienības Zemessardzes sastāvā, lai stiprinātu Nacionālo bruņoto spēku reaģēšanas spējas un veicinātu efektīvu un visaptverošu Valsts aizsardzības uzdevumu izpildi.

Informāciju sagatavoja:
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļas vecākais referents
Roberts Skraučs
Tālrunis: 67335393
E-pasts: roberts.skraucs@mod.gov.lv