Par LTV1 raidījumā „Valsts pirmās personas” izskanējušo nepatieso informāciju par Jūras novērošanas sistēmu
Vakar, 15. septembrī, LTV1 raidījumā „Valsts pirmās personas” izskanēja maldinoša informācija, ka „... jaunākā robežsargu operatīvā informācija (liecina), ka vakar (14. septembrī), saskaņā ar jūsu (Jūras spēku Jūras novērošanas sistēmas – JS JNS) datiem, kāds krievu kuģis ir „staigājis pa Latvijas sauszemi”. Tas nozīmē, ka kāds jūsu (JNS) speciālists ir ievadījis nepareizas koordinātes un līdz ar to šīs ziņas ir saņēmuši arī robežsargi...” un , ka „... šogad vien šī radiolokācijas sistēma nav darbojusies 250 stundas...”.
Nacionālie bruņotie spēki (NBS) kategoriski noliedz Valsts robežsardzes atsevišķiem plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem izplatīto vienpusīgo un tendenciozo informāciju par Jūras novērošanas sistēmas 250 stundu bezdarbību un kļūdaino Jūras novērošanas sistēmas darbību, kā arī ar neizpratni vērtē Valsts robežsardzes nevēlēšanos koordinēties ar NBS un noskaidrot kuģa ceļa grafiskā attēla kļūdas cēloni Valsts robežsardzes datorā.
NBS JS esošā JNS, ieskaitot infrastruktūru un tehnisko aprīkojumu, 1992. gadā tika pārņemta no Krievijas Federācijas bruņotajiem spēkiem. Laika posmā līdz 2005. gadam, sistēma iespēju robežās ir modernizēta. 1997. gadā tika uzsākts darbs pie jaunas un modernas JNS izveides, kuras projekts 2001. gadā konceptuāli ir apstiprināts Ministru kabinetā. Tas paredz uz automātiskās vadības, datu apmaiņas un darbības kontroles principiem balstītu JNS izveidi. Projektu paredzēts pabeigt 2010. gadā. Papildus tam, pamatojoties uz 1999. gadā noslēgto Latvijas un Zviedrijas starpvalstu līgumu, Zviedrija finansēja trīs lietotu RLS PS-239 (Kolka, Ovīši, Jūrmalciems) uzstādīšanu, Informācijas centra izveidi Liepājā, kā arī nepieciešamā datu pārraides tīkla (RRL) ieviešanu, šādi liekot pamatus AM ATT (Aizsardzības telekomunikāciju tīkls) izveidei. Kopā ar sistēmas ieviešanu, tika instalēta JNS datu apstrādes un prezentēšanas programma (SCSS), kuras darbības pamatā ir divi principi: cilvēka-mašīnas princips (datu ievadīšanu programmā jāveic manuāli un operatoram nepārtraukti jāseko datu atjaunošanas savlaicīgumam) un mērķu kustības simulācijas režīms (programma nodrošina mērķu kustības parametru saglabāšanu simulācijas režīmā). Jūras spēki nodrošina iespēju saņemt SCSS informāciju Valsts robežsardzei (VRS) un Rīgas ostas kuģu satiksmes dienestam (VTS). Pēc atsevišķa pieprasījuma šī informācija var būt pieejama arī citiem autorizētiem lietotājiem. JS Liepājas informācijas centrā (IC) ir uzstādīts dators ar SCSS programmu, kurš pieslēgts VRS izmantojamā Valsts informācijas tīkla aģentūras (VITA) tīklam un caur to – VRS serverim. JS Liepājas IC dežūrējošais operators veic ATT tīklā saņemtās JNS informācijas ievadīšanu VITA tīklam pieslēgtajā datorā un regulāri nosūta adresātam (VRS).
VRS sniegtā informācija, ka JNS atspoguļo „pa sauszemi staigājošus kuģus”, ir iespējama, ja:
- VRS operators neveic savlaicīgu, no JS Liepājas IC saņemtās informācijas atjaunošanu savā datorā, līdz ar to programma strādā simulācijas režīmā un uzrāda objektu kustību pēc iepriekšējiem iestādījumiem,
- ieviesusies VITA tīkla servera vai VRS servera tehniska kļūme, nenoraidot atjaunotos datus. Arī šādā gadījumā programma automātiski strādā simulācijas režīmā, izmantojot pēdējos no JS IC saņemtos datus,
- ieviesusies operatora datortehnikas kļūda – nesinhronizēts pulkstenis. Šajā gadījumā SCSS programma saņēmēja datorā automātiski mainīs nosūtītāja uzstādītos objekta kustības parametrus uz savam pulkstenim atbilstošiem, tādā veidā nobīdot objekta atrašanās vietu.
Kļūdu vai neskaidrību precizēšana ir VRS operatora pienākums. JS Krasta apsardzes dienesta speciālisti ir piedāvājuši veikt VRS speciālistu apmācību darbam ar minēto programmu, kas ilgtu tikai dažas stundas. Tikai pēc LTV1 raidījuma „Valsts pirmās personas” un pēc JS Liepājas IC dežūrmaiņas priekšnieka pieprasījuma š.g. 15. septembrī, no VRS dežuranta tika saņemta informācija, ka pēc VRS datora datiem kuģis ir “staigājis pa Latvijas sauszemi”.
Taktiski svarīgos JNS posteņos (TNP) ir instalēti dublējošie radari, visi posteņi ir aprīkoti ar sakaru līdzekļiem. Radara darbības apstāšanās gadījumā, TNP apkalpojošais personāls nekavējoši uzsāk novērošanu ar dublējošo radaru un uzsāk jūras un piekrastes zonas pastiprinātu vizuālo novērošanu. Ja tehniskās problēmas novēršanai ir nepieciešams ilgāks laiks, minētā radara darbības sektora novērošanai tiek nosūtīts JS kuģis, kā arī blakus esošie TNP veic pastiprinātu pārklājuma zonas novērošanu. Summējot katra atsevišķa posteņa iekārtu remontiem un profilaktiskajām apskatēm veltīto posteņa iekārtu laiku (īslaicīga bezdarbība), stundu skaits varētu būt vēl lielāks par minētajām 250 stundām, bet JNS sistēmas darbībā nav bijuši pārtraukumi. JNS atsevišķa TNP iziešana no ierindas tehnisku iemeslu dēļ nevar radīt visas sistēmas apstāšanos, jo nekavējoši tiek mainīta jūras novērošanas organizācija noteiktajos sektoros, tādā veidā nodrošinot visas JNS darbības nepārtrauktību.
AM SAD Preses nodaļa
NBS Preses un Informācijas daļas priekšnieks
virsleitnants Uldis Davidovs