NATO un ES stratēģiskā partnerība

Situācijā, kad ir mainījušies draudu avoti un drošības izaicinājumi kopumā, svarīga ir stratēģiskās partnerības attīstība starp dažādām starptautiskajām organizācijām efektīvākai krīžu risināšanai. NATO un Eiropas Savienības sadarbības attīstība ir balstīta uz minētajiem apsvērumiem, kopīgi sadarbojoties bruņotu konfliktu risināšanā un to novēršanā gan Eiropā, gan ārpus tās.

NATO un ES sadarbība krīžu risināšanā balstīta 2016. gada jūlijā parakstītajā “Eiropas Padomes Priekšsēdētāja, Eiropas komisijas Priekšsēdētāja un Ziemeļatlantijas Līgumorganizācijas Ģenerālsekretāra kopīgā deklarācija” . Tajā tika izklāstītas septiņas konkrētas jomas, kurās būtu jāpastiprina abu organizāciju sadarbība: 1. hibrīdapdraudējumu novēršana; 2. operatīvā sadarbība, tostarp jūrā un migrācijas jomā; 3. kiberdrošība un aizsardzība; 4. aizsardzības spējas; 5. aizsardzības rūpniecība un pētniecība; 6. mācības; 7. atbalsts austrumu un dienvidu partneru centieniem stiprināt spējas.

Pamatojoties uz kopīgajā deklarācijā noteiktajām pilnvarām, ES un NATO Padomes 2016. un 2017. gada decembrī apstiprināja kopīgus priekšlikumu kopumus. Kopumā septiņās jomās tiek īstenotas 74 konkrētas darbības. Ir iesniegti septiņi progresa ziņojumi, kuros uzsvērti ES un NATO sadarbības galvenie sasniegumi un pievienotā vērtība dažādās jomās.

2023. gada 10. janvārī tika parakstīta trešā ES-NATO deklarācija. Tajā tiek arī atspoguļotas stratēģiskās prioritātes, par kurām tika panāktas vienošanās NATO Stratēģiskajā koncepcijā un ES Stratēģiskajā kompasā.

Bez šīm deklarācijām pastāv vēl citi mehānismi, kas regulē NATO un ES sadarbību. Piemēram, NATO un ES spēju grupa ļauj apmainīties ar informāciju par abu organizāciju militāro spēju attīstības iniciatīvām. Aktīvi tiek izmantotas neformālās tikšanās starp abu organizāciju ekspertiem. Lai arī tikšanās tiek organizētas uz ad hoc bāzes un to laikā netiek pieņemti formālie lēmumi par turpmāko rīcību, tās kalpo kā labs formāts abu organizāciju rīcības saskaņošanai.

Ņemot vērā sarežģīto situāciju operāciju rajonos, arvien vairāk tiek aktualizētas diskusijas par nepieciešamību krīzes rajonos līdzās militārajiem resursiem iesaistīt arī civilos. Šāda rīcība nodrošinātu visaptverošu iesaisti krīzes skartā reģiona drošības situācijas uzlabošanā un vietējās varas spēju attīstīšanā. Visaptverošas pieejas attīstīšana tiešā veidā skar arī NATO un ES attiecības, jo abas organizācijas ar saviem resursiem šobrīd ir iesaistījušās vienā un tajā pašā operācijas rajonā - Kosovā, kur NATO karavīri rūpējas par drošību, savukārt ES policisti un tiesu varas eksperti palīdz vietējām varas iestādēm nodrošināt sabiedrisko kārtību un attīstīt tieslietu sistēmu. Kopš 2008. gada septembra līdzās citiem starptautiskajiem aktieriem, ES un NATO veic pretpirātisma operācijas Somālijas piekrastē.

Tomēr minētos sadarbības formātus nepieciešams pilnveidot, jo šobrīd tie regulē NATO un ES sadarbību tikai militārā jomā, neņemot vērā civilo krīzes vadības komponenti.

Latvija kopumā iestājas par ciešām un koordinētām NATO un ES attiecībām. Nemazinot nevienas organizācijas nozīmi mūsdienu krīžu novēršanā, Latvija vienmēr iestājas par pragmatisku NATO un ES sadarbību, kas īstenotos saskaņotā rīcībā operācijās un realizējot kopīgus projektus militāro spēju attīstībā.