Latvijas ārpolitikas pamatvirzieni ir cieši saistīti ar valsts drošības jautājumiem, aktīvi piedaloties Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) un Eiropas Savienības (ES) struktūru darbībā. Tie paredz turpināt ciešu un aktīvu transatlantisko dialogu un veicināt Latvijas stratēģiskās partnerības padziļināšanu ar ASV. Vienlaikus Latvijai nozīmīga ir arī partnerattiecību veidošana ar Ziemeļeiropas, Austrumeiropas un Centrālāzijas valstīm.
Visaptverošā valsts aizsardzība
Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas mērķis ir padziļināt visu valsts institūciju sadarbību, nodrošināt efektīvu publiskās un privātās partnerības mehānismu izstrādi, paaugstināt sabiedrības izpratni par iespējām aizsargāt sevi, savu ģimeni un Latvijas valsti, kā arī izstrādāt sabiedrības pašorganizēšanas instrumentus krīzes gadījumiem.
Reaģējot uz mainīgajiem drošības izaicinājumiem, Latvijas valsts aizsardzības sistēmai jābūt visaptverošai un jābalstās visas sabiedrības un valsts institūciju gatavībā pārvarēt krīzi, kā arī noturībā pret ārējo ietekmi. Tāpēc Aizsardzības ministrija rosina veidot valsts aizsardzības sistēmu, kura ietver ne tikai valsts aizsardzības jomas vai valsts pārvaldes institūcijas, bet arī privātā sektora pārstāvjus, uzņēmumus, nevalstiskās organizācijas, iedzīvotājus un citas personas.
Valsts aizsardzības koncepcija
Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 29. pantu Aizsardzības ministrija sagatavo Valsts aizsardzības koncepciju (VAK). VAK ir politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, pamatojoties uz Militāro draudu analīzi, un nosaka valsts militārās aizsardzības stratēģiskos mērķus, pamatprincipus, prioritātes un pasākumus miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu Aizsardzības ministrijas izstrādāto VAK izskata Ministru kabinets un apstiprina Saeima ne retāk kā reizi katrā sasaukumā, līdz savas darbības otrā gada 1. oktobrim.
Pamatojoties uz VAK, tiek īstenota valsts aizsardzības politika un plānoti konkrēti valsts aizsardzības politiskie un operacionālie pasākumi, to īstenošanai nepieciešamie resursi, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstība, nepieciešamā valsts varas un pārvaldes institūciju, pašvaldību, fizisko un juridisko personu gatavība un darbība miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Valsts aizsardzības pasākumu īstenošana tiek nodrošināta atbilstoši pieejamajiem resursiem, pildot likumos noteiktās NBS funkcijas un uzdevumus. VAK ieviešanu nodrošina valsts institūcijas atbilstoši savai kompetencei un normatīvajos aktos noteiktajiem uzdevumiem.
2020. gadā 24. septembrī Saeimā tika apstiprināta VAK 2020.-2024. gadam. Latvijas aizsardzības politikas stratēģija ir balstīta uz atturēšanu un sekojošiem VAK noteiktajiem galvenajiem darbības virzieniem:
- NBS attīstība un nacionālo aizsardzības spēju stiprināšana;
- NATO kolektīvās aizsardzības stiprināšana;
- Starptautiskās sadarbības veicināšana;
- Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešana.
Starptautiskā sadarbība
Aizsardzības ministrija nodrošina ļoti ciešu nozares sadarbību gan Baltijas valstu, gan Ziemeļvalstu līmenī, kā arī uztur ciešu saikni ar stratēģisko partneri - ASV un Mičiganas štatu, kas ir Latvijas valsts partnerštats, gan ar Kanādu, kas ir NATO paplašinātās klātbūtnes daudznacionālās kaujas grupas vadošā valsts.
Sabiedrības līdzdalība
Aizsardzības ministrija ir atvērta sadarbībai ar pilsonisko sabiedrību un aicina nevalstisko sektoru aktīvi iesaistīties politikas plānošanas un valsts pārvaldes īstenošanas procesos.
AM ir izveidojusies pastāvīga sadarbība ar nevalstisko sektoru gan Latvijā, gan ārvalstīs. Sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām katru gadu tiek īstenoti dažādi projekti.
Kiberdrošība
Kiberdrošības politikas mērķis ir droša un uzticama kibertelpa, kurā ir garantēta valstij un sabiedrībai būtisku pakalpojumu droša, uzticama un nepārtraukta saņemšana.
Nodrošinājuma politika
NATO prasībām atbilstoša un uz Latvijas aizsardzības industrijas attīstību orientēta nodrošinājuma politika nodrošina gan sekmīgu starptautisko sadarbību, gan tautsaimniecības izaugsmi un vietējo uzņēmēju iesaistīšanos Nacionālo bruņoto spēku spēju uzturēšanā, atbalstā un nodrošinājumā.
Zinātniski pētnieciskā darbība
Zinātniski pētnieciskā darbība ir pakārtota aizsardzības nozares pamatuzdevumam – nepieciešamā militārā spēka nodrošināšanai, lai garantētu Latvijas valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un iedzīvotāju drošību.
Vides aizsardzība
Vides aizsardzība vienmēr ir bijusi Aizsardzības ministrijas uzmanības lokā. Jau 1999. gadā Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku speciālisti izstrādāja pirmo Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku vides aizsardzības stratēģiju un rīcības plānu stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanai.
Atļauja atsavināt nekustamo īpašumu valsts aizsardzības objekta aizsargjoslā
2022. gada 20. janvārī spēkā stājās grozījumi Aizsargjoslu likumā, nosakot, ka īpašniekam, kas vēlas atsavināt nekustamo īpašumu vai tā daļu (arī domājamo daļu), kas pilnīgi vai daļēji atrodas aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektu, kā arī lai veiktu tajā jebkāda veida būvniecību (tai skaitā pagaidu būvju uzstādīšanu), ir jāsaņem Aizsardzības ministrijas piekrišana nekustamā īpašuma atsavināšanai konkrētai personai, lai novērstu nacionālo drošību apdraudošu vai potenciāli apdraudošu ietekmi uz valsts aizsardzības objektu.
Lai saņemtu minēto piekrišanu, nekustamā īpašuma īpašniekam ir jāvēršas Aizsardzības ministrijā, rakstot iesniegumu, kurā norāda nekustamā īpašuma nosaukumu un nekustamā īpašuma objekta adresi, ja tāda ir piešķirta, kadastra numuru un personu (vārds, uzvārds vai nosaukums un personas kods vai reģistrācijas numurs), kurai plānots atsavināt nekustamo īpašumu.