Latvijas ārpolitikas pamatvirzieni ir cieši saistīti ar valsts drošības jautājumiem, aktīvi piedaloties Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) un Eiropas Savienības (ES) struktūru darbībā. Tie paredz turpināt ciešu un aktīvu transatlantisko dialogu un veicināt Latvijas stratēģiskās partnerības padziļināšanu ar ASV. Vienlaikus Latvijai nozīmīga ir arī partnerattiecību veidošana ar Ziemeļeiropas, Austrumeiropas un Centrālāzijas valstīm.
Visaptveroša valsts aizsardzība
Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas mērķis ir padziļināt visu valsts institūciju sadarbību, nodrošināt efektīvu publiskās un privātās partnerības mehānismu izstrādi, paaugstināt sabiedrības izpratni par iespējām aizsargāt sevi, savu ģimeni un Latvijas valsti, kā arī izstrādāt sabiedrības pašorganizēšanas instrumentus krīzes gadījumiem.
Reaģējot uz mainīgajiem drošības izaicinājumiem, Latvijas valsts aizsardzības sistēmai jābūt visaptverošai un jābalstās visas sabiedrības un valsts institūciju gatavībā pārvarēt krīzi, kā arī noturībā pret ārējo ietekmi. Tāpēc Aizsardzības ministrija rosina veidot valsts aizsardzības sistēmu, kura ietver ne tikai valsts aizsardzības jomas vai valsts pārvaldes institūcijas, bet arī privātā sektora pārstāvjus, uzņēmumus, nevalstiskās organizācijas, iedzīvotājus un citas personas.
Valsts aizsardzības koncepcija
Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 29. pantu Aizsardzības ministrija sagatavo Valsts aizsardzības koncepciju (VAK). VAK ir politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, pamatojoties uz Militāro draudu analīzi, un nosaka valsts militārās aizsardzības stratēģiskos mērķus, pamatprincipus, prioritātes un pasākumus miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu Aizsardzības ministrijas izstrādāto VAK izskata Ministru kabinets un apstiprina Saeima ne retāk kā reizi katrā sasaukumā, līdz savas darbības otrā gada 1. oktobrim.
Starptautiskā un reģionālā sadarbība
Aizsardzības ministrija nodrošina ļoti ciešu nozares sadarbību Baltijas valstu starpā, ar Latvijas stratēģiskajiem partneriem ASV un Kanādu, kas ir NATO daudznacionālās kaujas grupas Latvijā vadošā valsts un Ziemeļvalstīm, it īpaši Dāniju, kas kopā ar Latviju vada Daudznacionālo divīzijas štābu “Ziemeļi”. Vienlaikus, Latvijā ļoti būtisku militāro atbalstu sniedz vairākas Eiropas valstis, kā Spānija, Itālija, Polijā, Čehija, Slovākija, Slovēnija, Albānija, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Islande, Vācija, Apvienotā Karaliste, Somija, Zviedrija u.c.
Sabiedrības līdzdalība
Aizsardzības ministrija ir atvērta sadarbībai ar pilsonisko sabiedrību un aicina nevalstisko sektoru aktīvi iesaistīties politikas plānošanas un valsts pārvaldes īstenošanas procesos.
AM ir izveidojusies pastāvīga sadarbība ar nevalstisko sektoru gan Latvijā, gan ārvalstīs. Sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām katru gadu tiek īstenoti dažādi projekti.
Kiberdrošība
Kiberdrošības politikas mērķis ir droša un uzticama kibertelpa, kurā ir garantēta valstij un sabiedrībai būtisku pakalpojumu droša, uzticama un nepārtraukta saņemšana.
Industrija un infrastruktūra
NATO prasībām atbilstoša un uz Latvijas aizsardzības industrijas attīstību orientēta nodrošinājuma politika nodrošina gan sekmīgu starptautisko sadarbību, gan tautsaimniecības izaugsmi un vietējo uzņēmēju iesaistīšanos Nacionālo bruņoto spēku spēju uzturēšanā, atbalstā un nodrošinājumā.
Vides aizsardzība
Vides aizsardzība vienmēr ir bijusi Aizsardzības ministrijas uzmanības lokā. Jau 1999. gadā Aizsardzības ministrijas (AM) un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) speciālisti izstrādāja pirmo AM un NBS vides aizsardzības stratēģiju un Rīcības plānu stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanai.
2023. gadā apstiprināta jauna Aizsardzības resora vides aizsardzības rīcībpolitika un Aizsardzības resora vides aizsardzības pamatnostādnes 2023. – 2027. gadam.