Valsts aizsardzības dienests*

Valsts aizsardzības dienesta (VAD) mērķis ir stiprināt valsts aizsardzību. Piecu gadu laikā tiks izveidota sistēma, kurā visi 18 līdz 27 gadus veci Latvijas pilsoņi - vīrieši šajā pašā vecuma grupā varēs izvēlēties vienu no trīs dienesta veidiem:

  • Valsts aizsardzības dienests.
  • Dienests Zemessardzē.
  • Augstskolu studentu speciālā militārā apmācība.

Sākot ar 2024. gadu kā alternatīvo dienestu varēs iziet valsts civilo dienestu citu ministriju uzraudzībā.

Sievietes vecumā no 18 - 27 gadiem dienestam var pieteikties brīvprātīgi.

Pirmajam iesaukumam 2023. gada janvārī Aizsardzības ministrija aicinās 18 līdz 19 gadus vecus Latvijas pilsoņus brīvprātīgi pieteikties militārajai apmācībai. Sākot ar 2023. gada otro pusgadu, pilsoņus iesauks arī obligātā kārtā. 2023. gada otrā pusgada iesaukumam Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 19 gadiem būs aicināti iestāties dienestā brīvprātīgi, taču trūkstošo personu skaitu iesauks obligātā kārtā. Gadā plānoti divi iesaukumi – janvārī un jūlijā.

Iesaukumu valsts aizsardzības dienestā varēs atlikt pilsoņi, kuri svarīgu iemeslu dēļ vēlas to pildīt citā laikā, bet ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam. Otrreizēja valsts aizsardzības dienesta atlikšana šā iemesla dēļ nebūs pieļaujama.

Pirmajā valsts aizsardzības dienesta īstenošanas gadā plānots piesaistīt 1000 pilsoņu. Piecu gadu laikā  iesaucamo skaitu plānots pakāpeniski palielināt, un sākot ar 2028. gadu, katru gadu paredzēts iesaukt 7500 Latvijas pilsoņu, ja tam tiks atvēlēts vajadzīgais finansējums.

Personas, kas tiks iesauktas dienestam Nacionālo bruņoto spēku vienībā, saņems kompensāciju 300 eiro mēnesī, bet personas, kuras pieteiksies dienestam NBS vienībā brīvprātīgi mēnesī saņems kompensāciju 600 euro apmērā. Pēc dienesta beigām brīvprātīgie un iesauktie saņems atvaļināšanās kompensāciju 1100 euro apmērā. NBS vienībā dienējošie karavīriem tiks nodrošināta ēdināšana, formas tērps, nepieciešamais dienesta inventārs un dzīvošana kazarmās. Par apmācāmajiem veiks arī sociālās apdrošināšanas iemaksas likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktajā kārtībā. Kompensāciju apmēru plānots pielāgot ekonomiskajai situācijai valstī, kā arī tiks izskatītas iespējas apmācāmajiem piešķirt papildu sociālās garantijas.

Reliģisko organizāciju ordinēti garīdznieki un citi pilsoņi, kuri mācās šo reliģisko organizāciju garīgā personāla mācību iestādēs, apgūs Kapelānu dienestam paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu. Tāpat valsts aizsardzības apmācības programmu studiju laikā apgūs ārstniecības personas.

Dienesta kopējais ilgums, atalgojums un veselības stāvokļa prasības būs atkarīgi no izvēlētā dienesta veida. Pēc dienesta Nacionālo bruņoto spēku vienībā, Zemessardzē vai pabeidzot augstskolu studējošo speciālo militāro apmācības kursu persona kļūs par rezerves karavīru un tiks ieskaitīta augstas gatavības rezervē. Augstas gatavības rezervē valsts aizsardzības dienesta karavīri atradīsies līdz pieciem gadiem, kuru laikā ne biežāk kā reizi gadā varēs iesaukt uz rezerves karavīru apmācību, kas ilgs līdz septiņām dienām. Pēc augstas gatavības rezerves posma, sākot ar sesto dienesta gadu rezervē, rezerves karavīrs pāries Nacionālo bruņoto spēku rezervē, uz kuru attieksies līdz šim spēkā esošās prasības par dienestu rezervē.

Detalizētāku informāciju par valsts aizsardzības dienesta veidiem ir iespējams iegūt šeit.

*Informācija par valsts aizsardzības dienestu atbilst Ministru kabinetā iesniegtajam likumprojektam (22-TA-2481), kas 20.09.2022. tika skatīts Ministru kabineta sēdē.