NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa

Ņemot vērā izmaiņas starptautiskās drošības vidē, NATO samitā Varšavā 2016.gada jūlijā tika apstiprināta vienošanās par sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā NATO paplašinātās klātbūtnes (Enhanced Forward Presence) ietvaros. Latvijā izvietotās kaujas grupas ietvarvalsts ir Kanāda, Lietuvā – Vācija, Igaunijā – Lielbritānija, Polijā – ASV. Šī apņemšanās skaidri demonstrē alianses vienotību un apņemšanos aizsargāt NATO dalībvalstis pret iespējamo agresoru. Kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību.

Kanāda ir vadošā valsts NATO bataljona lieluma kaujas grupai, kas izvietota Latvijā, atrodas rotācijas kārtībā, un tajā ir šādas nosūtošās valstis: Albānija, Itālija, Polija, Slovēnija un Spānija. Kanādas vadīto bataljona līmeņa kaujas grupu veidos aptuveni 1138 karavīri, kā arī bruņojums, bruņutransports un kaujas atbalsta transports.

Cieši sadarbojoties ar Latvijas Sauszemes spēku Kājnieku brigādi, Kanādas vadītā daudznacionālā kaujas grupa uzlabos savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem un spēs reaģēt uz mainīgās drošības vides prasībām.

Daudznacionālā kaujas grupa trenēsies kopā ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, lai uzlabotu savas spējas un gatavību, paužot uz aizsardzību vērstu un samērīgu atbildi reģionālajā drošības situācijā.

Pirmās rotācijas ietvaros, Kanādas bruņotie spēki NATO paplašinātās klātbūtnes ietvaros nosūtīja uz Latviju 450 Sauszemes spēku karavīrus no mehanizētā kājnieku bataljona un bruņumašīnas, izlūkvadu un atbalsta elementus.

Albānija uz Latviju nosūtīja 18 kaujas (nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas) inženierus.

Itālija uz Latviju nosūtīja mehanizēto kājnieku rotu ar bruņumašīnām 160 karavīru sastāvā.

Polija uz Latviju nosūtīja vienu tanku rotu ar atbalsta elementiem 160 karavīru sastāvā.

Slovēnija nosūtīja 50 karavīrus no Aizsardzības pret masveida iznīcināšanas ieročiem vada ar atbalsta elementiem.

Spānija uz Latviju nosūtīja 300 karavīrus no mehanizētās kājnieku rotas un bruņumašīnas, kaujas inženierus un atbalsta elementus.

 

eFPsagaida

2017.gada 19. jūnijā Ādažu bāzē notika svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija, kurā karavīrus uzrunāja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg), Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Kanādas aizsardzības ministrs Hardžits Sadžans (Harjit Sajjan).

Svinīgajā sagaidīšanas ceremonijā piedalījās arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Leonīds Kalniņš, Ministru kabineta pārstāvji, citas augsta līmeņa Latvijas amatpersonas un diplomātiskā korpusa pārstāvji.

Tāpat NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanā piedalījās NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks ģenerālis Džeimss Everards (James Everard) un NATO pavēlniecību vadība, Kanādas Bruņoto spēku komandieris ģenerālis Džonatans Vānss (Jonathan H. Vance) un Kanādas vadītās kaujas grupas dalībvalstu bruņoto spēku komandieri.

Svinīgās ceremonijas laikā notika militārā parāde, kurā piedalījās Kanādas, Albānijas, Itālijas, Polijas, Slovēnijas, Spānijas un Latvijas bruņoto spēku vienības.

NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija Ādažu bāzē noslēdza NATO daudznacionālo bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā.

NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu vadīs Kanāda, un to veidos vairāk nekā 1000 karavīru no Albānijas, Itālijas, Kanādas, Polijas, Slovēnijas un Spānijas.

Pērn NATO samitā Varšavā NATO valstu un valdību vadītāji apstiprināja vienošanos par daudznacionālo bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošanu Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā. Kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību.

2018.gadā daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to veido vairāk nekā 1300 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Polijas, Kanādas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā.

Kaujas grupas karavīri piedalās mācībās ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.

2018.gada septembrī par pievienošanos daudznacionālajai kaujas grupai Latvijā paziņoja arī Melnkalne.