NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa

Ņemot vērā izmaiņas starptautiskās drošības vidē, NATO samitā Varšavā 2016.gada jūlijā tika apstiprināta vienošanās par sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā NATO paplašinātās klātbūtnes (Enhanced Forward Presence) ietvaros. Latvijā izvietotās kaujas grupas ietvarvalsts ir Kanāda, Lietuvā – Vācija, Igaunijā – Lielbritānija, Polijā – ASV. Šī apņemšanās skaidri demonstrē alianses vienotību un apņemšanos aizsargāt NATO dalībvalstis pret iespējamo agresoru. Kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību.

Kanāda ir vadošā valsts NATO bataljona lieluma kaujas grupai, kas izvietota Latvijā. Sākotnēji, 2017.gadā kaujas grupā piedalījās bruņotie spēki ar bruņojumu no Kanādas, Spānijas, Polijas, Itālijas, Slovēnijas un Albānijas. 2018.gadā kaujas grupai pievienojās Slovākija, Čehijas Republika un Melnkalne, bet 2020.gadā arī Islande. Tādējādi kaujas grupā šobrīd ir pārstāvētas 10 NATO dalībvalstis, un Latvijā izvietotā kaujas grupa ir kļuvusi par vismultinacionālāko NATO militāro vienību.

NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa Latvijā ir pilnībā integrēta Latvijas Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē un kopīgi ar NBS piedalās gan Latvijas nacionālajās, gan starptautiskajās militārās mācībās.

Kaujas grupa sastāv no apmēram 1500 personāla, kur Kanāda ir pārstāvēta ar sauszemes spēku karavīriem no mehanizētā kājnieku bataljona un bruņumašīnām, izlūkošanas vadu un atbalsta elementiem; Albānija ar nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas inženieriem; Itālija ar mehanizēto kājnieku rotu ar bruņumašīnām; Polija ar tanku rotu un atbalsta elementiem; Slovēnija ar vadu pret masveida iznīcināšanas ieročiem un ar atbalsta elementiem; Spānija ar mehanizēto kājnieku rotu un bruņumašīnām, kaujas inženieriem un atbalsta elementiem; Čehija ar mīnmetēju vadu; Slovākija ar mehanizēto kājnieku rotu ar bruņumašīnām un atbalsta elementiem; Melnkalne ar taktiskā gaisa atbalsta vienību un Islande ar stratēģiskās komunikācijas ekspertu.

2021.gada 22. janvārī NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas komandiera amatā stājies pulkvežleitnants Enno Kerkofs (Enno Kerckhoff), nomainot līdzšinējo komandieri pulkvežleitnantu Trevoru Nortonu (Trevor Norton), tādējādi noslēdzot septītās Latvijā izvietotās kaujas grupas karavīru rotāciju.
 

eFPsagaida

2017.gada 19. jūnijā Ādažu bāzē notika svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija, kurā karavīrus uzrunāja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg), Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Kanādas aizsardzības ministrs Hardžits Sadžans (Harjit Sajjan).

Svinīgajā sagaidīšanas ceremonijā piedalījās arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Leonīds Kalniņš, Ministru kabineta pārstāvji, citas augsta līmeņa Latvijas amatpersonas un diplomātiskā korpusa pārstāvji.

Tāpat NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanā piedalījās NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks ģenerālis Džeimss Everards (James Everard) un NATO pavēlniecību vadība, Kanādas Bruņoto spēku komandieris ģenerālis Džonatans Vānss (Jonathan H. Vance) un Kanādas vadītās kaujas grupas dalībvalstu bruņoto spēku komandieri.

Svinīgās ceremonijas laikā notika militārā parāde, kurā piedalījās Kanādas, Albānijas, Itālijas, Polijas, Slovēnijas, Spānijas un Latvijas bruņoto spēku vienības.

NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija Ādažu bāzē noslēdza NATO daudznacionālo bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā.