Biežāk uzdotie jautājumi par Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu

Mēs esam gatavi aizsargāt Latviju no pirmā centimetra. Austrumu robežas nostiprināšana ir galvenais uzdevums Krievijas atturēšanai, kā arī jebkādu agresoru vai to paramilitāro veidojumu apturēšanai un iznīcināšanai. Lai paātrinātu darbu austrumu robežas militārajai nostiprināšanai, nepieciešams pieņemt Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) veiktā austrumu robežas nostiprināšana tiek veikta visu Latvijas iedzīvotāju aizsardzībai, un ir daļa no visaptverošas valsts aizsardzības, tādēļ visām valsts, pašvaldību iestādēm un iedzīvotājiem jābūt vienotiem un atbildīgiem, sekojot vadmotīvam – “Mana Latvija, mana atbildība”. Aicinām vietējās pašvaldības un sabiedrību būt pretimnākošiem un atbildīgiem, lai kopā stiprinātu mūsu drošību.

Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums ļaus paātrināt austrumu robežas militāro stiprināšanu. Aptuveni puse pierobežas zemes ir fizisku vai juridisku personu īpašumā. Tas nozīmē, ka ar katru zemes īpašnieku nepieciešams atsevišķi vienoties par tās izmantošanu, kas var prasīt ļoti ilgu laiku. Jaunais likums ļaus izvietot šķēršļus uz robežas un veikt būvniecību, paralēli atsavinot zemes daļu un nosakot tai nacionālo interešu objekta statusu.

Likums vienlaikus atvieglos tiesisko regulējumu attiecībā uz būvniecības un iepirkumu procesiem, koku un krūmu ciršanas un vides aizsardzības prasībām. Tas nozīmē, ka infrastruktūras izbūvi varēs veikt arī NBS bez komersantu piesaistes. Lai paātrinātu robežas militāro stiprināšanu, militārās pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveidē netiks piemērots publisko iepirkumu regulējums, kas ļaus ietaupīt laiku, stiprinot mūsu valsts robežu. Likums dos tiesības infrastruktūras izveidei izmantot arī privātpersonām piederošos ceļus un citas teritorijas, kas nepieciešamības gadījumā pēc darbu veikšanas tiks sakoptas.

NBS ir definējuši konkrētas pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveidei nepieciešamās  teritorijas pierobežā, kas tiks atsavinātas vai pārņemtas Aizsardzības ministrijas (AM) valdījumā NBS vajadzībām.

Konkrēto pretmobilitātes pasākumiem nepieciešamo vietu saraksts tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā pēc likuma pieņemšanas, un praktiskā sadarbība notiks individuāli ar pašvaldībām un iedzīvotājiem. Visas aktivitātes pierobežā tiks īstenotas pakāpeniski, atbilstoši NBS prioritātēm un pieejamajam finansējumam.

NBS veiktā austrumu robežas nostiprināšana tiek veikta visu Latvijas iedzīvotāju aizsardzībai, un ir daļa no visaptverošas valsts aizsardzības. Ukrainas pieredze rāda, ka sagatavotas aizsardzības pozīcijas tai dod lielas priekšrocības un var kompensēt lielu pretinieka skaitlisko pārsvaru. Aizsargbūves uz austrumu robežas ļaus atturēt, apturēt un vajadzības gadījumā likvidēt agresoru. NATO ir vienojusies, ka sabiedroto teritorijas aizsardzība sākas no pirmā centimetra. Latvijas austrumu robeža ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas, kuras mērķis ir bloķēt un iznīcināt iebrucēju spēkus jau pie robežas, tādējādi aizsargājot visus Latvijas iedzīvotājus, tostarp arī pašā pierobežā. Līnijas izbūve saskan ar NATO aizsardzības plāniem. Likums atvieglos NBS pretmobilitātes darbu un robežas stiprināšanas ātrumu un efektivitāti, padarot Latvijas teritoriju drošāku.

Vienlaikus robežas nostiprināšana ir ieguvums vietējai ekonomikai un uzņēmējiem. Plāns par Austrumu robežas militāro nostiprināšanu tuvāko gadu laikā paredz ievērojamus dažāda veida materiāltehnisko līdzekļu iepirkumus un to izvietošanu apvidū. Latgale kļūs arvien drošāka investīcijām.

Likums attieksies uz teritoriju, kuras kopējā platība nepārsniegs 2000 ha Vidzemes un Latgales reģionā, sešās austrumu pierobežas pašvaldībās – Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas un Smiltenes novados.

NBS ir definējuši konkrētas pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveidei nepieciešamās teritorijas pierobežā, kas attiecīgi arī tiks atsavinātas vai pārņemtas AM valdījumā. Katrs gadījums tiks izvērtēts individuāli.

Iespēju robežās tiek izmantotas valstij un pašvaldībām piederošas teritorijas un slēgti līgumi par nekustamo īpašumu bezatlīdzības lietošanu. Katra īpašuma nepieciešamība tiek vērtēta individuāli.

Šķēršļu izvietošana noteiktās vietās ir svarīga noteiktu pretmobilitātes efektu panākšanai, tāpēc to atrašanās vietas ir būtiskas ilgtermiņā. Tāpat ir jārēķinās, ka, ierīkojot tādus šķēršļus kā prettanku grāvji vai pūķa zobu rindas, šīs teritorijas fiziski vairs nebūs iespējams izmantot citiem mērķiem.

Konkrēto pretmobilitātes pasākumiem nepieciešamo vietu saraksts tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā. Pretmobilitātes pasākumi pierobežas zonā tiks īstenoti pakāpeniski, atbilstoši NBS prioritātēm un pieejamajam finansējumam.

No kopējā nepieciešamās teritorijas apjoma (2000 ha) aptuveni puse jeb 1000 ha teritorijas ir valsts/pašvaldību īpašumi, savukārt otra puse - fizisko/juridisko personu īpašumi.

Jā, likums ietekmēs arī juridisko personu īpašumus.

Nē, precīzs saraksts ar visiem īpašumiem netiks publicēts, taču katru zemes īpašnieku, kura īpašums atradīsies atsavināmajā teritorijā, Aizsardzības ministrija vai Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs uzrunās individuāli.

Īpašniekus, uz kuriem attieksies pretmobilitātes likums, Aizsardzības ministrija vai Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs uzrunās individuāli. Taisnīgas atlīdzības noteikšanu veiks komisija saskaņā ar sertificēta nekustamo īpašumu vērtētāja vērtējumu. Gadījumā, ja īpašnieks nepiekritīs atlīdzībai, viņš varēs iesniegt savu nekustamā īpašuma vērtējumu. Strīdus gadījumus izšķirs Latvijas Īpašumu Vērtētāju asociācija (LĪVA).

Tā kā infrastruktūras izveide notiks pa kārtām/posmiem un procesa gaitā iespējami arī NBS operacionālo plānu precizējumi, sākotnējo grupu zemes īpašniekus plānots uzrunāt līdz 2026. gada 1. janvārim.

Ja īpašnieks, kura īpašums tiek atsavināts pretmobilitātes likuma vajadzībām, ir saņēmis koku ciršanas apliecinājumu, privātpersonai ir tiesības pašai organizēt koku ciršanu, kas jāveic trīs mēnešu laikā pēc atsavināšanas paziņojuma saņemšanas. Nekustamā īpašuma novērtēšana tiks veikta pēc šo koku izciršanas. Ja koki netiek izcirsti, koku vērtība tiks iekļauta nekustamā īpašuma vērtējumā, veicot nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām. Nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšana notiks Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.

Savukārt to nekustamo īpašumu, kas nepieciešami, lai piekļūtu pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveidei nepieciešamajai teritorijai, īpašniekiem tiks lūgts informēt, vai attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieks vēlas paturēt koksnes produktus savā īpašumā. Ja nekustamā īpašuma īpašnieks 10 dienu laikā rakstveidā izteicis vēlmi paturēt koksnes produktus savā īpašumā, tie nododami nekustamā īpašuma īpašniekam. Ja minētajā termiņā nekustamā īpašuma īpašnieks nav izteicis vēlmi paturēt koksnes produktus savā īpašumā, īpašuma tiesības uz attiecīgajā nekustamajā īpašumā nocirstajiem kokiem ir akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži", kas tos atsavina saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 2. panta trešo daļu, savukārt nekustamā īpašuma īpašniekam tiks atlīdzināta nocirsto koku vērtība.

Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums paredz, ka uz pretmobilitātes pasākumiem neattiecas meža apsaimniekošanas, koku ciršanas un vides aizsardzības prasības, taču NBS ievēro saudzīgu attieksmi pret vidi, tostarp darbojoties Ādažu un Sēlijas poligonos. Lai gan pierobežas teritorijās plānoto darbu ietvaros ir sagaidāma ietekme uz vidi, tiks darīts viss, lai tā būtu pēc iespējas mazāka. Nepieciešamības gadījumā pēc darbu veikšanas teritorijas tiks sakoptas.

NBS sistemātiski turpina darbu pie valsts austrumu robežas militārās infrastruktūras izbūves. Kopš 2024. gada marta NBS veic Latvijas austrumu robežas militāru nostiprināšanu. Aizsargbūvju izveides mērķis ir atturēt, apturēt un vajadzības gadījumā likvidēt agresoru.

Primāri tiek veidotas pretmobilitātes materiālu noliktavas netālu no būtiskākajām transporta artērijām, kā arī pastiprināta esošā Valsts robežsardzes infrastruktūra.

Latgalē pie Krievijas un Baltkrievijas robežas ir izveidotas inženieru resursu novietnes, kur izvietoti desmitiem tūkstošu pretmobilitātes konstrukciju elementu – Latvijas uzņēmumos ražotie betona bloki, “pūķa zobi”, “prettanku eži” u.c. Tādas pašas resursu novietnes tiks izveidotas arī Vidzemē. Jau slēgtajos robežas pārejas punktos un robežas kontroles punktos veikta to bloķēšana, izveidojot pretmobilitātes konstrukcijas.

Tiek veikta pierobežas ceļu un meža stigu bloķēšana, lai ierobežotu transporta kustību pierobežā.

Turpinās 400 km garās Krievijas un Baltkrievijas robežas apsekošana un šķēršļu izvietojuma plānošana.

Šogad Latvijas austrumu robežas militārajai nostiprināšanai ir atvēlēti 45 miljoni eiro.