Biežāk uzdotie jautājumi par Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu

Mēs esam gatavi aizsargāt Latviju no pirmā centimetra. Austrumu robežas nostiprināšana ir galvenais uzdevums Krievijas atturēšanai, kā arī jebkādu agresoru vai to paramilitāro veidojumu apturēšanai un iznīcināšanai. Lai paātrinātu darbu austrumu robežas militārajai nostiprināšanai, pieņemts Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums. Minētā likuma mērķis ir Latvijas demokrātiskas valsts iekārtas, teritoriālās integritātes un sabiedrības drošības saglabāšana.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) veiktā austrumu robežas nostiprināšana tiek veikta visu Latvijas iedzīvotāju aizsardzībai, un ir daļa no visaptverošas valsts aizsardzības, tādēļ visām valsts, pašvaldību iestādēm un iedzīvotājiem jābūt vienotiem un atbildīgiem, sekojot vadmotīvam – “Mana Latvija, mana atbildība”. Aicinām vietējās pašvaldības un sabiedrību būt pretimnākošiem un atbildīgiem, lai kopā stiprinātu mūsu drošību.

Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums ļauj paātrināt austrumu robežas militāro stiprināšanu. Jaunais likums veicina šķēršļu izvietošanu un pretmobilitātes infrastruktūras būvniecību, paralēli atsavinot  nepieciešamos nekustamos īpašumus vai to daļas. Atsavināmajiem nekustamiem īpašumiem tiks noteikts nacionālo interešu objekta statuss un līdz atsavināšanai nodibināts servitūts. Par servitūta tiesību izmantošanu tiks maksāta atlīdzība.

NBS ir identificējis konkrētas pretmobilitātes infrastruktūras izveidei nepieciešamās teritorijas, kas tiks atsavinātas vai pārņemtas AM valdījumā NBS vajadzībām, lai savlaicīgi veiktu robežas aizsardzību jau miera laikā. 2025. gada 2. oktobrī Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu atbalstīja Saeima, savukārt 22. decembrī Ministru kabinets konceptuāli apstiprināja pretmobilitātes infrastruktūras izveides pirmās kārtas īstenošanai nepieciešamās teritorijas – nekustamo īpašumu sarakstu un  grafiskos materiālus.

Plānots, ka š.g. martā Ministru kabinetā tiks apstiprinātas arī otrās kārtas teritorijas. 

Likums vienlaikus atvieglo tiesisko regulējumu attiecībā uz būvniecības un iepirkumu procesiem, koku un krūmu ciršanas un vides aizsardzības prasībām. Tas nozīmē, ka infrastruktūras izbūvi varēs veikt arī NBS bez komersantu piesaistes. Likums dod tiesības izmantot arī privātpersonām piederošos ceļus un citas teritorijas, kas nepieciešami, lai piekļūtu pretmobilitātes infrastruktūras izveides vietām. Nepieciešamības gadījumā pēc darbu veikšanas šie piekļuves ceļi un teritorijas tiks sakoptas.

Visas aktivitātes tiks īstenotas pakāpeniski, atbilstoši NBS prioritātēm un pieejamajam finansējumam.

NBS veiktā austrumu robežas nostiprināšana tiek veikta visu Latvijas iedzīvotāju aizsardzībai, un ir daļa no visaptverošas valsts aizsardzības. Ukrainas pieredze rāda, ka sagatavotas aizsardzības pozīcijas tai dod lielas priekšrocības un var kompensēt lielu pretinieka skaitlisko pārsvaru. Pretmobilitātes infrastruktūras izveide ļaus atturēt, apturēt un vajadzības gadījumā likvidēt agresoru. NATO ir vienojusies, ka sabiedroto teritorijas aizsardzība sākas no pirmā centimetra. Latvijas austrumu robeža ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas, kuras mērķis ir bloķēt un iznīcināt iebrucēju spēkus jau pie robežas, tādējādi aizsargājot visus Latvijas iedzīvotājus. Līnijas izbūve saskan ar NATO aizsardzības plāniem. Likums atvieglos NBS pretmobilitātes darbu un robežas stiprināšanas ātrumu un efektivitāti, padarot Latvijas teritoriju drošāku.

Vienlaikus robežas nostiprināšana ir ieguvums vietējai ekonomikai un uzņēmējiem. Plāns par Austrumu robežas militāro nostiprināšanu tuvāko gadu laikā paredz ievērojamus dažāda veida materiāltehnisko līdzekļu iepirkumus un to izvietošanu apvidū. Tāpat uzņēmējiem ir iespēja pieteikties infrastruktūras izveides darbu iepirkumos, ko organizē VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.  

Likums attiecas uz teritoriju aptuveni 2000 ha platībā Vidzemes un Latgales reģionā, sešās pašvaldībās – Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas un Smiltenes novados.

NBS ir identificējis konkrētas pretmobilitātes infrastruktūras izveidei nepieciešamās teritorijas, kas attiecīgi arī tiks atsavinātas vai pārņemtas AM valdījumā. Katrs gadījums tiks izvērtēts individuāli, rūpīgi vērtējot ietekmi uz saimniecisko darbību.

Iespēju robežās tiek izmantotas valstij un pašvaldībām piederošas teritorijas. Katra īpašuma nepieciešamība tiek vērtēta individuāli.

Šķēršļu izvietošana noteiktās vietās ir svarīga noteiktu pretmobilitātes efektu panākšanai, tāpēc to atrašanās vietas ir būtiskas ilgtermiņā. Tāpat ir jārēķinās, ka, ierīkojot tādus šķēršļus kā prettanku grāvji vai pūķa zobu rindas, šīs teritorijas fiziski vairs nebūs iespējams izmantot citiem mērķiem.

2025. gada 22. decembrī Ministru kabinets konceptuāli apstiprināja pretmobilitātes infrastruktūras izveides pirmās kārtas īstenošanai nepieciešamās teritorijas – nekustamo īpašumu sarakstu un grafiskos materiālus. Pretmobilitātes pasākumi tiks īstenoti pakāpeniski, atbilstoši NBS prioritātēm un pieejamajam finansējumam.

Plānots, ka š.g. martā Ministru kabinetā tiks apstiprinātas arī otrās kārtas teritorijas. 

Jā, pretmobilitātes pasākumi skars arī juridisko personu nekustamos īpašumus.

Nē, precīzs saraksts ar visiem nekustamajiem īpašumiem netiks publicēts, jo tā ir ierobežotas pieejamības informācija, taču katru zemes īpašnieku, kura nekustamais īpašums atradīsies atsavināmajā teritorijā, Aizsardzības ministrija vai Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs uzrunās individuāli.

Nē, atsavināmo īpašumu vidū nav ēkas.

Pretmobilitātes infrastruktūras izbūves likuma mērķis ir stiprināt valsts aizsardzības spējas un nodrošināt iedzīvotāju drošību. Tas nozīmē, ka arī ģimenes saimniecības un mazie zemnieki, kuru īpašumi varētu atrasties stratēģiski nozīmīgās teritorijās, iegūs no tā, ka viņu dzīves un saimnieciskā darbība tiek pasargāta no potenciāliem apdraudējumiem. Vienlaikus gadījumos, kad nepieciešama teritorijas atsavināšana, īpašniekiem tiek nodrošināta taisnīga atlīdzība saskaņā ar likumā noteikto kārtību.

No aptuveni 2000ha, kas nepieciešami pretmobilitātes infrastruktūras izbūvei, puse ir privātīpašumi. Procesa ietvaros ikvienam nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības iesniegt informāciju par tam radušos zaudējumu apmēru.

Pretmobilitātes infrastruktūra, lai tā pildītu savas funkcijas, ir izvietojama konkrēti identificētās vietās, kur šāda atsavināšana ir nepieciešama. Likums izņēmumus neparedz, tomēr iespēju robežās, salāgojot aizsardzības vajadzības un sabiedrības intereses, tiek meklēti risinājumi, kas vismazāk ietekmē privātpersonas tiesības.

Atsavināmo īpašumu vidū nav ēkas. Iespēju robežās, salāgojot aizsardzības vajadzības un sabiedrības intereses, tiek meklēti risinājumi, kas vismazāk ietekmē privātpersonas tiesības.

Īpašniekus, uz kuriem attieksies Pretmobilitātes infrastruktūras izbūves likums, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs uzrunās individuāli. Taisnīgas atlīdzības noteikšanu veiks taisnīgas atlīdzības noteikšanas komisija, piesaistot sertificētu nekustamā īpašuma vērtētāju. Gadījumā, ja īpašnieks nepiekritīs atlīdzībai, viņš varēs iesniegt savu nekustamā īpašuma vērtējumu. Strīdus gadījumus izšķirs Latvijas Īpašumu Vērtētāju asociācija (LĪVA).

Infografika par privātpersonu nekustamo īpašumu atsavināšanu pieejama šeit.

Tā kā infrastruktūras izveide notiks pa kārtām/posmiem un procesa gaitā iespējami arī NBS operacionālo plānu precizējumi, sākotnējo grupu zemes īpašnieki ir uzrunāti 2026. gada janvārī.

Atlīdzību par atsavināmo nekustamo īpašumu veido nekustamā īpašuma tirgus vērtība un atlīdzība par zaudējumiem, kas nekustamā īpašuma īpašniekam nodarīti saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu un, ja tiek atsavināta nekustamā īpašuma daļa, — ar atsavinātā nekustamā īpašuma izmantošanu.

Novērtējot nekustamo īpašumu, tā vērtējumā norādāma un analizējama visa informācija, kas raksturo nekustamo īpašumu, tai skaitā nekustamā īpašuma īpašnieka sniegtā informācija.

Atsavināmā nekustamā īpašuma novērtēšanu veic sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs. Vērtētājs nosaka tirgus vērtību atbilstoši normatīvo aktu prasībām uzsāktajai nekustamā īpašuma izmantošanai tā apsekošanas dienā, ievērojot apbūves un saimnieciskās izmantošanas iespējas, ja nekustamā īpašuma īpašnieks ir veicis darbības šo iespēju izmantošanai.

Nekustamā īpašuma novērtēšanas metodi (salīdzināmo darījumu pieeju, izmaksu pieeju, ienākumu pieeju u.tml.) nosaka vērtētājs, atbilstoši standartam izvēloties piemērotāko metodi, pamatojoties uz nekustamā īpašuma sastāvu, pašreizējo izmantošanu, funkcionālo nozīmi u.tml.. Katrs novērtējums satur vērtētāja pamatojumu izvēlētai metodei.  Vērtētājs ir sertificēts pakalpojuma sniedzējs. Arī atsavināmā nekustamā īpašuma īpašnieks iesaistās atlīdzības noteikšanā.

Infografika par privātpersonu nekustamo īpašumu atsavināšanu pieejama šeit.

• Iesaistīties atlīdzības noteikšanā, iesniedzot dokumentus, kas raksturo īpašumu, par veiktajiem ieguldījumiem un iespējamiem zaudējumiem;

• Kopā ar institūcijas piesaistīto sertificēto vērtētāju piedalīties nekustamā īpašuma apsekošanā;

• Paust savu attieksmi par novērtējumu – būs nodrošināta iespēja iepazīties ar vērtējumu un 30 dienu laikā sniegt rakstveida viedokli. Īpašnieks tiks uzaicināts piedalīties aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanas sēdē, kā arī tiks nodrošināta iespēja uzdot jautājumus par novērtējumu vērtētājam;

• Līdz komisijas lēmuma pieņemšanai par atlīdzības apmēra apstiprināšanu iesniegt savu novērtējumu;

• Apstrīdēt tiesā institūcijas noteikto atlīdzības apmēru. Gadījumā, ja īpašnieks nepiekritīs atlīdzībai, viņš varēs iesniegt savu nekustamā īpašuma vērtējumu. Strīdus gadījumus izšķirs Latvijas Īpašumu Vērtētāju asociācija (LĪVA).

Atsavināšanas procesā ir iespējama arī līdzvērtīga nekustamā īpašuma piedāvāšana, ja īpašnieks izrāda šādu vēlmi un ir, ko piedāvāt (piedāvātā īpašuma vērtība nevar būt lielāka par atsavināmā īpašuma vērtību).

Infografika par privātpersonu nekustamo īpašumu atsavināšanu pieejama šeit.

Ja īpašnieks, kura nekustamais īpašums tiek atsavināts pretmobilitātes infrastruktūras izbūvei, ir saņēmis koku ciršanas apliecinājumu, privātpersonai ir tiesības pašai organizēt koku ciršanu, kas jāveic trīs mēnešu laikā pēc atsavināšanas paziņojuma saņemšanas. Nekustamā īpašuma novērtēšana tiks veikta pēc šo koku izciršanas. Ja koki netiek izcirsti, koku vērtība tiks iekļauta nekustamā īpašuma vērtējumā, veicot nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām. Nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšana notiks Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.

Savukārt to nekustamo īpašumu, kas nepieciešami, lai piekļūtu pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveidei nepieciešamajai teritorijai, īpašniekiem tiks lūgts informēt, vai attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieks vēlas paturēt koksnes produktus savā īpašumā. Ja nekustamā īpašuma īpašnieks 10 dienu laikā rakstveidā izteicis vēlmi paturēt koksnes produktus savā īpašumā, tie nododami nekustamā īpašuma īpašniekam, novietojot tos attiecīgajā nekustamajā īpašumā. Ja minētajā termiņā nekustamā īpašuma īpašnieks nav izteicis vēlmi paturēt koksnes produktus savā īpašumā, īpašuma tiesības uz attiecīgajā nekustamajā īpašumā nocirstajiem kokiem ir akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži", kas tos atsavina saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 2. panta trešo daļu, savukārt nekustamā īpašuma īpašniekam tiks atlīdzināta nocirsto koku vērtība.

Ja piekļuves laikā nodarīti zaudējumi nekustamajam īpašumam, tie tiks izvērtēti  un atlīdzināti.

Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums paredz, ka uz pretmobilitātes pasākumiem neattiecas meža apsaimniekošanas, koku ciršanas un vides aizsardzības prasības, taču NBS ievēro saudzīgu attieksmi pret vidi, līdzīgi kā darbojoties Ādažu un Sēlijas poligonos. Lai gan pretmobilitātes pasākumiem nepieciešamajās teritorijās plānoto darbu ietvaros ir sagaidāma ietekme uz vidi, tiks darīts viss, lai tā būtu pēc iespējas mazāka. Nepieciešamības gadījumā pēc darbu veikšanas teritorijas tiks sakoptas.

Atlīdzība (kompensācija) par sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu (pārdošanu) nav apliekama ar IIN, ja izpildās vismaz viens no nosacījumiem:
 

• Īpašums ir personas īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem (5 gadiem), skaitot no īpašuma reģistrācijas dienas zemesgrāmatā. Ja īpašums ir mantots vai saņemts dāvinājumā no laulātā vai radinieka līdz 3. pakāpei Civillikuma izpratnē, turēšanas termiņu skaita no dienas, kad īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā mantojuma atstājēja vai dāvinātāja īpašums.

• Ja 60 mēnešu nosacījums neizpildās, persona 12 mēnešu laikā pēc atlīdzības izmaksas no jauna iegulda šo ienākumu funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā.

Ar IIN neapliek arī kompensāciju par zaudējumu un neērtību novēršanu, ja tā izmaksāta saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumu.

Ja neizpildās neviens no atbrīvojuma nosacījumiem, ienākums tiek uzskatīts par kapitāla pieaugumu un tiek aplikts ar IIN (vispārīgā gadījumā – 25,5%).

Svarīgi: ja atlīdzība izmaksāta naudā un atbrīvojums netiek piemērots, par ienākuma gūšanas dienu uzskata nākamo dienu pēc 12 mēnešu termiņa no atlīdzības izmaksas dienas (t. i., iedzīvotājam ir 12 mēneši, lai izvērtētu atkārtotu ieguldīšanu funkcionāli līdzīgā īpašumā).
 

Kapitāla pieaugums rodas tad, kad atlīdzības apmērs pārsniedz nekustamā īpašuma iegādes vērtību. To nosaka no nekustamā īpašuma atsavināšanas cenas (atlīdzības apmēra) atņemot:

• nekustamā īpašuma iegādes vērtību un ar iegādi saistītos izdevumus (piemēram, valsts nodevas, komisijas naudu u. c. līdzīgus izdevumus);

• nekustamajā īpašumā turēšanas laikā veikto ieguldījumu vērtību (ja tā ir dokumentāri pamatota);

• samaksātos procentu maksājumus par kredītu nekustamā īpašuma iegādei, ja dokumentāri apliecināta informācija ļauj identificēt kredīta un attiecīgā nekustamā īpašuma iegādes saistību.

Ja nekustamais īpašums iegūts bez atlīdzības (piemēram, dāvinājumā vai mantojumā), iegādes vērtībai ņem vērā konkrētā īpašuma vērtību iegūšanas brīdī (piemēram, dāvinājuma līgumā vai mantojuma dokumentos norādīto vērtību), kas nav lielāka par atsavināšanas cenu.

Ja nekustamais īpašums iegūts uz dāvinājuma līguma pamata no laulātā vai radinieka līdz 3. pakāpei Civillikuma izpratnē un tas tiek atsavināts 60 mēnešu laikā pēc tā reģistrācijas zemesgrāmatā uz personas vārda, par iegādes vērtību uzskata:

• vērtību, par kādu dāvinātājs šo nekustamo īpašumu iegādājies, ja tas iegādāts pēc 2000. gada 31. decembra un personas rīcībā ir dokumenti, kas pierāda nekustamā īpašuma iegādes vērtību;

• aktuālo kadastrālo vērtību gadā, kad nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā uz dāvinātāja vārda, ja tas iegādāts pēc 2000. gada 31. decembra un personas rīcībā nav dokumentu, kas pierāda nekustamā īpašuma iegādes vērtību;

• aktuālo kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā, kura koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto katra gada patēriņa cenu indeksu par pēdējiem 10 gadiem pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja nekustamo īpašumu dāvinātājs ieguvis līdz 2000. gada 31. decembrim.
  
   

Ja ienākums no atsavināšanas ir atbrīvots no IIN, tas nav deklarējams deklarācijā par ienākumu no kapitāla pieauguma (DK veidlapa), bet ir norādāms gada ienākumu deklarācijā kā ar nodokli neapliekams ienākums.

Pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju rodas, ja taksācijas gada laikā gūto ar IIN neapliekamo ienākumu kopējā summa pārsniedz 10 000 eiro.

Ja ienākums ir apliekams ar IIN kā kapitāla pieaugums, personai jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma (DK veidlapa). Termiņi ir atkarīgi no ceturksnī gūtā ienākuma apmēra (ņemot vērā, ka ienākuma gūšanas diena var iestāties 12 mēnešus pēc atlīdzības izmaksas, ja atlīdzība izmaksāta naudā):

• ja kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī pārsniedz 1000 eiro, deklarācija jāiesniedz līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam, bet nodoklis jāsamaksā vienotajā nodokļu kontā līdz tā mēneša 23. datumam, kurā deklarācija iesniegta;

• ja kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī nepārsniedz 1000 eiro, deklarācija jāiesniedz līdz taksācijas gadam sekojošā gada 15. janvārim, bet nodoklis jāsamaksā līdz 23. janvārim.
   

NBS sistemātiski turpina darbu pie valsts austrumu robežas militārās infrastruktūras izbūves. Kopš 2024. gada marta NBS veic Latvijas austrumu robežas militāru nostiprināšanu. Aizsargbūvju izveides mērķis ir atturēt, apturēt un vajadzības gadījumā likvidēt agresoru.

Primāri tiek veidotas pretmobilitātes materiālu noliktavas netālu no būtiskākajām transporta artērijām, kā arī pastiprināta esošā Valsts robežsardzes infrastruktūra.

Latgalē pie Krievijas un Baltkrievijas robežas ir izveidotas inženieru resursu novietnes, kur izvietoti desmitiem tūkstošu pretmobilitātes konstrukciju elementu –

Latvijas uzņēmumos ražotie betona bloki, “pūķa zobi”, “prettanku eži” u.c. Tādas pašas resursu novietnes tiks izveidotas arī Vidzemē. Jau slēgtajos robežas pārejas punktos un robežas kontroles punktos veikta to bloķēšana, izveidojot pretmobilitātes konstrukcijas.

Tiek veikta pierobežas ceļu un meža stigu bloķēšana, lai ierobežotu transporta kustību.

Turpinās 400 km garās Krievijas un Baltkrievijas robežas apsekošana un šķēršļu izvietojuma plānošana.

2025. gadā Latvijas austrumu robežas militārajai nostiprināšanai bija atvēlēti 45 miljoni eiro.

2026. gadā aizsardzības nozare turpina Latvijas austrumu robežas militāru nostiprināšanu, kas ietvers pretmobilitātes infrastruktūras izveidi, kā arī pretmobilitātes materiālu iegādi un izvietošanu dabā. Robežas stiprināšanas pasākumiem paredzētais finansējums ir 55 milj. EUR.