Militārās infrastruktūras attīstība

Infrastruktūras attīstības prioritātes un mērķi tiek noteikti ilgtermiņā un vidējā termiņā. Aizsardzības ministrijas Nodrošinājuma un aizsardzības investīciju politikas departaments apkopo Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzības un plāno jaunu būvniecības objektu un esošo nekustamo īpašumu attīstību, organizē plānošanas dokumentu sagatavošanu un to virzību. Par aizsardzības nozares infrastruktūras būvniecību, apsaimniekošanu un vides aizsardzības pasākumu veikšanu atbildīgs ir Valsts aizsardzības un militāro iepirkumu centrs (VAMOIC).

Aizsardzības ministrijas nekustamie īpašumi

Aizsardzības ministrijas valdījumā pašreiz ir 230 nekustamā īpašuma objektu, 1246 būves, kā arī 259 zemes vienības 19557ha platībā. Lielāko daļu būvju ekspluatācijas uzsākšanas laiks ir pagājušā gadsimta 60. gadu sākums – 70.  gadu beigas, līdz ar to šo būvju tehniskais stāvoklis ir vai nu apmierinošs, vai slikts. Aizsardzības ministrija pakāpeniski realizē jaunu objektu izbūvi, tomēr to skaits uz kopējā apjoma ir mazs un kopējo vērtējumu būtiski neiespaido. Lai sakārtotu vidi, uzlabotu bāzu kopskatu un atbrīvotu vietu jaunceļamajām būvēm, notiek to būvju demontāža, kuras ir avārijas, neapmierinošā vai sliktā tehniskā stāvoklī. 2019. gadā turpināta Zemessardzes bāzu attīstība gan Aizsardzības ministrijas valdījumā jau esošajos nekustamajos īpašumos, gan no valsts un pašvaldībām pārņemtajos nekustamajos īpašumos. 

No Zemkopības ministrijas 2019.gada nogalē pārņemtas zemes vienības poligona “Meža Mackeviči” vajadzībām 2043 ha apmērā, kas ļaus īstenot Latgales reģiona karavīru apmācību un dos būtisku ieguldījumu apmācību spēju stiprināšanā.  Apmācību infrastruktūras izbūve visā Latvijā ir viena no būvniecības plānā noteiktajām prioritātēm nākamajiem gadiem.

Ādaži jaunā kazarma
 Ādažu bāzē atklāj jaunu kazarmu karavīru izmitināšanai.

 

 

 

 

 

 

Lielākie uzsāktie un īstenotie pēdējo gadu būvniecības projekti

Apjomīgākās investīcijas notikušas Ādažu militārajā bāzē, tās attīstībā ieguldot aptuveni divas trešdaļas no kopējā militārajai infrastruktūrai paredzētā nacionālā finansējuma.

2019. un 2020. gadā pabeigtie, uzsāktie un īstenojamie būvniecības objekti

Pēdējo gadu lielākie infrastruktūras projekti ir vērsti uz esošo  militāro bāzu attīstību:

  • 2019. gadā Ādažu militārajā bāzē tika atklāta jauna standarta kazarma un tika pabeigti rekonstrukcijas būvdarbi autoparkā;
  • Poligonā  “Lāčusils”  Alūksnes novadā izbūvēta pirmā modernā 300 m šautuve. Šautuves projekta izveides ietvaros ir veikta šautuves un novērošanas torņa būvniecība, teritorijas labiekārtošana, angāra atjaunošana, kā arī piebraucamā ceļa un inženierkomunikāciju izbūve;
  • 2020. gadā Ādažu militārajā bāzē tiks pabeigts un atklāts jauns sporta zāles komplekss;
  • Gaisa spēku aviācijas bāzē Lielvārdē 2019. gadā tika pabeigta centrālās vadības un apsardzes ēkas būvniecība;
  • 2020. gadā Ādažu militārajā bāzē paredzēts pabeigt bāzes nožogojuma, divu daudzfunkcionālo kazarmu, kas īstenotas ar NATO drošības investīcijas programmas (NSIP) līdzfinansējumu, un noliktavu būvniecību;
  • 2020. gadā ar NATO Drošības investīciju programmas finansējuma piesaisti plānots pabeigt arī remontdarbnīcu Lielvārdes militārajā bāzē un uzsākt lidlauka termināla ēkas būvniecību un divas standarta kazarmas Ādažu militārajā bāzē.

Lāču Sila poligons
Šautuve poligonā "Lāčusils", Alūksnē

Būvniecībai paredzētais nacionālais finansējums

2020. gadā kopējais būvniecībai atvēlētais nacionālais finansējums sastāda 73 miljonus eiro, kura ietvaros paredzēts pabeigt 2019. gadā uzsāktos, apjomīgos objektus Ādažu militārajā bāzē. Tāpat tiks turpināta daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” vajadzībām nepieciešamās infrastruktūras izbūve, kā arī uzlabota ceļu infrastruktūra Ādažu militārajā bāzē un poligonā. 

Militārā infrastruktūra 2020 finansējums

Aizsardzības nozares infrastruktūras attīstības nacionālais finansējums 2017.-2020. g.

Būvniecībai paredzētais ārvalstu finansējums

Apjomīgāko starptautisko finansiālo atbalstu infrastruktūras attīstībai veido šādi avoti:

  • NATO drošības investīcijas programmas (NSIP) finansējums, kas sedz NATO vajadzībām nepieciešamās infrastruktūras izbūvi Latvijā;
  • Amerikas Savienoto Valstu finansējums - Eiropas atturēšanas iniciatīvas programma (European Deterrence Initiative - EDI), veicot būtisku ieguldījumu būvniecības objektu izbūvē saskaņotajos objektos un  teritorijās atbilstoši Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību aizsardzības jomā;
  • Luksemburgas līdzfinansējums:
  1. 2017. gadā 3 miljoni eiro daudzfunkcionālās kazarmas izbūvei;;
  2. 2020.-2023. gadā 1.2 miljoni euro (2020. gadā līdzfinansējot 0.3 miljonu apmērā, ir piesārņojuma likvidēšana Zemessardzes 19. kaujas nodrošinājuma bataljona teritorijā, Ulbrokā).

NATO un ASV infrastruktūras finansējuma mērķis ir nodrošināt un stiprināt Latvijas uzņemošās valsts atbalsta spējas.

 Nākamo gadu būvniecības prioritātes

Turpmākajos gados paredzēta esošo militāro bāzu infrastruktūras uzlabošana atbilstoši to operacionālām vajadzībām, kā arī apmācību infrastruktūras attīstības nodrošināšana visā valsts teritorijā, turpinot uzsākto Zemessardzes infrastruktūras izveidi un attīstību  Aizkraukles, Krustpils, Skrundas, Alūksnes, Cēsu, Valmieras, Gulbenes, Liepājas novados.

Zemessardzes bataljonu bāzu infrastruktūras attīstība tiks turpināta gan izveidojot jaunus bataljonus, gan attīstot esošos bataljonus. 2020. gadā plānoti pamatā bataljonu infrastruktūras izbūves projektēšanas iepirkumi, lai nākotnē pakāpeniski īstenotu to būvniecību.

Specializētā poligona “Mežaine” attīstības nodrošināšanai tiks turpināta teritorijas paplašināšana, iegādājoties īpašumus no privātpersonām un pārņemot nekustamos īpašumus no Zemkopības ministrijas, lai, ņemot vērā pašreizējo Nacionālo bruņoto spēku poligonu noslodzi, karavīriem nodrošinātu mācību un treniņu iespējas.

Papildus tuvākajos gados plānots veikt reģionālo munīcijas noliktavu būvniecību, tādējādi uzlabojot iespēju uzglabāt munīciju lielākā apjomā. Tas ļaus uzturēt bruņoto spēku kaujas gatavību nepieciešamajā līmenī un nodrošināt spēju reaģēt krīzes situācijās nākotnē. Plānots būvēt arī vairākas reģionālās ekipējuma noliktavas, lai vienkāršotu, efektivizētu un sistematizētu ekipējuma izsniegšanu un uzglabāšanu un pilnveidotu Nacionālo bruņoto spēku nodrošinājuma sistēmu.

Nākamajos gados noteiktās prioritātes būvniecības jomā:

  • NATO Kaujas grupas uzņemšanai nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšana Ādažu militārajā bāzē;
  • NATO Drošības Investīciju Programmas (NSIP) projektu īstenošana;
  • NBS galveno bāzu attīstības turpināšana Ādažos, Lielvārdē, Alūksnē un Liepājā;
  • Aizsardzības spēju projektu attīstībai nepieciešamās infrastruktūras izbūve;
  • Noliktavu infrastruktūras uzlabošana;
  • Kadetu skolas vajadzībām nepieciešamās infrastruktūras izbūve; 
  • Zemessardzes bāzu attīstība un jaunu standarta Zemessardzes bāzu izveide Gulbenes, Krustpils, Jelgavas, Aizkraukles un Dobeles novados;
  • Mācību infrastruktūras (t.sk. šautuvju) attīstība reģionālajos poligonos.