Militārās infrastruktūras attīstība

Infrastruktūras attīstības prioritātes un mērķi tiek noteikti ilgtermiņā un vidējā termiņā. Aizsardzības ministrijas Infrastruktūras politikas departaments apkopo Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzības un plāno jaunu būvniecības objektu un esošo nekustamo īpašumu attīstību, organizē plānošanas dokumentu sagatavošanu. Par aizsardzības nozares infrastruktūras būvniecību, apsaimniekošanu un vides aizsardzības pasākumu veikšanu ir atbildīgs Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC).

Aizsardzības ministrijas Infrastruktūras politikas departaments sadarbībā ar VAMOIC mērķtiecīgi realizē valsts drošībai nozīmīgas un stratēģiski svarīgas infrastruktūras izbūvi. 

Aizsardzības ministrijas noteiktās prioritātes būvniecības jomā:

• Aizsardzības spēju projektu attīstībai nepieciešamās infrastruktūras izbūve;

• Militārā poligona “Sēlija” izbūve;

• Valsts aizsardzības dienesta (VAD) nodrošināšanai nepieciešamās infrastruktūras izbūve;

• Noliktavu infrastruktūras uzlabošana;

• Zemessardzes bāzu attīstība;

• Mācību infrastruktūras attīstība;

• NATO Drošības Investīciju Programmas (NSIP) projektu īstenošana un atbalsts;

• Atbalsts sabiedroto spēku iniciatīvām. 

Lielākie īstenotie projekti 2025. gadā

Militārās infrastruktūras attīstībā 2025. gadā ir ieguldīts finansējums nepilnu 110 miljonu eiro apmērā, kas ļāva turpināt Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nepieciešamās infrastruktūras izbūvi.

2025. gadā tika turpināta militāro bāzu un militāro poligonu infrastruktūras attīstība - izbūvēts šautuvju komplekss militārajā bāzē “Ceri” un 600 m šautuve militārajā poligonā “Lāčusils”, īstenota kazarmas pārbūve un noliktavu infrastruktūras būvniecība militārajā bāzē “Krusta kazarmas”, pabeigta ugunsdzēsēju depo būvniecība un katlu mājas pārbūve militārajā bāzē “Ādaži”, veikta ēkas pārbūve VAD karavīru ēdināšanas vajadzībām militārajā bāzē “Lūznava” u.c. Lai nodrošinātu plānoto VAD karavīru izvietošanu militārajās bāzēs, turpinās darbs pie vēl vairāku infrastruktūras objektu projektēšanas un būvdarbiem. 

Tāpat 2025. gada nogalē ir noslēgusies militārā poligona “Sēlija” pirmās kārtas īstenošana, kuras ietvaros Aizsardzības ministrijas valdījumā ir pārņemti un atsavināti nekustamie īpašumi vairāk nekā 15 000 ha apmērā, kas ir aptuveni 2/3 no poligona kopējās platības. Pabeigti arī pirmās kārtas infrastruktūras objektu būvdarbi - izveidota nesprāgušās munīcijas zona, izbūvēts poligona vadības tornis, trīs šautuves, munīcijas uzglabāšanas vieta un īslaicīgās uzturēšanās laukuma pirmā daļa.

2025. gada rudenī Ministru kabinets atbalstīja noliktavu kompleksa Nīkrāces pagastā un militārā poligona “Sēlija” otrās kārtas daļēju attīstību publiskās – privātās partnerības ietvaros. Aizsardzības ministrija ir noslēgusi vienošanos ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi” par šī projekta īstenošanas nodrošināšanu. 

Infrastruktūras attīstība 2026. gadā

No piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem 2026. gadā militārās infrastruktūras attīstībai plānots novirzīt vairāk nekā 130 miljonus eiro, t.sk. esošo līgumsaistību segšanai.

2026. gadā ir uzsākti militārā poligona “Sēlija” otrās kārtas infrastruktūras objektu būvdarbi. Tāpat plānots pabeigt jaunas kazarmas izbūvi militārajā bāzē “Ādaži”. VAD karavīru vajadzībām notiek darbs pie divu ēku pārbūves militārajā bāzē “Mežaine”, kā arī ir uzsākti citi apjomīgi būvniecības darbi, lai sniegtu pilnvērtīgu infrastruktūru Nacionālo bruņoto spēku, VAD un sabiedroto karavīriem.

Ārvalstu finansējums

2026. gadā plānots pabeigt vairākus NATO Drošības investīciju programmas (NSIP) projektus militārajās bāzēs “Ādaži” un “Lielvārde, kā arī militārajā poligonā “Meža Mackeviči”, kas nodrošinās sabiedroto spēku uzņemšanu un apmācību. Tāpat 2026. gadā plānots uzsākt jaunu NSIP projektu būvniecību vairākās militārajās bāzēs. Finansējuma mērķis ir nodrošināt un stiprināt Latvijas kā uzņemošās valsts atbalsta spējas.

NATO 2024. gada aprīlī pieņēma lēmumu par vairāk nekā 150 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu militārās ostas attīstībai militārajā bāzē “Karosta”, kura ietvaros plānots padziļināt ostas akvatoriju līdz nepieciešamajiem dziļumiem, izbūvēt RO-RO kuģu piestātni un cieta seguma laukumu tehnikas un konteineru novietošanai.

2026. gadā atbilstoši starptautiskajiem nolīgumiem Kanādas bruņotie spēki turpina infrastruktūras izbūvi militārajās bāzēs “Ādaži”, “Lielvārde” un “Ceri”, tādējādi uzlabojot karavīru izmitināšanas, darba un mācību apstākļus. Arī ASV bruņotie spēki 2026. gadā uzsāks infrastruktūras izbūvi vairākās militārajās bāzēs Latvijā. 

2026. gada janvārī Aizsardzības ministrija parakstīja saprašanās memorandu ar “Kanādas Komerckorporāciju” (Canadian Commercial Corporation) par Latvijas un Kanādas sadarbības stiprināšanu iepirkumu jomā. Saprašanās memorands paredz sadarbību militārā ekipējuma, infrastruktūras un pakalpojumu jomā, veidojot pamatu kopīgu projektu attīstībai nākotnē.

Aizsardzības ministrija turpina uzsākto sadarbību ar Luksemburgas Aizsardzības ministriju. Pamatojoties uz 2024. gada martā ar Luksemburgas Aizsardzības ministriju noslēgto saprašanās memorandu, kā arī savstarpējo vienošanos par finansējuma izlietojumu, finansējums 7 miljonu eiro apmērā ir novirzīts infrastruktūras izbūvei militārajā bāzē “Ādaži” un militārajā bāzē “Ezermala” (kazarmu būvniecībai/atjaunošanai).

Sadarbība ar pašvaldībām

Tiek turpināta sadarbība ar pašvaldībām, kuru teritorijās atrodas militārie objekti, Aizsardzības ministrijai piešķirot pašvaldībām ministrijas budžeta līdzekļus atbalsta infrastruktūras, piemēram, pašvaldības autoceļu pārbūves projektēšanas un būvdarbu veikšanai.