Militārās infrastruktūras attīstība

Infrastruktūras attīstības prioritātes un mērķi tiek noteikti ilgtermiņā un vidējā termiņā. Aizsardzības ministrijas Infrastruktūras politikas departaments apkopo Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzības un plāno jaunu būvniecības objektu un esošo nekustamo īpašumu attīstību, organizē plānošanas dokumentu sagatavošanu. Par aizsardzības nozares infrastruktūras būvniecību, apsaimniekošanu un vides aizsardzības pasākumu veikšanu atbildīgs ir Valsts aizsardzības un militāro iepirkumu centrs (VAMOIC).

Aizsardzības ministrijas Infrastruktūras politikas departaments sadarbībā ar VAMOIC mērķtiecīgi realizē valsts drošībai nozīmīgu un stratēģiski svarīgu infrastruktūras izbūvi. Iepriekšējos gados ievērojami attīstītas divas lielākās militārās bāzes  -  Ādažos un Lielvārdē, tāpat turpinās darbs pie Zemessardzes bāzu attīstības, militārā poligona “Sēlija”, Valsts aizsardzības dienesta (VAD) un aizsardzības spēju infrastruktūras izbūves.

Aizsardzības ministrijas nekustamie īpašumi

Aizsardzības ministrijas valdījumā pašreiz ir 305 nekustamā īpašuma objektu, 1383 būves, kā arī 371 zemes vienības 37 170 ha platībā. Lielāko daļu būvju ekspluatācijas uzsākšanas laiks ir pagājušā gadsimta 60. gadu sākums – 70.  gadu beigas, tomēr Aizsardzības ministrija pakāpeniski būves atjauno un realizē jaunu objektu izbūvi. Lai sakārtotu vidi, uzlabotu bāzu kopskatu un atbrīvotu vietu jaunceļamajām būvēm, notiek to būvju demontāža, kuras ir avārijas, neapmierinošā vai sliktā tehniskā stāvoklī.

Lielākie uzsāktie un īstenotie pēdējo gadu būvniecības projekti

2024. gadā militārās infrastruktūras attīstībai tika atvēlēts nacionālais finansējums 66,3 miljonu eiro apmērā, kas ļāva turpināt Nacionāliem bruņotajiem spēkiem nepieciešamās infrastruktūras izbūvi. 2025. gadā militārās infrastruktūras attīstībai plānoti vairāk kā 100 miljoni eiro nacionālā finansējuma.

Lielākie īstenotie projekti 2024. gadā un infrastruktūras attīstība 2025. gadā:

• Reģionālā individuālā ekipējuma noliktavas un autoparka izbūve militārajā bāzē “Alūksne”;
• Telšu laukuma izbūve militārajā bāzē “Meža Strautiņi”;
• Militārās bāzes “Indras” 1.kārtas izbūve;
• Tilta būvniecība pāri Līksnas upei.

Zemessardzes bataljonam Jēkabpils novadā 2024. gadā pabeigti 1. kārtas būvdarbi. 2024. gada nogalē uzsākti 1. kārtas būvdarbi Zemessardzes bataljonam Dobeles novadā. 2024. gadā pabeigti būvdarbi noliktavu  būvniecībai Alūksnes militārajā bāzē. 2025. gadā īstenota ēdnīcas un kazarmas pārbūve Lūznavas militārajā bāzē VAD vajadzībām, kā arī izbūvēts šautuvju komplekss militārajā bāzē “Ceri”.

2025. gadā uzsākti būvdarbi VAD kazarmai Ādažu militārajā bāzē, tāpat arī turpinās darbs pie pārējās VAD infrastruktūras izbūves citās militārajās bāzēs.  

2024. gadā ir turpinājusies reģionālo poligonu attīstība.

Poligonā “Meža Mackeviči” 2024. gadā tika pabeigta tilta būvniecība pāri Līksnas upei, kas nodrošina pilnvērtīgu piekļuvi poligonam, kā arī 2025. gadā pabeigti šautuvju un granātu mešanas laukuma būvdarbi. Turpinās darbs arī pie teritorijā paredzētā papildus šautuves projekta, kuru plānots īstenot NATO Drošības investīciju programmas (NSIP) projekta ietvaros.

Reģionālajā poligonā “Lāčusils” 2024. gadā uzsākti būvdarbi 600 m šautuves izbūvei. Poligonā “Mežaine” 2025. gadā uzsākti būvdarbi VAD kazarmas ēku pārbūvei un telšu laukuma izbūvei. 2024. gadā uzsākti 1. kārtas būvdarbi militārajā poligonā “Sēlija”.

Ārvalstu finansējums

Izmantojot NSIP finansējumu 2024. gadā Lielvārdes militārajā bāzē tika izbūvēts pasažieru terminālis, savukārt 2025. gadā Ādažos pabeigti poligona vadības ēkas un poligona novērošanas torņa būvdarbi.

Līdz 2026. gadam plānots pabeigt vēl vairākus NSIP projektus, kas nodrošinās sabiedroto spēku uzņemšanu un apmācību. Finansējuma mērķis ir nodrošināt un stiprināt Latvijas kā uzņemošās valsts atbalsta spējas.

NATO 2024. gada aprīlī pieņēma lēmumu par vairāk nekā 150 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu militārās ostas attīstībai militārajā bāzē “Karosta”, kura ietvaros plānots padziļināt ostas akvatoriju līdz nepieciešamajiem dziļumiem, izbūvēt RO-RO kuģu piestātni un cieta seguma laukumu tehnikas un konteineru novietošanai.

2024. un 2025. gadā arī atbilstoši starptautiskajiem nolīgumiem veikta Kanādas bruņoto spēku finansētās infrastruktūras izbūve Ādažu militārajā bāzē un militārajā bāzē “Ceri”, tādējādi uzlabojot karavīru izmitināšanas, darba un mācību apstākļus.

Aizsardzības ministrija turpina uzsākto sadarbību ar Luksemburgas Aizsardzības ministriju. 2020. gada februārī tika noslēgts saprašanās memorands ar Luksemburgas Aizsardzības ministriju, kas paredz finansējuma piešķiršanu vides attīrīšanas darbiem militāros objektos Latvijā. 2021. gada oktobrī tika veikti grozījumi 2020. gada saprašanās memorandā, paredzot papildu finansējumu vides attīrīšanas darbu veikšanai. Sanācijas darbi ir pabeigti Ulbrokā, Ogrē un Rīgā (Daugavgrīvā) (izlietotais finansējums 429 640 eiro), kā arī ir noslēgts līgums par sanācijas darbu veikšanu NBS Aviācijas bāzē (3 miljoni eiro).

Papildus, pamatojoties uz 2024. gada martā ar Luksemburgas Aizsardzības ministriju noslēgto saprašanās memorandu, kā arī savstarpējo vienošanos par finansējuma izlietojumu, finansējums 7 miljonu eiro apmērā ir novirzīts infrastruktūras izbūvei Ādažu militārajā bāzē un infrastruktūrai Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vajadzībām (kazarmu būvniecībai/atjaunošanai).

Sadarbība ar pašvaldībām

Tiek turpināta sadarbība ar pašvaldībām, kuru teritorijās atrodas lielākie militārie objekti, Aizsardzības ministrijai piešķirot pašvaldībām ministrijas budžeta līdzekļus atbalsta infrastruktūras, piemēram, pašvaldības autoceļu pārbūves projektēšanas un būvniecības darbu veikšanai.

Būvniecībai plānotais nacionālais finansējums un īstenojamie projekti 2026. gadā

2026. gadā kopējais būvniecībai plānotais  nacionālais finansējums sastāda aptuveni 137,4 miljoni eiro, no kuriem vairāk kā puse ir atvēlēta esošo līgumsaistību segšanai, īstenojot jau uzsāktos būvniecības projektus.

Aizsardzības ministrijas noteiktās prioritātes būvniecības jomā:

• Aizsardzības spēju projektu attīstībai nepieciešamās infrastruktūras izbūve;
• Sēlijas militārā poligona izbūve;
• VAD infrastruktūras izbūve;
• Noliktavu infrastruktūras uzlabošana;
• Esošo Zemessardzes bāzu attīstība un jaunu standarta Zemessardzes bāzu izveide;
• Mācību infrastruktūras (t.sk. šautuvju) attīstība reģionālajos poligonos.
• NATO Drošības Investīciju Programmas (NSIP) projektu īstenošana un atbalsts;
• Atbalsts sabiedroto spēku iniciatīvām. 

2025. gadā aizsardzības nozare turpinās attīstīt NBS infrastruktūru, galveno uzsvaru liekot uz spēju projektu attīstību, reģionālo militāro bāzu, valsts aizsardzības dienesta, noliktavu, poligonu un apmācību infrastruktūras attīstību, lai Latvijas reģionos, stiprinātu valsts aizsardzības spējas, radītu jaunas darba vietas un sekmētu ekonomisko izaugsmi.