NATO ātrās reaģēšanas spēki
NATO samitā Prāgā 2002. gada 22. novembrī dalībvalstis pieņēma lēmumu izveidot NATO Reaģēšanas spēkus (NATO Response Force, NRF) – kopīgus dalībvalstu militāros spēkus, kuri sagatavoti plaša spektra operāciju veikšanai. To sauszemes, jūras, gaisa un speciālo operāciju komponentes tiek kopīgi apmācītas un atrodas augstā kaujas gatavībā, lai varētu tikt nekavējoši iesaistīti operācijās tālu no savas pastāvīgās uzturēšanās vietas. NRF ir sagatavoti plaša spektra operāciju veikšanai, kas iekļauj operācijas dalībvalstu integritātes saglabāšanai, spēka demonstrēšanu, miera nodrošināšanas operācijas, dabas katastrofu un to radīto seku novēršanu, kritiski svarīgas infrastruktūras aizsardzību, kā arī drošības un embargo operācijas.
NRF izveidošanu sekmēja NATO notiekošie transformācijas procesi, tādējādi apliecinot alianses pielāgošanos jaunajai drošības situācijai pasaulē. Latvija dalību NATO Reaģēšanas spēkos sāka 2006. gadā.
2006. gadā samitā Rīgā tika paziņots par NRF pilnu operacionālo gatavību. Savukārt 2014. gadā aizsardzības ministri vienojās par Sevišķi ātras reaģēšanas vienības (Very High Readiness Joint Task Force, VJTF) izveidi un aktivizāciju izmēģinājuma režīmā. Tika pieņemts arī lēmums par NATO Reaģēšanas spēku palielināšanu no 13 000 uz 30 000 karavīru. Šobrīd Reaģēšanas spēku sastāvā ir aptuveni 40 000 karavīru.
Reaģējot uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gada februārī, NATO pirmo reizi izvērsa NRF augstas gatavības elementus atturēšanai un aizsardzībai.
2022. gada NATO Madrides samitā sabiedrotie vienojās par jaunu NATO Spēku modeli (NATO Force Model, NFM), kas aizvietos NRF. Tas nodrošinās plašāku skaitu augstas gatavības spēku, kas būs paredzēti konkrētiem plāniem sabiedroto aizsardzībai.
2023. gada NATO Viļņas samitā sabiedrotie apstiprināja jaunus reģionālos aizsardzības plānus, kā arī vienojās par jaunu daudznacionālu un vairāku jomu Sabiedroto reaģēšanas spēku (Allied Reaction Force, arf) izveidi.
NRF veido:
- Komandvadības elements.
NRF vadību rotācijas kārtībā, kas kopš 2012. gada ilgst 12 mēnešus, veic viena no divām NATO operacionālā līmeņa pavēlniecībām – NATO Apvienoto spēku pavēlniecība Brunsumā un Neapolē.
- Sevišķi ātras reaģēšanas vienība (Very High Readiness Joint Task Force, VJTF).
To veido daudznacionāla brigāde = aptuveni 5000 karavīru, kurus atbalsta jūras, gaisa un speciālo operāciju komponente. Daži šīs vienības elementi spēj izvērsties divu trīs dienu laikā.
- Tūlītējas reaģēšanas spēki (Initial Follow-On Forces Group, IFFG).
Tie ir augstas gatavības spēki, kas, reaģējot uz krīzi, ātrā laikā spēj izvērties uzreiz aiz VJTF. Tos veido divas daudznacionālas brigādes.
- Jūras komponents.
Tā tiek veidota uz NATO Pastāvīgo Jūras spēku grupu (Standing Naval Maritime Groups, SNMG) un NATO Pastāvīgo jūras pretmīnu grupu (Standing Naval Mine Counter Measures Groups, SNMCMG) bāzes.
- Gaisa un pretgaisa aizsardzības komponents.
- Speciālo operāciju spēki.
- Spēki aizsardzībai no ķīmiskā, bioloģiskā, radioloģiskā apdraudējumu un pret masu iznīcināšanas ieročiem.
- Rezerves spēki (Follow On Forces Group, FFG).
Latvijas dalība NATO Reaģēšanas spēkos
Latvija dalību NATO Reaģēšanas spēkos sāka 2006. gadā, kad Nacionālajos bruņotajos spēkos tika sagatavots un piecu dienu gatavībā dalībai operācijās atradās Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vads.
Rotācija |
Dežūras laiks |
Latvijas dalība |
NRF 7 |
2006. gada 2. pusgads |
18 karavīri (NMN vads) |
NRF 8 |
2007. gada 1. pusgads |
30 karavīri (MP vads) |
NRF 10 (SNMCMG1) |
2008. gada 1. pusgads |
42 karavīri (JSF kuģis) |
NRF 11 |
2008. gada 2. pusgads |
52 karavīri (NMN un MP vads) |
NRF 12 (SNMCMG1) |
2009. gada 1. pusgads |
44 karavīri (JSF kuģis) |
NRF 14 |
2010. gada 1. pusgads |
3 karavīri (štāba virsnieki) |
NRF 2012 |
01.01. - 31.12.2012. |
30 karavīri (MP vads) |
NRF 2013 |
01.01. - 31.12.2013. |
JSF kuģis |
NRF 2014 |
01.01. – 31.12.2014. |
NMN vads, JSF kuģis |
NRF 2015 |
01.01. – 31.12.2015. |
82 (MP vads – 37; JSF kuģis – 45 (tikai 01.07. – 31.12.2015.)) |
NRF 2016 |
01.01. - 31.12.2016. |
45 – JSF kuģis NRF 1.Pastāvīgajā jūras pretmīnu grupā; |
NRF 2017 | 01.01. - 31.12.2017. |
Dalībai NRF spēkos 2017. gadā nodrošināta vieglo kājnieku rota, speciālo uzdevumu vienība un JSF kuģis. |
NRF 2018 | 01.01. - 31.12.2018. | Dalībai NRF spēkos 2018. gadā nodrošināts kaujas inženieru vads, rotas līmeņa apakšvienība, speciālo uzdevumu vienība un JSF kuģis. |
NRF 2019 | 01.01. - 31.12.2019. | Dalībai NRF spēkos 2019. gadā nodrošināta vieglo kājnieku rota, inženieru vads, speciālo uzdevumu vienība un JSF kuģis. |
NRF 2020 | 01.01. - 31.12.2020. | Dalībai NRF spēkos 2020. gadā nodrošināta vieglo kājnieku rota, speciālo uzdevumu vienība, inženieru vads, nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vads, JSF kuģis, kā arī vienība Baltijas bataljona dežūrai NRF (BALTBAT 2020). |
NRF 2021 | 01.01. - 31.12.2021. | Dalībai NRF spēkos 2021. gadā nodrošināta JSF kuģis, kājnieku vienība un nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vads. |
NRF 2022 | 01.01. - 31.12.2022. | Dalībai NRF spēkos 2022. gadā nodrošināta artilērijas baterija, speciālo uzdevumu elementi, JSF kuģis, mehanizētā kājnieku vienība, nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vads, kā arī izlūkošanas elements. |
NRF 2023 | 01.01. - 31.12.2023. | Dalībai NRF spēkos 2023. gadā nodrošināta artilērijas baterija, speciālo uzdevumu elementi, pārvietošanās atbalsta elements, nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vads, kā arī izlūkošanas elements. |