NATO ātrās reaģēšanas spēki

NATO samitā Prāgā 2002. gada 22. novembrī dalībvalstis pieņēma lēmumu izveidot NATO Reaģēšanas spēkus (NATO Responce Force - NRF). To izveidošanu sekmēja NATO notiekošie transformācijas procesi, tādejādi apliecinot Alianses pielāgošanos jaunajai drošības situācijai pasaulē un iesaistoties operācijās ārpus dalībvalstu robežām. 2006. gadā samitā Rīgā tika paziņots par NRF pilnu operacionālo gatavību. Savukārt 2014. gadā aizsardzības ministri vienojās par Sevišķi ātras reaģēšanas vienības (Very High Readiness Joint Task Force, VJTF) izveidi, kas pašlaik tiks aktivizēta izmēģinājuma režīmā. Arī NATO Reaģēšanas spēki kopumā tiks palielināti no pašreizējiem 13 000 uz 30 000 karavīru.

NRF ir dalībvalstu kopīgi militārie spēki, kuru sauszemes, jūras, gaisa un speciālo operāciju komponenti  tiek kopīgi apmācīti un atrodas augstā kaujas gatavībā, lai varētu tikt nekavējoši iesaistīti operācijās tālu no savas pastāvīgās uzturēšanās vietas.

NRF ir sagatavoti plaša spektra operāciju veikšanai, un tās iekļauj operācijas dalībvalstu integritātes saglabāšanai, spēka demonstrēšanu, miera nodrošināšanas operācijas, dabas katastrofu un to radīto seku novēršanu, kritiski svarīgas infrastruktūras aizsardzību, drošības un embargo operācijas.

NRF veido:

- komandvadības elements. NRF vadību rotācijas kārtībā, kas kopš 2012. gada ilgst 12 mēnešus, veic viena no divām NATO operacionālā līmeņa pavēlniecībām – NATO Apvienoto spēku pavēlniecība Brunsumā un Neapolē.

- Sevišķi ātras reaģēšanas vienība (VJTF). To veido daudznacionāla brigāde = aptuveni 5000 karavīru, kurus atbalsta jūras, gaisa un speciālo operāciju komponente. Daži šīs vienības elementi spēj izvērsties divu trīs dienu laikā.

- Tūlītējas reaģēšanas spēki (Initial Follow-On Forces Group, IFFG). Tie ir augstas gatavības spēki, kas, reaģējot uz krīzi, ātrā laikā spēj izvērties uzreiz aiz VJTF. Tos veido divas daudznacionālas brigādes.

- jūras komponents. Tā tiek veidota uz NATO Pastāvīgo Jūras spēku grupu (Standing Naval Maritime Groups – SNMG) un NATO Pastāvīgo jūras pretmīnu grupu (Standing Naval Mine Counter Measures Groups – SNMCMG) bāzes.

- gaisa un pretgaisa aizsardzības komponents.

- speciālo operāciju spēki.

- spēki aizsardzībai no ķīmiskā, bioloģiskā, radioloģiskā apdraudējumu un pret masu iznīcināšanas ieročiem.

- Rezerves spēki (Follow On Forces Group FFG).

Latvijas dalība NATO Reaģēšanas spēkos

Latvija dalību NATO Reaģēšanas spēkos sāka 2006. gadā, kad Nacionālajos bruņotajos spēkos tika sagatavots un piecu dienu gatavībā dalībai operācijās atradās Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vads.