Latvija un NATO
Īsi pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tika uzsākta Latvijas aizsardzības sistēmas veidošana un sadarbība ar Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (North Atlantic Treaty Organisation, NATO). Reaģējot uz jauno drošības vidi un ģeopolitisko situāciju, NATO sadarbībai ar potenciālajiem partneriem 1991. gada 20. decembrī izveidoja Ziemeļatlantiskās sadarbības padomi (North Atlantic Cooperation Council, NACC). NACC dibināšanas sesijā piedalījās arī Latvija, tādejādi kļūstot par šī foruma dalībvalsti.
Turpmākajos gados Latvijas sadarbība ar NATO kļuva aizvien intensīvāka. 1994. gadā Latvija pievienojas tajā pašā gadā izveidotajai programmai „Partnerattiecības mieram”, kas sniedza iespēju saņemt NATO civilo un militāro speciālistu konsultācijas, palīdzību un praktisku atbalstu aizsardzības sistēmas attīstībai. 1995.gadā dalība programmā „Partnerattiecības mieram” ļāva Latvijai iesaistīties arī NATO Plānošanas un pārskata procesā, kas turpmākajos gados sekmēja Latvijas bruņoto spēku savietojamību ar NATO dalībvalstīm.
1999. gada 23.- 25. aprīlī NATO galotņu sanāksmē Vašingtonā, ASV, Latvijai un pārējām astoņām kandidātvalstīm NATO piedāvāja izstrādāt Rīcības plānu dalībai NATO (Membership Action Plan, MAP), kas atspoguļotu sagatavošanās procesu un pasākumus dalībai NATO, kā arī ļautu MAP valstīm saņemt papildu konsultācijas, palīdzību un praktisko atbalstu no NATO valstīm.
2002. gada 21. novembrī NATO dalībvalstu vadītāju sanāksmē Prāgā, Čehijā, Latvija kopā ar citām sešām kandidātvalstīm tika uzaicināta pievienoties NATO. Tādējādi aizsākās pēdējais posms, pirms Latvija kļuva par pilntiesīgu NATO dalībvalsti, t.i., 2004. gada 29. martā.
Latvijas primārās intereses NATO saistās ar to, lai Alianse ir efektīva un rīcībspējīga organizācija, kas spēj gan aizsargāt savas dalībvalstis, gan cīnīties ar mūsdienu draudiem un izaicinājumiem. Šodien par galvenajiem draudiem Alianses dalībvalstu drošībai tiek uzskatīts starptautiskais terorisms, masu iznīcināšanas ieroču izplatība, kiberuzbrukumu draudi, kā arī krīzes situāciju veidošanās dažādos pasaules reģionos. Lai gan tradicionāls apdraudējums ir mazticams, šāda iespējamība netiek izslēgta.
Līdzšinējā NATO transformācijas procesā, kurā sabiedroto spēki tiek piemēroti reaģēšanai uz visa veida draudiem, NATO dalībvalstis par vienu no galvenajiem uzdevumiem ir izvirzījušas NATO Reaģēšanas spēku attīstību. Šie spēki ir efektīvs līdzeklis gan kolektīvās aizsardzības nodrošināšanai, gan cīņai ar mūsdienu drošības izaicinājumiem.
Arī Latvija ir iesaistījusies NATO transformācijā, piedaloties gan NATO spēju stiprināšanā, gan Alianses īstenotajās starptautiskajās operācijās un drošības stiprināšanas pasākumos. Šī procesa ietvaros Latvija ir izveidojusi profesionālus bruņotos spēkus, kas atbilst mūsdienu drošības prasībām un spēj iesaistīties gan kolektīvās aizsardzības, gan arī krīžu novēršanas pasākumos.
Līdz ar starptautiskās drošības vides transformāciju par vienu no galvenajiem NATO miera laika uzdevumiem ir kļuvušas starptautiskās operācijas to reģionu stabilizācijai, no kuriem potenciāli ir sagaidāmi izaicinājumi sabiedroto drošībai. Kopš 1996 .gada, kad Latvijas karavīri pirmo reizi uzsāka dalību NATO vadītajā operācijā Bosnijā un Hercegovinā, Latvija ir piedalījusies visās NATO vadītajās operācijās Balkānos, Irākā un Afganistānā. NATO vadītajā starptautiskajā operācijā Afganistānā, Latvija piedalās ar bruņoto spēku kontingentu, kā arī Afganistānas rekonstrukcijas un stabilizācijas procesā tiek iesaistīti Latvijas civilie eksperti. Dalība starptautiskajās operācijās ļauj praksē pārbaudīt savietojamību ar citu dalībvalstu spēkiem un iegūt operacionālo pieredzi, kas nepieciešama profesionāliem karavīriem. Vienlaikus Latvijas praktiskā dalība NATO vadītajās operācijās ļauj palielināt operāciju efektivitāti un Latvijas politisko ietekmi NATO lēmumu pieņemšanas procesā.
Nacionālajiem bruņotiem spēkiem ir jābūt sagatavotiem ne tikai piedalīties starptautiskajās operācijās, bet arī uzņemt NATO spēkus Latvijas teritorijā. Lai valsts apdraudējuma vai arī dabas katastrofu gadījumā saņemtu nepieciešamo ārvalstu palīdzību, Latvija turpina veidot ārvalstu bruņoto spēku uzņēmējvalsts atbalsta sistēmu un attīsta šim nolūkam nepieciešamās spējas. Šāda Latvijas un NATO sadarbība, kā arī spēju kombinācija ir labs pamats mūsu valsts drošībai un aizsardzībai.
Latvijas un pārējo Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšana bijusi viens no pirmajiem praktiskajiem un redzamajiem faktoriem, kas palielināja mūsu drošību pēc iestāšanās NATO. Gaisa patrulēšanas operācija bijis arī tiešs pierādījums citu NATO valstu vēlmei sniegt mums savu atbalstu, jo valstis brīvprātīgi piesakās šai operācijai. Patrulēšanu rotācijas kārtībā nodrošina NATO dalībvalstis, par bāzi savām lidmašīnām izmantojot militāro lidlauku Šauļos, Lietuvā. Pakāpeniski aizvien lielāku atbildību par operācijas īstenošanu uzņemas arī pašas Baltijas valstis, nodrošinot arvien lielākas uzņēmējvalsts atbalsta spējas. Šim nolūkam Latvija ir izbūvējusi Gaisa operāciju centru un veic Lielvārdes militārā lidlauka infrastruktūras attīstību.
Līdz ar dalību NATO Latvijai ir iespējas piedalīties NATO kopējos projektos, kur valstis apvienojas, lai nodrošinātu tās vai citas spējas, tādējādi panākot finanšu un cilvēku resursu racionālāku izmantošanu.
Latvija ir pilnvērtīgi iekļāvusies arī NATO lēmumu pieņemšanas un konsultāciju procesā, kas nodrošina Latvijas interešu pārstāvēšanu NATO struktūrās, kā arī dalību lēmumu pieņemšanas procesā. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu Latvijas interešu aizstāvību, pārstāvniecībā NATO strādā pārstāvji no Aizsardzības un Ārlietu ministrijas, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un citām institūcijām.
Latvija kopā ar pārējām Alianses dalībvalstīm turpina attīstīt sadarbību ar NATO partneriem. Latvija ir ieinteresēta spējīgās partnervalstīs un ir gatava dot savu ieguldījumu, sniedzot palīdzību un daloties pieredzē par drošības sektora reformām un aizsardzības sistēmas nostiprināšanu. Šīs pieredzes nodošanā kopš 2004. gada Latvija ir attīstījusi sadarbību ar Ukrainu, Moldovu, Dienvidkaukāza, Centrālās Āzijas un Balkānu valstīm.
No 2011. gada jūlija līdz 2012. gada jūlijam Latvija pildīja Eiropas līdzpriekšsēdētājas funkcijas NATO Neizplatīšanas komitejā, kuras kompetencē ir jautājumi par masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu.
2004. gada 29. martā Latvija pievienojās NATO, līdz ar to 2014. gads iezīmē būtisku notikumu - Latvijas dalības NATO desmitgadi. Ir apritējuši 10 gadi kopš Latvija ir kļuvusi par pasaulē spēcīgākās militārās alianses dalībvalsti. Dalība NATO ir viens no lielākajiem ārpolitiskajiem sasniegumiem kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, kas Latvijai ir nesusi drošības garantijas un sniegusi ieguldījumu mūsu militāro spēju attīstībā.
Lai atzīmētu NATO 10. gada dienu, Ārlietu un Aizsardzības ministrijas kopīgi rīkoja akciju „Latvijas desmitgade NATO skolās”. Tās laikā, martā un aprīlī, vairāk nekā 7 000 Latvijas vidusskolu skolēni no 109 skolām piedalījās lekcijās un diskutēja par Latvijas sasniegumiem, ieguldījumiem un ieguvumiem no dalības NATO pēdējo desmit gadu laikā.
