NATO loma terorisma apkarošanā

Cīņa ar terorismu pēc 2001.gada 11.septembra notikumiem ieņem īpaši augstu vietu NATO dienaskārtībā. Rīgas samitā 2006. gadā NATO valstu vadītāji nāca klajā ar deklarāciju, kurā cīņa ar terorismu un masu iznīcināšanas ieroču izplatību norādīta kā viens no svarīgākajiem Aliansei risināmajiem jautājumiem tuvākajos 10 līdz 15 gados. Terorisms nepazīst valstu robežas, tādēļ tā apkarošanā jāiesaistās starptautiskajai sabiedrībai. NATO iesaiste terorisma apkarošanā ir daudzpusīga un tā notiek saskaņā ar ANO principiem un starptautiskajām tiesību normām. 

Alianse starptautiskajai sabiedrībai nodrošina dažādus instrumentus, lai cīnītos ar terorismu. Pirmkārt, NATO ir pastāvīgs transatlantisko konsultāciju forums. Otrkārt, NATO piemīt ievērojamas militārās spējas. Treškārt, NATO sadarbojas arī ar citām valstīm un starptautiskajām organizācijām šā jautājuma risināšanā. 

NATO vada vairākas tieši vai netieši ar terorisma apkarošanu saistītas operācijas. Piemēram, Vidusjūrā notiekoša jūras izlūkošanas operācija Operation Active Endeavour (OAE), kas tika uzsākta pēc 11.septembra notikumiem un pagaidām ir vienīgā NATO pretterorisma operācija. NATO vada arī Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF - International Security Assistance Force) operāciju Afganistānā, kur tiek strādāts pie demokrātiskas, no terorisma draudiem brīvas valsts veidošanas. Lai sasniegtu šo mērķi, tiek veiktas darbības cīņai pret narkotisku vielu ražošanu un izplatību, kas nodrošina teroristus ar finanšu līdzekļiem. Tāpat NATO vada miera uzturēšanas operāciju Balkānos, lai izveidotu teroristu darbībām nelabvēlīgus apstākļus. Proti, notiek nelegālās migrācijas, ieroču un narkotiku tirdzniecības apkarošana. Notiek sadarbība ar reģionālo varas iestāžu pārstāvjiem robežu drošības jautājumā. 

NATO līdzdarbojas arī starptautiska mēroga masu pasākumu drošības nodrošināšanā. Starp šādiem pasākumiem ietilpst galotņu tikšanās un olimpiādes. Piemēram, Rīgas samita vai Atēnu olimpisko spēļu laikā. 

NATO darbs terorisma apkarošanas jomā notiek arī attīstot tehnoloģijas un pilnveidojot NATO spējas šajā jomā ar mērķi aizsargāt militārās vienības, civilos iedzīvotājus un infrastruktūru no teroristu uzbrukumiem. 

2004.gada maijā nacionālo bruņojuma direktoru konferences laikā tika izstrādāta Darba programma aizsardzībai no terorisma (The Defence Against Terrorism Programme of Work). Programma ietver šādas vitāli svarīgas jomas: 

  • lielo gaisa kuģu aizsardzība no pārnēsājamo pretgaisa aizsardzības sistēmu MANPADS) (man-portable air defence systems) ļaunprātīgas izmantošanas;
  • ostu un lidostu aizsardzība; 
  • helikopteru aizsardzība no reaktīvajām granātām (RPG) (rocket propelled grenade); 
  • cīņa pret improvizētajām sprāgstošajām ierīcēm; 
  • aizsardzība no masu iznīcināšanas ieročiem (CBRN) chemical, biological, radiological, and nuclear weapons) – ir izveidots daudznacionālais CBRN aizsardzības bataljons; 
  • izlūkošanas un mērķa (teroristu objektu) noteikšanas tehnoloģijas (IRSTA) Technology for Intelligence, Surveillance, Reconnaissance and Target Acquisition of terrorists); 
  • nesprāgušas munīcijas neitralizēšana un seku likvidācija; 
  • aizsardzība no uzbrukumiem, izmantojot mīnmetējus; 
  • kritiskās infrastruktūras aizsardzība un nenonāvējošo spēju (non-lethal capabilities) attīstība. 

Viens no jaunākajiem draudiem ir kibernoziedzības izplatība. Tās bīstamību atainoja 2007.gada aprīlī veiktie kiberuzbrukumi Igaunijas informācijas sistēmām. Igaunijā izveidots NATO Kiberaizsardzības centrs (Centre of Excellence on Cyber defence), kurā darbojas arī viens Latvijas akadēmiķis. NATO, reaģējot uz kiberuzbrukumu Igaunijai, ir izstrādājusi „NATO kiberaizsardzības politiku”. Tā paredz veicamos uzdevumus NATO kriptēto informācijas sistēmu aizsardzības uzlabošanai, kā arī mehānismu, kā kiberuzbrukuma gadījumā dalībvalstis varētu ātri un efektīgi saņemt koordinētu atbalstu no visas Alianses. 

Kopš 2003. gada NATO darbojas Terorisma draudu izlūkošanas vienība (TTIU – Terrorist Threat Intelligence Unit), kas sadarbībā ar nacionālajiem izlūkošanas un pretterorisma centriem analizē iespējamos terora draudus, kas vērsti pret Aliansi. 

NATO sadarbojas ar ES, EDSO un ANO par pretterorisma pasākumiem atbildīgajām struktūrvienībām. 2001.gada 11.septembra notikumi sekmēja NATO sadarbību arī ar lielākajām aviokompānijām ar nolūku veikt gaisa telpas drošības pasākumus. 

Cīņa pret terorismu bija viens no iemesliem, kādēļ 2002.gada maijā tika izveidota NATO – Krievijas padome (NRC ­– NATO-Russia Council). Šī foruma galvenais mērķis ir kopīgi centieni terorisma apkarošanā. 

Bez jau pieminētās līdzdalības NATO Kiberaizsardzības centrā, Latvija sniedz savu ieguldījumu arī citās NATO aktivitātēs cīņai ar terorismu. Latvija piedalās NATO vadītajās starptautiskajās operācijās Afganistānā un Kosovā, kā arī kopš 2006. gada - NATO reaģēšanas spēkos. Terorisma jautājums tiek apspēlēts arī ikgadējās NATO krīzes vadības mācībās (CMX – Crisis management exercise), kurās piedalās Latvijas atbildīgās institūcijas.