Politikas plānošana

Latvijas ārpolitikas pamatvirzieni ir cieši saistīti ar valsts drošības jautājumiem, aktīvi piedaloties Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) un Eiropas Savienības (ES) struktūru darbībā. Tie paredz turpināt ciešu un aktīvu transatlantisko dialogu un veicināt Latvijas stratēģiskās partnerības padziļināšanu ar ASV. Vienlaikus Latvijai nozīmīga ir arī partnerattiecību veidošana ar Ziemeļeiropas, Austrumeiropas un Centrālāzijas valstīm.
 
2016. gada jūlijā notika NATO samits Polijā, Varšavā, kurā piedalījās alianses valstu un valdību vadītāji. Varšavas samits bija iespēja atskatīties uz to, kas jau ir sasniegts kopš Velsas samita, un sasniegts ir daudz. NATO ir mainījusies un spērusi būtiskus soļus kolektīvās aizsardzības stiprināšanā. Lielākā daļa 2014. gada Velsas samitā pieņemto lēmumu jau ir iedzīvināti.

Esam piedzīvojuši nebijušu sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs, gan ar sabiedroto spēku vienību uzturēšanos mūsu poligonos, gan pastiprinātu NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misiju, gan zīmīgu militāro mācību norisi mūsu reģionā. Ir notikusi NATO Ātrās reaģēšanas spēku reorganizācija, ar mērķi paaugstināt kaujas gatavību, tostarp Sevišķi ātrās reaģēšanas vienības izveide. Latvijā un vēl 5 NATO austrumu flanga valstīs ir izveidotas pastāvīgas NATO spēku integrācijas vienības (NATO Force Integration Unit), ir izstrādāta stratēģija hibrīdapdraudējuma novēršanai. Reģionālās drošības vide tuvākajos gados saglabāsies neprognozējama, tāpēc Varšavas samitā pieņemtais lēmums par sabiedroto  spēku ilgtermiņa klātbūtni (enhanced Forward Presence) un militārā ekipējuma izvietošanu Baltijas valstīs ir devis būtisku ieguldījumu reģiona aizsardzībā, kā arī atturēšanas politikas īstenošanā, kas ir vitāli svarīgs elements, lai stabilizētu drošības vidi. Samitā vienojās par četru bataljona lieluma kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā. Latvijā kaujas grupa ieradās 2017. gada jūnijā, un tās galvenā ietvarvalsts ir Kanāda, kas ir uzņēmusies grupas vadību un kas ir atsūtījusi vislielāko skaitu karavīru – aptuveni 400. Kopumā Latvijā ar 2018. gadu kaujas grupā piedalās astoņas nācijas: Kanāda, Spānija, Polija, Itālija, Slovākija, Slovēnija, Albānija un Čehija. 

NATO kaujas grupas sagaidīšana 2017.gada 19.jūnijā

Līdz ar Krievijas agresiju Ukrainā NATO dalībvalstis īstenojušas vairākus to drošību veicinošus pasākumus un stiprinājušas aizsardzības spējas. 2014. gada Velsas samitā valstis apņēmās palielināt aizsardzības budžetus. Arī Latvija ir apņēmusies palielināt izdevumus valsts aizsardzībai. 2014. gada 3. jūlijā tika pieņemts Valsts Aizsardzības finansēšanas likums, kas paredz līdz  2020. gadā sasniegt 2% no IKP.  Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas ziņojumā par 2016. gada budžetu ir norādīts, ka aizsardzības nozare ir prioritāte, tādēļ jau 2018. gadā 2% no IKP jeb 576 miljoni eiro tika novirzīti aizsardzības finansējumam, tādējādi Latvijai kļūstot par vienu no nedaudzajām NATO dalībvalstīm, kas aizsardzībai tērē vēlamo finansējuma apjomu. Nozīmīgs ir ne tikai budžeta apjoms, bet arī tā izlietojums, attīstot virzienus, kas nodrošina NATO noteikto spēju attīstības mērķu sasniegšanu. Latvijā valsts aizsardzībai atvēlētie resursi tiek vērtēti atbilstoši NATO definīcijai. Šī brīža apstākļos ir svarīgi novirzīt resursus jomām, kas tieši saistīta ar aizsardzības spēju celšanu. Pašreiz plānotais finansējums nenodrošina visu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) nepilnību novēršanai un spēju attīstībai nepieciešamos resursus. NATO aizsardzības plānošanas procesa ietvaros 2016. gada sākumā ir plānotas pārrunas ar dalībvalstīm par NATO spēju attīstību progresu. NATO sagatavotos izvērtējumus par dalībvalstīm ir plānots apstiprināt NATO samitā Varšavā.

Latvija turpina centienus palielināt NATO klātbūtni Baltijas reģionā. Tā rezultātā NATO turpina īstenot Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misiju. Ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā, Latvija arī turpmāk ir ieinteresēta panākt lielāku NATO klātbūtni reģionā. Jau kopš 2014. gada aprīļa Latvijā, kā arī Igaunijā un Lietuvā rotācijas kārtībā uzturas ASV bruņoto spēku vienības. 2015. gada septembrī Latvijā ieradās ASV bezpilota lidaparāti "Predator", kas ir bezprecedenta pasākums Eiropā. ASV karavīri ir iesaistījušies ne tikai bruņoto spēku apmācībā un attīstībā, bet arī sabiedriskās iniciatīvās, piemēram, renovējot bērnu namu Naujenē, uzbūvējot žogu ap Ādažu pamatskolu, saskaldot malku vairākos bērnu namos Latvijas reģionos u.c. Tiekoties ar ASV amatpersonām, Latvijas amatpersonas vairākkārt ir norādījušas, ka mūsu interesēs ir pastāvīga ASV militārā klātbūtne Latvijā, jo tas veicina valsts drošību un apliecina alianses vienotību un solidaritāti.
 
Neskatoties uz pastiprinātu uzmanību, ko ASV pievērš Āzijas un Klusā okeāna reģionam, tās vienlaikus ir un paliek Eiropas valstu ciešākais sabiedrotais. Tieši tādēļ kopējas mācības uzskatāmi parāda gan NATO klātbūtni reģionā, gan dod iespēju stiprināt Eiropas militārās spējas. Viens no kolektīvās solidaritātes apliecinājumiem 2015. gadā bija Steadfast Pinnacle un Steadfast Pyramid vingrinājumi, kas norisinājās Latvijā. To mērķis bija pilnveidot augstākā līmeņa virsnieku un komandieru spējas plānot un vadīt apvienotās operācijas. Par pamatu vingrinājumam tiks izmantota Visaptverošo operāciju plānošanas direktīva (Comprehensive Operations Planning Directive), kas ir alianses apvienoto operāciju plānošanas dokuments.
 
Latvija turpinās atbalstīt ES civilo un militāro spēju attīstību, kas sniegtu Eiropas valstīm nepieciešamos krīžu vadības resursus. Latvija piedalās ES militārajā jūras operācijā EUNAVFOR MED (European Union Naval Force Mediterranean), ES apmācības misijā Mali EUTM Mali (European Union Training Mission in Mali), kā arī sniedz ieguldījumu ES militārajā misijā Centrālāfrikas Republikā. Vienlaikus mandāti misijās EUTM SOMALIA (European Union Training Mission Somalia) un EU NAVFOR ATALANTA (European Union Naval Force Operation Atalanta) ir pagarināti līdz 2016. gada beigām. NBS karavīri piedalās arī NATO Resolute Support misijā Afganistānā. Misijas mērķis ir sniegt atbalstu Afganistānas valdībai un Nacionālajiem Aizsardzības un drošības spēkiem drošības garantēšanā, Afganistānas valdībai pārņemot pilnu atbildību par drošību visā valstī.
 
Šobrīd starp nozīmīgākajiem NBS spēju attīstības virzieniem ir agrās brīdināšanas un situācijas izpratnes nodrošināšana, lai spētu savlaicīgi reaģēt uz jebkura veida apdraudējumiem. Šīs prioritātes ietvaros jau ir uzsākts pretgaisa aizsardzības un gaisa telpas novērošanas spēju attīstības projekts un komandvadības sistēmas attīstība. Papildus vidējā termiņā plānota arī izlūkošanas spēju attīstība, tostarp veidojot bezpilota lidaparātu vienību.

Sauszemes spēku Mehanizētajai kājnieku brigādei iegādātā haubice

 
Lai palielinātu NBS vienību mobilitāti un ugunsjaudu, ir uzsākts Sauszemes spēku kājnieku brigādes mehanizācijas projekts un plānota netiešās uguns atbalsta spējas attīstība. Kaujas atbalsta jomā ir uzsākta militāro inženieru spējas attīstība, kas paredz dažādu mobilitātes un pretmobilitātes spēju attīstību, atbalstot savu un sabiedroto spēku pārvietošanos un aizsardzību, kavējot pretinieka spēku virzīšanos un nepieciešamības gadījumā sniedzot atbalstu civilajai sabiedrībai.

Vienlaikus, ņemot vērā pašreizējā apdraudējuma raksturu, papildu uzsvars spēju attīstībā tiek likts uz to vienību spēju uzlabošanu, kas ir kritiskas hibrīdkara draudu novēršanai/neitralizēšanai, piemēram, Zemessardze un Speciālo uzdevumu vienība.

Militārā mobilitāte ir ļoti būtisks elements valsts aizsardzības nodrošināšanai kā miera, tā krīzes laikā, jo atvieglojot militārā transporta pārvietošanos, tiek būtiski sekmēta plānošana un uzlabots reaģēšanas ātrums. Līdz ar jaunajām Eiropas Savienības aizsardzības iniciatīvām, kurās dalību ņem arī Latvija, vēl vairāk palielinās ieguldījums mūsu valsts drošībā. 2017. gadā Eiropas Savienībā tika iniciēts jauns sadarbības formāts – Permanentā strukturētā sadarbība jeb PESCO. Šajā formātā tiks īstenoti dažādi projekti, kas vērsti uz drošības stiprināšanu Eiropā – tie būs gan birokrātiski ar dažādu juridisku šķēršļu mazināšanu, gan fiziski ar reālās militārā transporta kustības atvieglošanu dažādiem transporta veidiem.