Bruņojuma kontrole

Līdz ar iestāšanos Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā Latvija pakāpeniski pievienojās arī vairākiem drošības dialoga un bruņojuma kontroles mehānismiem, no kuriem svarīgākie ir Vīnes dokuments un Atvērto debesu līgums.

Vīnes dokuments  (2011. g.) nosaka dalībvalstu (57 valstis) ikgadēju brīvprātīgu militārās informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm (bruņoto spēku kapacitāte, budžets, personāls, bruņojums, aizsardzības plānošana u.c.) un informācijas pārbaudes mehānismu – inspekcijas un novērtējuma vizītes, kuru laikā ir iespējams iegūt informāciju par kaimiņvalstu bruņotajiem spēkiem un bruņojuma pašreizējo stāvokli. Saskaņā ar šo dokumentu katrai dalībvalstij gada laikā ir jāuzņem trīs bruņojuma kontroles inspekcijas un viena novērtējuma vizīte (izņēmums ir Krievija un Francija, kurām ir jāuzņem divas novērtējuma vizītes).

Lai palielinātu atklātumu un caurredzamību (transparenci) starp kaimiņvalstīm, 2004. gadā, Latvija un Baltkrievija noslēdza vienošanos par papildus uzticības un drošības pasākumiem. Šī vienošanās paredz papildus bruņojuma kontroles vizīšu uzņemšanu, detalizētāku informācijas apmaiņu par bruņotajiem spēkiem, ekspertu tikšanos un militāro mācību apmeklējumus. 

Atvērto debesu līgums (2002. g.) paredz iespēju veikt novērošanas un fotografēšanas lidojumus virs visu 34 dalībvalstu teritorijām, lai iegūtu informāciju par to bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un aktivitātēm. Atvērto debesu līgums nav saistīts ar civilās aviācijas lidojumu brīvības veicināšanas līgumiem.

No 2014. gada 1. maija līdz 29. augustam Latvija pildīja prezidējošās valsts funkcijas „Atvērto debesu Līguma” konsultatīvajā padomē.

Līdz ar iestāšanos NATO ir pieaudzis informācijas apmaiņas apjoms ar Alianses dalībvalstīm un ievērojami samazinājies to valstu skaits, kuras vēlētos apmeklēt Latviju Vīnes dokumenta vai Atvērtā debesu līguma ietvaros. Pēdējos gados Latvija uzņem inspekcijas, novērtējuma vizītes un novērtējuma lidojumus, galvenokārt, no Krievijas un Baltkrievijas, tikai atsevišķos gadījumos organizējot tās citām ne-NATO valstīm. Arī Latvija katru gadu izmanto iepriekšminēto līgumu sniegtās iespējas, dodoties novērtējuma vizītēs, inspekcijās un novērtējuma lidojumos uz Krieviju un Baltkrieviju.

Diskusijas NATO par konvencionālā bruņojuma kontroli

2013. gadā NATO Vecāko amatpersonu grupā (High Level Task Force) tika uzsāktas diskusijas par konvencionālā (parastā) bruņojuma kontroles režīma nākotni jeb par līgumu, kas varētu aizstāt Adaptēto Līgumu par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā (turpmāk – Līgums)*. Diskusiju mērķis ir vienoties par kopīgu NATO dalībvalstu pozīciju, kuru varētu izmantot par pamatu turpmākām sarunām Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā, kā arī sarunās ar Krieviju. Lai gan Latvija nav bijusi Līguma dalībvalsts, tā aktīvi seko līdzi un iesaistās diskusijās NATO Vecāko amatpersonu grupā.

Pašreiz Krievijas agresīvā rīcība Ukrainas krīzē un zemā interese par bruņojuma kontroles režīma pārskatīšanu ir aizkavējusi diskusiju gaitu.  

*1999.gadā EDSO samita ietvaros Stambulā Līguma par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā (CFE)  dalībvalstu starpā tika parakstīts Adaptētais CFE (ACFE). Līdz šim ACFE nav stājies spēkā, jo to nav ratificējušas visas valstis, tostarp NATO dalībvalstis. Iemesls – parakstot ACFE, Krievija apņēmās izvest savu karaspēku no Gruzijas un Moldovas, t.s. Stambulas saistības. NATO valstis apņēmās tikai pēc šo Stambulas saistību izpildes ratificēt ACFE. 2007. gada decembrī, neilgi pirms kara ar Gruziju, Krievija vienpusēji izsludināja moratoriju, pārtraucot pildīt CFE līguma saistības ar pamatojumu, ka NATO dalībvalstis nav ratificējušas ACFE, lai gan Krievija esot izpildījusi Stambulas saistības.