ES militāro spēku attīstība

Virsuzdevumu mērķi 2003
Attīstot Eiropas drošības un aizsardzības politikas krīzes vadības spējas, 1999.gadā ES dalībvalstis vienojās par „Virsuzdevumu mērķiem 2003” (Helsinki Headline Goal 2003), kas ir ES militāro spēju attīstības mērķi līdz 2003.gadam. Galvenais mērķis bija radīt 50 000 - 60 000 karavīru lielu spēku (korpusu), kas būtu spējīgs uzsākt dalību ES operācijā 60 dienu laikā un uzturēties operācijas rajonā vienu gadu. Tā nebija ES armijas izveidošana, jo ES dalībvalstu vienības tiktu sasauktas kopā tikai krīzes gadījumā, tikai uz operācijas laiku un tikai, pamatojoties uz katras dalībvalsts lēmumu nosūtīt savas vienības uz šo operāciju.

Lai īstenotu šo ambiciozo mērķi, gadu vēlāk ES dalībvalstis vienojās par mehānismu, kas ļautu izvērtēt dalībvalstu sniegumu izvirzīto mērķu sasniegšanā. Svarīga šī mehānisma sastāvdaļa bija konsultācijas ar NATO, kurām vajadzēja nodrošināt saskaņoto ES un NATO militāro spēju attīstību.
2003.gadā tika atzīts, ka kopumā „Virsuzdevumu mērķi 2003” ir sasniegti, tomēr ar zināmiem trūkumiem, kurus ES dalībvalstīm nekavējoties jānovērš. Pievēršoties trūkstošo spēju attīstībai un atbildot uz Eiropas drošības stratēģijas apstiprināšanu, tika pieņems lēmums noteikt jaunus mērķus ES militāro spēju attīstībā.

Virsuzdevumu mērķi 2010

2004.gadā tika apstiprināti jauni ES militāro spēju attīstības mērķi „Virsuzdevumu mērķi 2010”. Atšķirībā no 1999.gadā apstiprinātajiem mērķiem, ES dalībvalstis vienojās pievērst lielāku uzmanību dažādu valstu veidoto militāro vienību sadarbības aspektiem (kvalitātei), nevis šo vienību un to rīcībā esošo ieroču skaitam (kvantitātei). Par galvenajiem ES militāro spēju attīstības elementiem kļuva ātrās reaģēšanas kaujas grupu attīstība un Eiropas Aizsardzības aģentūras izveidošana.

ES kaujas grupas

2004.gada jūlijā ES Militārā komiteja apstiprināja ES kaujas grupu koncepciju. Tā paredz izveidot nacionālās vai daudznacionālās kaujas vienības ar atbalsta elementiem, kuras būtu spējīgas 10 dienu laikā uzsākt militāro operāciju. Katra kaujas grupa sastāv aptuveni no 1500 karavīriem. Tā ir minimāli nepieciešamā kaujas vienība, kas spējīga patstāvīgi darboties operācijas rajonā. Sākot ar 2007.gada 1.janvāri, divas kaujas grupas 6 mēnešu laikā ir gatavas vienlaicīgi uzsākt ES militāro operāciju. Pēc rotācijas principa šīs kaujas grupas nomaina nākamās divas kaujas grupas.

Latvija paziņoja par nodomu iesaistīties ES kaujas grupu veidošanā 2004.gada 22.novembrī, kad notika pirmā militāro spēju pieteikšanas konference (Military Capabilities Commitment Conference). 2005.gada 23.maijā tika parakstīta Nodomu vēstule par Vācijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Slovākijas sadarbību ES kaujas grupu jautājumos. Šim politiskās vienošanās dokumentam sekoja 2006.gada 13.novembrī parakstītais saprašanās memorands par pamata noteikumiem ES kaujas grupai, kuru veidos ātrās reaģēšanas vienības no Vācijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas (vadošā valsts) un Slovākijas. Saprašanās memorands izstrādāts, lai noteiktu kaujas grupas darbības pamatprincipus, vadību un kontroli, nodrošinājuma jautājumus, struktūru, apmācību un citus jautājumus, tādējādi nodrošinot kaujas grupas gatavību iesaistīties operācijās no 2010.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam.

Līdz ar to Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kontingents 66 karavīru sastāvā 2010.gada pirmajā pusgadā dežūrrežīmā pirmo reizi bruņoto spēku vēsturē piedalījās ES kaujas grupā. Latvijas kontingenta sastāvā bija Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vads, Militārās policijas vads, štābu virsnieki un nacionālais atbalsta elements. Jāpiemin, ka Latvija piedalījās arī Lielbritānijas vadītās ES Kaujas grupas dežūrrežīmā 2013.gada otrajā pusgadā, kā arī plāno piedalīties arī Zviedrijas vadītajā Kaujas grupā 2015.gada pirmajā pusgadā.

Lēmumu par ES kaujas grupas iesaisti militārās palīdzības sniegšanā pieņem pēc ES Padomes izstrādātas krīzes vadības koncepcijas, kuras pieņemšanas maksimālais termiņš ir piecas dienas. Pēc tās pieņemšanas kaujas grupai 10 dienu laikā jāizbrauc uz operācijas rajonu. Iespējamais operācijas laiks paredzēts no 30 līdz 120 dienām. Līdz šim ES Padome nav lēmusi par kaujas grupas izmantošanu operācijās.

 Eiropas Aizsardzības aģentūra

Lai uzlabotu ES dalībvalstu sadarbību militāro spēju attīstības jautājumos, apvienojot to resursus un novēršot fragmentāciju militārā ekipējuma ražošanā, 2004.gada 12.jūlijā tika pieņemts lēmums par Eiropas Aizsardzības aģentūras (turpmāk tekstā - Aģentūra) izveidi. Aģentūra uzsākusi savu darbu 2005.gada 1.janvārī.

Aģentūra ir vienīga ES institūcija, kas nodarbojas ar ES militāro spēju attīstības jautājumiem, aptverot visus spēju attīstības posmus:
- ilgtermiņa militāro spēju prasību noteikšana; 
- jaunu tehnoloģiju izstrāde un ieviešana atbilstoši šīm prasībām; 
- kopīgu bruņojuma iegādes projektu ierosināšana; 
- aizsardzības tirgus noteikumu izstrāde.

Aģentūras galvenie uzdevumi: 
- dalībvalstu aizsardzības spēju attīstības veicināšana; 
- sadarbības koordinēšana bruņojuma iegādes jomā Eiropā; 
- Eiropas tehnoloģiju un rūpniecības bāzes stiprināšana un konkurētspējīga Eiropas aizsardzības tirgus izveidošana; 
- Eiropas aizsardzības pētniecības un tehnoloģiju efektivitātes celšana.

Aģentūras vadītājs ir ES Augstais pārstāvis ārlietu un drošības politikas jautājumos - Katrīna Eštone. Aģentūras vadītājs ir atbildīgs par iestādes vispārējo organizāciju un darbību, kā arī par Aģentūras valdes pieņemto lēmumu izpildi.

Valde ir galvenais Aģentūras lēmumu pieņēmējs. Tā darbojas saskaņā ar Padomes vadlīnijām un pilnvarojumu, pārrauga Aģentūras darbu un pieņem stratēģiskus lēmumus par Aģentūras iniciatīvām. Tajā ietilpst 26 ES dalībvalstu aizsardzības ministri (visas ES dalībvalstis, izņemot Dāniju) un Eiropas Komisijas pārstāvis (bez balsstiesībām).

Papildus Aģentūras valdei ministru līmenī darbojas arī pētniecības un tehnoloģiju direktoru valde, bruņojuma direktoru valde un spēju direktoru valde, kurās dalībvalstis pārstāv attiecīgās jomas amatpersonas (parasti tie ir Aizsardzības ministriju valsts sekretāra vietnieki).

Aģentūra savus uzdevumus īsteno piecās galvenajās apakšstruktūrās jeb direktorātos. Tie ir: Spēju direktorāts, Pētniecības un tehnoloģiju direktorāts, Bruņojuma direktorāts, Rūpniecības un tirgus direktorāts, kā arī Korporatīvo pakalpojumu direktorāts. Darba grupu līmenī direktorāti organizē attiecīgās jomas nacionālo ekspertu sanāksmes jautājumu detalizētai izskatīšanai un dalībvalstu viedokļu apmaiņai.

Eiropas Aizsardzības aģentūras struktūra

2004.gada 21.jūnijā Ministru kabinets atbalstīja Latvijas pievienošanos Eiropas Aizsardzības aģentūrai. Lai veiksmīgi iesaistītos Aģentūras darbā, Aizsardzības ministrija nozīmēja valdes pārstāvjus un kontaktpersonas militāro spēju, pētniecības un tehnoloģiju, kā arī bruņojuma un tirgus jautājumos. Briselē darbojas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Aģentūras jautājumos, kas ir galvenā kontaktpersona starp ministriju un Aģentūru.

Latvija ir piedalījusies vairāku nozīmīgu Aģentūras iniciatīvu attīstībā. Esam atbalstījuši Ilgtermiņa vīziju (LongTerm Vision) Eiropas aizsardzības spēju attīstībai. Vīzija nosaka nākamo 20-25 gadu ES militāro spēju attīstības vadlīnijas un apstiprina, ka Eiropas valstu militāro spēju attīstība būs savietojama ar ASV un NATO militāro spēju attīstības procesiem. Vienlaikus ES liek uzsvaru arī uz militāro un civilo krīzes vadības spēju koordinēto attīstību. Vīzijas apstiprināšana kalpoja kā sākumposms tālākam Aģentūras un dalībvalstu darbam ES militāro spēju attīstībā trīs virzienos: 
- Spēju attīstības plāna izstrāde; 
- Eiropas aizsardzības rūpniecības un tehnoloģiju bāzes veidošana; 
- Eiropas aizsardzības pētniecības un tehnoloģiju stratēģijas izstrāde.

ES dalībvalstu militāro spēju attīstība cieši saistīta ar ES politiku iekšējā tirgus jautājumos. Līdz ar Aģentūras izveidošanu dalībvalstis un Eiropas Komisija arvien aktīvāk pievēršas aizsardzības ekipējuma tirgus attīstībai, padarot to par atvērtāku un konkurētspējīgāku. Latvija uzskata, ka prioritāriem pasākumiem aizsardzības tirgus attīstībā jābūt vērstiem uz ES mazo uzņēmumu – civilo vai divējādas izmantošanas preču ražotāju un piegādātāju - pilnvērtīgu iesaisti šajā tirgū. Tādējādi 2006.gada 1.jūlijā Latvija pievienojās brīvprātīgajam starpvaldību režīmam militāro iepirkumu jautājumos, kura ietvaros dalībvalstis informē viena otru par iepirkumu iespējām, kā arī ģenerāluzņēmēji ziņo par iepirkumiem, kuros var iesaistīties dalībvalstu mazie un vidējie uzņēmumi.

2006.gadā Latvija piedalījās arī pirmās kopējās investīciju programmas Spēku aizsardzības jautājumos  izstrādē. Programmas galvenie darbības virzieni ir pētniecības prasību izstrāde militārajām vienībām radīto draudu savlaicīgai atklāšanai un novēršanai. Šīs prasības ļaus uzlabot mūsdienu tehnoloģijas un radīs pamatu jaunu individuālās un kolektīvās aizsardzības līdzekļu attīstībai. Neskatoties uz programmas aktualitāti, Latvija pieņēma lēmumu neiesaistīties tajā. Pirmkārt, Latvijā nav uzņēmumu, kas varētu izmantot programmas ietvaros veikto pētījumu rezultātus, lai ražotu aizsardzības ekipējumu. Otrkārt, plānotās iemaksas šajā programmā nebūtu samērīgas ar Latvijas ieguvumu. Treškārt, programmas ietvaros izveidotais sadarbības mehānisms negarantē reālu šīs programmas ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā.

Spēju attīstības plāna (Capability Development Plan) mērķis ir nodrošināt saskaņotu un nākotnes prasībām atbilstošu ES dalībvalstu militāro spēju attīstību pēc 2010.gada, kad tiks pabeigts ES militāro spēju plānošanas process saskaņā ar „Virsuzdevumu mērķu 2010” vadlīnijām.

Plāns tika izstrādāts 2008.gadā, balstoties uz Ilgtermiņa vīzijā noteiktajām vadlīnijām, 2007.gadā veikto analīzi par ES militāro spēju trūkumiem, kā arī uzkrāto pieredzi ES operācijās. Atšķirībā no pastāvošiem NATO un ES militāro spēju plānošanas instrumentiem, Spēju attīstības plāns ir vērsts uz sadarbības veicināšanu ekipējuma iegādes, apmācības, kā arī pētniecības un tehnoloģiju jomās. Plāna īstenošanas centrālais elements ir datubāze, kurā dalībvalstis jau tagad ievieto savus nacionālos ilgtermiņa plānus, tādējādi meklējot sadarbības iespējas ar valstīm, kuras plāno attīstīt līdzīgas spējas. Spēju attīstības plāns ir domāts nevis kā pārnacionāls plānošanas dokuments, bet kā „iespēju katalogs” ES dalībvalstu aizsardzības spēju attīstības un investīciju plānošanas procesa atbalstam vidējā un ilgtermiņa laika periodam (līdz 2025.-2030.gadam). 2010.gadā Eiropas Aizsardzības aģentūra sadarbībā ar ES Militāro komiteju precizēja Spēju attīstības plānu, balstoties uz iepriekšējo divu gadu īstenošanās periodā gūto pieredzi un secinājumiem. Nākamā Spēju attīstības plāna pārskatīšana plānota 2012. gadā.