Tautsaimniecības noturība

Valsts tautsaimniecības noturība un stabilitāte ir priekšnoteikums tautsaimniecības darbībai arī krīzes un kara gadījumā. Viens no noteiktajiem uzdevumiem valsts pārvaldes institūcijām saistībā ar  visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas procesu ir tautsaimniecības noturības pret krīzēm stiprināšana (tautsaimniecības mobilizācija, tautsaimniecības preču rezerves krājumu veidošana, pasākumi ekonomisko krīžu seku mazināšanai un iedzīvotāju labklājības nosargāšanai, pamatfunkciju nodrošināšana tautsaimniecības pastāvēšanai krīzes laikā).

Valsts rezervju sistēmas veidošana un pilnveidošana ir vitāli svarīga un jau Covid- 19 pandēmijas laikā veiktās sistēmas iestrādes, kas ir viens no visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas elementiem, tiek izmantotas arī šobrīd. Katrai nozarei ir jāapzina tas preču klāsts, kuru pieejamība krīzes situācijās varētu tikt apdraudēta, lai veidotu rezerves un būtu iespējams nekavējoties reaģēt uz izveidojušām nestandarta un krīzes situācijām. Piemēram, lai stiprinātu tautsaimniecības noturību pret krīzēm, Zemkopības ministrija ir pārskatījusi krīzes preču grozu, ar kādu valsts apdraudējuma gadījumā jānodrošina iedzīvotāji, savukārt Aizsardzības ministrija regulāri rīko dažādas krīzes scenārija izspēles valsts institūcijām un komersantiem, lai stiprinātu to noturību pret dažāda veida apdraudējumiem, kā ietvarā ir arī rīkotas vairākas izspēles pārtikas un pirmās nepieciešamības preču apritē iesaistītajiem komersantiem par pārtikas un preču piegāžu ķēdēm un krājumiem. Organizēts arī atsevišķs virtuālais pārtikas hakatons, kura mērķis bija izstrādāt modeli noturīgai pārtikas piegāžu ķēdei, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku pārtikas apgādi krīzes situācijā. 

Lai veicinātu privātā sektora izpratni par tā lomu valsts aizsardzībā un atbalsta sniegšanā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, komersanti regulāri tiek iesaistīti dažādās galda izspēles mācībās un praktiskajos vingrinājumos, piemēram, sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, īstenojot pretmobilitātes pasākumus visaptverošas valsts aizsardzības mācībās NAMEJS. Savukārt 2023. gadā starpinstitucionālās sadarbības ietvaros, tika testētas reaģēšanas spējas piegādājot degvielu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem krīzes apstākļos. Šo mācību ietvaros tiek nostiprināta civilmilitārā sadarbība informācijas apmaiņā, atbildības uzdevumu sadalē un vienotas izpratnes veidošanā.

Lai jebkādos apstākļos tiktu nodrošinātas valsts pamatfunkcijas, Aizsardzības ministrija regulāri veic normatīvo aktu pilnveidošanu ar mērķi stiprināt normatīvo regulējumu valsts apdraudējuma situācijām, sekmēt tautsaimniecības noturību pret krīzēm un veicināt valsts pārvaldes institūciju savstarpējo sadarbību aizsardzības jautājumu koordinēšanā. Veiktie grozījumi Mobilizācijas likumā, Nacionālās drošības likumā un likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” nodrošina kritisko funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, sekmējot arī visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas īstenošanu. Lai nodrošinātu kritiskās infrastruktūras un ar to saistītu pakalpojumu darbības nepārtrauktību, ir noteikta prasība izstrādāt kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktības plānus, nosakot kritiskās funkcijas, tam nepieciešamo personālu un resursus.