Demokrātiskā kontrole pār Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem

Demokrātiskā civilā kontrole pār Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) ir noteikta Latvijas Republikas normatīvajos aktos. Šie normatīvie akti ir Latvijas Republikas Satversme, Nacionālo bruņoto spēku likums, Nacionālās drošības likums un citi. 

Latvijas normatīvie nosaka šādu galveno principu demokrātiskās civilās kontroles nodrošināšanai pār militārajām struktūrām - bez valsts politiskās vadības akcepta nav iespējama NBS kaujas darbības uzsākšana.

Civilo kontroli pār NBS īsteno:

Saeima:

  • pieņem nepieciešamos likumus;

  • lemj par valsts aizsardzības budžetu;

  • lemj par NBS vienību piedalīšanos starptautiskās miera uzturēšanas un nodrošināšanas operācijās ārpus Latvijas teritorijas, kā arī starptautiskās militārās operācijās, kuru mērķis ir īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 51.pantā noteiktās neatņemamās Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu tiesības uz kolektīvo pašaizsardzību;

  • nosaka NBS lielumu miera laikā;

  • ieceļ amatā un atbrīvo no tā NBS komandieri;

  • Saeima parlamentāro kontroli pār NBS veic ar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Budžeta un finansu komisijas starpniecību;

  • apstiprina Nacionālās drošības koncepciju un Valsts aizsardzības koncepciju;

  • lemj par kara pasludināšanu un uzsākšanu;

  • izvērtē izsludinātās ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa vai mobilizācijas pamatotību;

  • izskata Ministru prezidenta gadskārtējo ziņojumu par nacionālo drošību.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

  • izskata un pārbauda pieprasīto budžeta līdzekļu atbilstību NBS attīstības plānam, bruņojuma pieprasījumam un Latvijas starptautiskajām saistībām aizsardzības un militārās sadarbības jautājuma risināšanai;

  • tiesīga izsaukt un uzklausīt NBS komandieri par jebkuru ar NBS darbību saistītu jautājumu;

  • kontrolē arī likumu, Ministru kabineta noteikumu un militāro reglamentu prasību izpildi

Budžeta un finanšu komisija

  • pārbauda budžeta aprēķina pareizību.

Ministru kabinets:

  • organizē to likumu un lēmumu izpildi, kas attiecas uz aizsardzības jautājumiem;

  • apstiprina Valsts aizsardzības plānu;

  • izdod normatīvos dokumentus, kas attiecas uz aizsardzības jautājumiem, pēc aizsardzības ministra priekšlikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata NBS Apvienotā štāba priekšnieku un Zemessardzes komandieri;

  • apstiprina nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu kopumu;

  • lemj par NBS vienību piedalīšanos starptautiskajās glābšanas un humānajās operācijās, kā arī militārajās mācībās (manevros) ārpus Latvijas teritorijas;

  • likumos noteiktajos gadījumos izsludina ārkārtējo situāciju, izņēmuma stāvokli un mobilizāciju;

  • apstiprina NBS ilgtermiņa un vidējā termiņa attīstības plānus, kā arī NBS mobilizācijas plānu.

Valsts prezidents:

  • ir NBS augstākais vadonis;

  • izveido Valsts prezidenta militāro padomi;

  • iesaka apstiprināšanai Saeimā NBS komandieri;

  • vada Nacionālās drošības padomes darbu;

  • piešķir pirmo virsnieka dienesta pakāpi (leitnants) un paaugstina tajā;

  • ierosina Saeimai izlemšanai jautājumu par kara pasludināšanu un uzsākšanu;

  • ieceļ Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieku kara laikā.

Aizsardzības ministrs:

  • saskaņā ar Latvijas normatīvajiem ir civilpersona;

  • politiski atbildīgs Saeimai un pakļauts Ministru prezidentam;

  • apstirpina Valsts aizsardzības operatīvo plānu;

  • likumos noteiktajā kārtībā slēdz starptautiskās vienošanās militārajā jomā;

  • esot valdības loceklis, atbildīgs par demokrātiskās civilās kontroles pār bruņotajiem spēkiem nodrošināšanu.

NBS komandieris:

  • tieši pakļauts aizsardzības ministram;

  • nodrošina nepārtrauktu NBS vadību, uzdevumu plānošanu un to izpildes kontroli;

  • atbild par NBS militāro sagatavotību, kaujas un mobilizācijas gatavību, kā arī gatavību noteikto uzdevumu izpildei;

  • atbild par Valsts aizsardzības operatīvā plāna un Nacionālo bruņoto spēku gatavību valsts aizsardzībai reglamentējošo dokumentu izstrādi un to izpildes nodrošināšanu;

  • atbild par Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finansu resursu pieprasījuma savlaicīgu iesniegšanu aizsardzības ministram un šo resursu lietderīgu izmantošanu.

Nacionālās drošības padome:

  • konsultatīva padome, kas sastāv no Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Saeimas Aizsardzības,iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, aizsardzības ministra, ārlietu ministra un iekšlietu ministra;

  • saskaņo augstāko valsts institūciju un amatpersonu īstenotu vienotu valsts politiku nacionālās drošības jomā, izskata tās pilnveidošanas gaitu un problēmas;

  • izskata Nacionālās drošības koncepciju un Nacionālās drošības plānu, kā arī Valsts apdraudējuma analīzi.

Tiesu sistēma:

  • Miera laikā pāpkāpumus, ko izdarīja NBS karavīri izskata civilās tiesas vispārējā kārtībā. Ja valstī izsludināts izņēmuma stāvoklis vai pasludināts karš, tad, tad ar tieslietu ministra rīkojumu tiek iedarbinātas karatiesas.

  • Aizsardzības ministrijas ietvaros, likumu, Ministru kabineta noteikumu un militāro reglamentu prasību izpildes kontroli NBS nodrošina NBS un Aizsardzības ministrijas ģenerālinspektori,;

  • karavīru disciplināro atbildību reglamentē Ministru kabineta 2010.gada 5.oktobra noteikumi Nr.947 “Karavīru un zemessargu militārās disciplīnas reglaments”;

  • katram karavīram ir tiesības uz taisnīgu tiesu, katram karavīram ir tiesības griezties tiesā, ja ir pārkāptas viņa Latvijas pilsoņa tiesības (izņemot gadījumus, ja tās tiek ierobežotas likumā noteiktā kārtībā sakarā ar militāro dienestu);

  • katram karavīram ir tiesības iesniegt priekšlikumus vai sūdzības savam tiešajam komandierim, augstāk esošam komandierim vai priekšniekam, ieskaitot aizsardzības ministru.

Latvijas pilsoņi:

  • Latvijas pilsoņi savas pilsoņu tiesības un pienākumus realizē, piedaloties Saeimas vēlēšanās, pildot aktīvo militāro dienestu kā profesionāli karavīri, kā arī izpildot ar mobilizāciju saistītos pienākumu likumā noteiktajā kārtībā;

  • Latvijas pilsoņiem ir tiesības Aizsardzības ministrijas noteiktajā kārtībā iepazīties ar vienību dislokācijas vietām, apmeklēt karavīru dislokācijas vietas, iepazīties ar karavīru sadzīves apstākļiem, viņu materiālo nodrošinājumu un militāro apmācību;

  • Latvijas iedzīvotāji par NBS tiek informēti ar masu mediju starpniecību. Masu medijiem ar likumu tiek garantēta patiesas informācijas saņemšana un caurskatāmība par NBS, kā arī tiesības kritizēt;

  • Aizsardzības ministrija regulāri informē sabiedrību par valsts aizsardzības un drošības jautājumiem.

Demokrātiskās civilās kontroles palielināšana pār bruņotajiem spēkiem nodrošina atklātību, informācijas pieejamību un vadošo valsts varas un pārvaldes institūciju, amatpersonu pienākumus un atbildību. Līdz ar to Aizsardzības ministrija ne tikai cenšas nodrošināt sabiedrību ar informāciju par valsts aizsardzības problēmām, NBS darbību un piešķirtā finansējuma izlietošanu, bet arī rada priekšnoteikumus Saeimas atbildīgo komisiju deputātu sekmīgai līdzdalībai valsts aizsardzības politikas veidošanā.