Biežāk uzdotie jautājumi par valsts aizsardzības dienestu

VAD ir moderna atbilde uz mūsdienu ģeopolitiskajiem draudiem ar mērķi veicināt valsts aizsardzības spēju stiprināšanu. Tas ir veids, kā valsts aizsardzībā iesaistīt pēc iespējas lielāku sabiedrības daļu, sniedzot tai militārās pamatiemaņas un apziņu par savas valsts vērtību.

VAD sniedz iespēju pilsoņiem iegūt zināšanas un sapratni par valsts aizsardzību, uzlabot individuālās rīcībspējas, kā arī piedalīties valsts aizsardzības stiprināšanā.

VAD sniedz iespēju iesaistīt ikvienu Latvijas pilsoni valsts aizsardzībā, dodot iespēju apgūt jaunas prasmes, iemaņas, zināšanas par aizsardzības nozari un industriju, kā arī veidot pamatu savas profesionālās karjeras tālākai attīstībai. VAD ir lieliska iespēja jauniešiem iepazīt militāro jomu, kļūt par daļu no valsts aizsardzības kopienas, iegūt jaunus draugus un potenciālus sadarbības partnerus, kā arī pēc dienesta veidot sabiedriskas organizācijas un uzņēmumus, kas varētu palīdzēt stiprināt valsts aizsardzības spējas.

VAD dienesta laiks ir atkarīgs no dienesta veida: 11 mēneši Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā; 5 gadi Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā 7 kolektīvās apmācības dienas katru gadu; 5 gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu, kuras kopējais apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiks nav mazāks par 180 dienām.

Dienesta ieviešana notiks pakāpeniski, lai nodrošinātu kvalitatīvu apmācību, modernu ekipējumu, infrastruktūru, kā arī labus sadzīves apstākļus, tādējādi izvairoties, no liela cilvēku skaita iesaukšanas, kuru apmācībai trūkst nepieciešamo resursu.

Zemessardze ir un turpinās būt būtisks aizsardzības balsts un arī turpmāk tā būs NBS sastāvdaļa, kur ikviens pilsonis brīvprātīgi var iesaistīties.

Valsts aizsardzības mācība joprojām ir aktuāla un kļūs par obligātu mācību priekšmetu visās vispārējās vidējās izglītības skolās sākot ar 2024./2025. mācību gadu. Valsts aizsardzības mācības nozīme ir iepazīstināt visus audzēkņus, tostarp arī sievietes, ar valsts aizsardzības pamatzināšanām.

Latvija ir un būs NATO dalībvalsts, un Latvijai ir visas tās pašas kolektīvās drošības garantijas kā līdz šim. Tomēr Latvijai pašai ir jādara viss iespējamais, lai tai būtu savi valsts aizsardzības spēki. NATO Ziemeļatlantijas līguma 3. pants nosaka, ka katrai valstij ir jāveido un jādara viss iespējamais, lai tai būtu bruņotie spēki, kuri ir gatavi to aizsargāt bruņota konflikta gadījumā. Karš Ukrainā izgaismo to, ka pret šāda mēroga agresiju ir nepieciešami milzīgi resursi. Tādēļ Latvijai pašai ir jāparūpējas par to, lai tā spētu nodrošināt savu aizsardzību ar tiem resursiem, kuri tai ir pieejami un kurus tā var sagatavot un nodrošināt. Savukārt sabiedrotie nodrošinās tās tehniskās spējas, kuras Latvija tuvāko desmitgažu laikā nevarēs finansiāli atļauties, kā piemēram, lidmašīnas, tālas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības iekārtas, tankus vai karakuģus.

Līdz šim uzmanība tika vērsta uz esošās struktūras pārapbruņošanu un apmācību. Šis mērķis ir sasniegts, bet vienlaikus iespējams novērot, ka nepieaug to personu skaits, kas brīvprātīgi piesakās profesionālajam dienestam. Šo gadu laikā valsts ir paļāvusies uz pilsoņu brīvprātību, iesaistoties valsts aizsardzībā. Tomēr Ukrainas kara gūtās mācības jau pašlaik apliecina, ka ilgtermiņā ir jānodrošina pietiekams skaits ar apmācītiem pilsoņiem, kas veido skaitliski lielu un augsti sagatavotu rezervi.

Aizsardzības ministrija un NBS kopš 2014. gada ir būtiski palielinājuši valsts aizsardzības spējas. Tomēr tāda mēroga karu, kāds pašlaik norisinās Ukrainā, nespēja iedomāties neviens. Šī iemesla dēļ tika pieņemts lēmums ieviest VAD, tā būtiski paaugstinot Latvijas un tās iedzīvotāju ilgtermiņa drošības garantijas.

No Militārā dienesta likuma izriet, ka valsts aizsardzības dienesta karavīriem ir saistošs aizliegums atturēties no politiskajām aktivitātēm.

Tiek piedāvāti trīs veidi:

• 11 mēnešu dienests Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā;
• Piecu gadu dienests Zemessardzē, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā 7 kolektīvās apmācības dienas katru gadu;
• Piecu gadu rezerves virsnieka programma, kuras kopējais apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiks nav mazāks par 180 dienām.

Piecu gadu dienests Zemessardzē ir valsts aizsardzības dienesta veids, kuram brīvprātīgi var pieteikties pilsoņi – vīrieši un sievietes – no 18 līdz 27 gadu vecumam. VAD karavīrs, kurš dienestu veic Zemessardzē, līdzvērtīgi zemessargiem piedalās apmācībās, kas ir ne mazāk par 28 dienām gadā.

Zemessardzē dienošajiem VAD karavīriem plānots nodrošināt vienotu un līdzvērtīgu apmācību procesu, kā esošajam Zemessardzes personālam. Dienesta laikā VAD karavīri apgūst militāro pamatapmācību, speciālistu apmācību un kolektīvo apmācību, ka arī tiek iesaistīti dienesta uzdevumu izpildē. Par apmācību aktivitātēm Zemessardzē dienošie VAD karavīri tiks savlaicīgi informēti.

Darba devējiem ir noteikts pienākums atbrīvot personu no darba pienākumu izpildes uz dienesta laiku.

VAD karavīri, kuri dienestu pildīs Zemessardzē par katru mācību vai dienesta uzdevumu izpildes dienu saņems kompensāciju, kas tiek aprēķināta proporcionāli noteiktajai VAD karavīra ikmēneša kompensācijai.

Piecu gadu rezerves virsnieka programma ir valsts aizsardzības dienesta veids, kuru brīvprātīgi var izvēlēties augstskolu un koledžu studenti, lai varētu apvienot studijas ar dienestu VAD. Tā tiek īstenota militārās izglītības iestādē un Nacionālo bruņoto spēku vienībā, kopā 180 dienas. Dienesta laikā tiek noteiktas jaunieša līdera spējas un prasmes. Šis dienesta vieds ir ļoti līdzīgs studējošo speciālai militārai apmācībai, kur dienesta veicēji piedalās Zemessardzes vada komandiera vai rezerves vada komandiera apmācībā paralēli studijām.

VAD karavīri, kuri dienestu pildīs augstskolu un koledžu studentiem paredzētajā virsnieku programmā, par katru mācību vai dienesta uzdevumu izpildes dienu saņems kompensāciju, kas tiek aprēķināta proporcionāli noteiktajai VAD karavīra ikmēneša kompensācijai.

Valsts aizsardzības dienestam ir pakļauti pilsoņi — vīrieši —, kuri dzimuši pēc 2004. gada 1. janvāra:

• viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas - pilsoņi, kuri nemācās (studijas augstskolā nav uzskatāms par atbrīvojošu pamatu);
• pilsoņi, kas pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību (t.i., pamatskolā, vidusskolā vai tehnikumā, bet ne augstāko izglītību), viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas;
• ja pilsonis turpina iegūt izglītību, bet līdz 24 gadu vecumam nav absolvējis izglītības iestādi (izņemot augstāko), viņš ir pakļauts VAD viena gada laikā pēc 24 gadu vecuma sasniegšanas.

Valsts aizsardzības militārajā dienestā brīvprātīgi var pieteikties pilsoņi — vīrieši un sievietes — no 18 līdz 27 gadu vecuma sasniegšanai.

Ja pilsonis, kas pieteicies VAD brīvprātīgi pirms veselības pārbaudes atteicies no atlases procesa turpināšanas, viņš tiek pakļauts VAD atlasei pēc nejaušības principa gada laikā pēc atteikšanās.

Likums paredz, ka VAD nav pakļauts:

1. pilsonis, kura veselības stāvoklis neatbilst valsts aizsardzības dienestam noteiktajām prasībām;
2. pilsonis, kura aizgādībā ir bērns, ja otrs bērna vecāks ir miris vai otram vecākam nav iespēju īstenot aizgādību, kā arī pilsonis, kurš ar bāriņtiesas lēmumu kā aizbildnis vai audžuģimenē aprūpē bērnu;
3. pilsonis, kuram saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu ir pienākums rūpēties par savu laulāto, bērniem līdz pusotra gada vecumam vai vecākiem;
4. pilsonis, kuram ir arī kādas citas valsts pilsonība (pavalstniecība) un kurš ir dienējis ārvalstu militārajā dienestā vai ir pildījis ārvalstīs valsts aizsardzības civilo dienestu (alternatīvo dienestu);
5. Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas absolvents;
6. pilsonis, kurš profesionālajā dienestā nepārtraukti nodienējis ne mazāk kā 11 mēnešus;
7. Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras minētajās iestādēs nepārtraukti nodienējušas ne mazāk kā divus gadus (piemēram, Valsts policijas amatpersona, ugunsdzēsējs, robežsargs, ieslodzījuma vietu apsargs, u.c.);
8. pilsonis, kurš ir sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
9. pilsonis, kurš par iepriekš minētu noziedzīgu nodarījumu notiesāts, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret viņu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;
10. pilsonis, ja viņš ir bērna, kuram ir noteikta invaliditāte, vecāks, aizbildnis vai audžuvecāks.

Lai sasniegtu pašreizējos valsts aizsardzības mērķus ir pietiekami, ka obligātā kārtā tiek iesaukti vīrieši. Šī iemesla dēļ obligāts sieviešu iesaukums VAD nav nepieciešams. Sievietes var brīvprātīgi pieteikties valsts aizsardzības dienestam.

Līdz 2027. gadam VAD netiks iesaukti pilsoņi, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstīs un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā savu dzīvesvietas adresi ārvalstīs ir paziņojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Likums paredz, ka dienestam nav pakļauts pilsonis, kura veselības stāvoklis neatbilst valsts aizsardzības dienestam noteiktajām prasībām. Ja jaunietis tiks iesaukts dienestā atlasē pēc nejaušības principa, viņš saņems pavēsti par ierašanos uz veselības pārbaudi. Veselības pārbaudes komisija izvērtēs katra iesaucamā veselības stāvokli individuāli un sniegs profesionālo atzinumu – jaunieša atbilstību vai neatbilstību dienestam. Valsts aizsardzības dienesta iesaukumam nav pakļauti tie jaunieši, kuriem Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu Valsts komisija (VDEĀVK) ir noteikusi invaliditāti. Šie jaunieši pavēsti nesaņems.
 

Jā, ja pilsonis atbilst nosacījumiem par pilsoņiem, kas pakļauti VAD, tad viņu var iesaukt dienestā arī tad, ja viņš ir zemessargs.

Jāņem vērā, ka katra šāda situācija ir jāvērtē individuāli, atkarībā no pilsoņa vecuma, deklarētās adreses u. t. t.

Ja šāda informācija tomēr nepieciešama, lūgums to korekti noformēt kā oficiāli iesniegumu. Iesniegumu nepieciešams parakstīt ar drošu elektronisko parakstu, izmantojot eParaksts, eParaksts mobile vai vietni https://www.dokobit.com. Ja iesniegumu Jums nav iespējams parakstīt ar elektronisko parakstu, tad aicinām to parakstīt pašrocīgi un nosūtīt pa pastu Aizsardzības ministrijai Krišjāņa Valdemāra ielā 10/12, LV-1473.

Elektroniskā pieteikuma anketa pieejama ŠEIT. Lai iegūtu plašāku informāciju, pilsoņi var zvanīt uz tālruni 1827 vai rakstīt uz e-pastu vad@klustikaravirs.lv.

Pašlaik brīvprātīgā pieteikšanās nav atvērta. Pieteikšanās 2025. gada jūlija iesaukumam noslēdzās 2024. gada 20. novembrī.

Brīvprātīga pieteikšanās 11 mēnešu militārajām dienestam pašlaik tiek izsludināta divas reizes gadā, savukārt pieteikšanās 5 gadu dienestam Zemessardzē (ikgadēji pavadot ne mazāk kā 28 dienas apmācībās) un  augstskolu un koledžu studentiem paredzētajā rezerves virsnieku programmā - vienu reizi gadā. Pieteikšanās laiki tiek izziņoti Aizsardzības ministrijas un NBS komunikācijas kanālos, kā arī masu medijos.

Aizsardzības ministrs izdos pavēli par iesaukumu valsts aizsardzības militārajā dienestā, nosakot tajā iesaukuma laiku un iesaucamo skaitu katram valsts aizsardzības militārā dienesta veidam. Pavēle tiek publicēta oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms plānotā iesaukuma. 

Komplektējot valsts aizsardzības militārā dienesta iesaukumu, prioritāri tajā iekļauj pilsoņus, kuri valsts aizsardzības militārajam dienestam ir pieteikušies brīvprātīgi. Pilsoņiem, kuri pieteikušies valsts aizsardzības militārajam dienestam brīvprātīgi, var piedāvāt izvēlēties kādu no valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes veidiem.

Lai nokomplektētu trūkstošo iesaukuma daļu, iesaukšana valsts aizsardzības militārajā dienestā notiks izmantojot atlasi pēc nejaušības principa attiecībā uz  tiem iesaucamajiem, kas dienestam nav pieteikušies brīvprātīgi. Atlasi pēc nejaušības principa rīkos 11 mēnešu valsts aizsardzības militārā dienesta izpildei. Atlasi pēc nejaušības principa rīkos proporcionāli valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu skaitam, kas deklarēti katrā novadā. 

Pilsonis, kurš apgūst ārsta, ārsta palīga vai māsas profesiju, studējot ārstniecības programmā, var izvēlēties valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes veidu, neatkarīgi no Nacionālo bruņoto spēku noteiktajām prioritātēm. Ņemot vērā studējošo profesionālās zināšanas un prasmes, studējošie var tikt iecelti ar attiecīgo jomu saistītos amatos.

VAD atlases procesa shēma pieejama šeit.

Valsts aizsardzības dienestā aicināti pieteikties Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 27 gadu vecuma sasniegšanai. Nepilngadīgas personas pieteikuma anketa netiks pieņemta.

Personas, kuru vecums ir 27 un vairāk gadi, tiek aicinātas pieteikties dienestam Zemessardzē, stāties profesionālajā dienestā, kā arī apgūt rezervistu militāro pamatapmācības kursu.

Ja savu domu, apziņas  vai reliģiskās pārliecības dēļ jaunietis, kas iesaukts obligātā kārtā, nevar pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, viņam jāiesniedz Aizsardzības ministrijas Valsts aizsardzības dienesta iesaukšanas kontroles komisijai pieteikums alternatīvā dienesta pildīšanai, norādot pamatojumu, kādēļ nevar pildīt militāro dienestu un pievienojot to apliecinošus dokumentus.

Neatkarīgi no tā, ka iesaucamais lūdzis valsts aizsardzības militāro dienestu aizstāt ar  alternatīvo dienestu, iesaucamajam,  saņemot informāciju par iesaukšanu VAD, jāaizpilda tiešsaistes platformā www.klustikaravirs.lv pieejamā anketa (anketu var nosūtīt arī papīra formātā pa pastu vai, ja tā ir parakstīta ar drošu elektronisko parakstu, uz www.klustikaravirs.lv norādīto e-pasta adresi) un jāierodas uz veselības pārbaudi.

Piesakoties dienestam brīvprātīgi, pieteikuma anketā jaunietis var atzīmēt, ar ko kopā vēlas dienēt. Iespēju robežās šīs vēlmes tiks ņemtas vērā – iesaukuma organizācija ir atkarīga no iesaucamo kopējā skaitā konkrētā vienībā, kā arī citiem aspektiem (piemēram, pieteikuma anketā norādītājām dienestam noderīgajām prasmēm).

Iesaucamo skaitu nosaka ņemot vērā Valsts aizsardzības koncepcijā, Valsts aizsardzības operatīvajā plānā un Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā noteiktās vadlīnijas un prioritātes valsts aizsardzības uzdevumu pildīšanai. Pavēle tiek publicēta oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms plānotā iesaukuma.

Jā, pilsoņiem, kas VAD piesakās brīvprātīgi, ir iespēja atsaukt savu pieteikumu līdz veselības pārbaudes pabeigšanai. Gadījumā, pilsoņi brīvprātīgi piesakās valsts aizsardzības militārajam dienestam, bet atbilstības dienestam izvērtēšanas process tiek pārtraukts, viņi ir pakļauti valsts aizsardzības dienestam gada laikā no izvērtēšanas procesa pārtraukšanas. Atkārtoti brīvprātīgi pieteikties valsts aizsardzības militārajam dienestam viņi ir tiesīgi ne agrāk kā pēc gada. 

Ja jaunietis ir pieteicies VAD brīvprātīgi un pēc veselības pārbaudes veikšanas atzīts par derīgu dienestam, tad no dienesta izpildes atteikties vairs nav iespējams.

Šādi paši nosacījumi attiecas arī tad, ja pilsonis ir brīvprātīgi pieteicies 5 gadu dienestam zemessardzē vai 5 gadu dienestam rezerves virsnieku programmu augstskolu un koledžu studentiem. Turklāt, ja pilsonis ir kādā no šiem dienestiem un bez atainojoša iemesla to nepilda, tad viņu pārceļ uz 11 mēnešu ilgu valsts aizsardzības militāro dienestu NBS vienībā.

Attaisnojošu iemeslu gadījumā dienesta izpildi iespējams atlikt uz noteiktu laiku, bet ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam.

Valsts aizsardzības dienesta likuma 27. panta pirmā daļa nosaka, ka darba devējs VAD karavīru un alternatīvā dienesta veicēju VAD izpildes laikā atbrīvo no darba (amata) pienākumu pildīšanas un 27. panta otrā daļa nosaka, ka darba devējs šim darbiniekam saglabā iepriekšējo darbu (amatu) vai nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu (amatu) ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.

Normatīvie akti neparedz darba devējiem un darba ņēmējiem Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ziņot par darba ņēmēja prombūtnes laiku, kamēr darba ņēmējs pilda 11 mēnešus valsts aizsardzības dienestu. Ņemot vērā to, ka VAD izpildes laikā dienestā iesauktie saglabā darbu (amatu) un darba attiecības netiek pārtrauktas, darba devēji turpina norādīt šādu darba ņēmēju darba devēja ziņojumā ierastajā kārtībā, bet nedeklarējot darba ienākumus, nodokļus un nostrādātās stundas.

Normatīvajos aktos nav noteikts, kā darba laika uzskaites dokumentos apzīmējams laiks, kad darbinieks atrodas attaisnotā prombūtnē. Līdz ar to darba devējs attaisnotās prombūtnes apzīmēšanai ir tiesīgs izvēlēties jebkādu apzīmējumu, taču ieteicams iekšējā normatīvajā aktā vai darba laika uzskaites dokumentā iekļaut apzīmējumu paskaidrojošu atsauci.

VAD likums arī nosaka, ka  Aizsardzības ministrija likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajā kārtībā veic sociālās apdrošināšanas iemaksas par valsts aizsardzības dienesta karavīriem un alternatīvā dienesta veicējiem, kā arī VAD karavīriem dienesta laikā ir apmaksāta veselības aprūpe, savukārt alternatīvā dienesta veicējiem tiek nodrošināta veselības apdrošināšana.
 

.

Šādas izziņas ar apliecinājumu par VAD karavīra statusu izsniegs vienība, kuras personālsastāvā VAD karavīrs uzņemts. Izziņa pēc individuāla pieprasījuma tiks nosūtīta uz oficiālo elektronisko adresi. Lūgums sazināties ar VAD karavīra vienības personāla nodaļas speciālistiem.

Atlasi Valsts aizsardzības dienestam pēc nejaušības principa (turpmāk – atlasi) nodrošina un kontrolē Aizsardzības ministrija (turpmāk – AM). Kārtību, kādā AM veic VAD pakļauto pilsoņu un to pilsoņu, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības militārajam dienestam, reģistrāciju, uzskaiti un iesaukšanu, nosaka Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumi Nr.409 “Noteikumi par kārtību, kādā pilsoņus reģistrē, uzskaita, atlasa un iesauc valsts aizsardzības dienestā, un valsts aizsardzības militārajā dienestā apgūstamajām zināšanām un prasmēm”.

Sākotnēji tiek apzināts to pilsoņu kopums, kuri brīvprātīgi ir pieteikušies VAD, pēc kā tiek apzināts to pilsoņu skaits, kuri VAD tiks iesaukti, atlasot tos pēc nejaušības principa saskaņā ar iepriekš minētajiem Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumiem Nr.409.

Atlasei atbilstošo pilsoņu sarakstu atbilstoši VAD likuma 6. pantā noteiktajam un izvērtējot šī likuma 8. un 9. pantā noteiktos kritērijus, sagatavo Aizsardzības ministrijas Valsts aizsardzības dienesta departaments (turpmāk - VADD), iegūstot informāciju no valsts institūciju uzturētajiem reģistriem, proti, no PMLP Fizisko personu reģistra - informāciju par visām personām, kuras atbilst VAD likuma 2. panta otrajā daļā noteiktajam; no Aizsardzības ministrijas resursu vadības sistēmas - par personām, kuras profesionālajā dienestā nepārtraukti nodienējušas vismaz 11 mēnešus; no Iekšlietu ministrijas Sodu reģistra - par personu sodāmību; no Izglītības ministrijas Valsts izglītības informācijas sistēmas - par personu izglītību; no Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas uzturētās Invaliditātes informatīvās sistēmas - par personu veselības stāvokli. VAD pakļauto pilsoņu pārbaude tiek noslēgta ar to personu apzināšanu, kuras ir Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, kuras minētajās iestādēs ir nodienējušas ne mazāk kā divus gadus.

Iesaukšanai VAD pakļauto personu datu pārbaudi un izvērtēšanu veic ierobežots skaits Aizsardzības ministrijas VADD darbinieku, ievērojot “četru acu principu”.

Iegūtais iesaukšanai VAD pakļauto personu saraksts tiek virzīts atlasei pēc nejaušības principa.

VAD atlases procesa shēma pieejama šeit.

Procesa caurspīdīguma garantēšanai tiks veidota ministrijas VAD atlases pārraudzības komisija, kuras sastāvā būs ievēlēti ministrijas departamentu pārstāvji (izņemot VAD departamentu), kuri vērtēs procesa gaitu un leģitimitāti. Novērošanai klātienē aicināti pieteikties masu mediju, nevalstisko organizāciju un sabiedrības pārstāvji. 

Iesaucamos atlasei pēc nejaušības principa reģistrē pa administratīvajām teritorijām, piešķirot katram pilsonim kārtas numuru. Minimālais atlasāmo  skaits no katras administratīvās teritorijas ir viens, izņemot gadījumu, ja attiecīgajā administratīvajā teritorijā atlasei pēc nejaušības principa nav reģistrēts neviens iesaucamais.

VAD iesaucamo atlasei izveidots unikāls gadījumskaitļu ģenerēšanas rīks. Lietojumprogrammatūra ļaus veikt unikālu skaitļu atlasi pēc iepriekš sagatavota iesaukšanai derīgu pilsoņu augšupielādēta saraksta, pēc tam saglabājot atlases rezultātus atsevišķā failā. Dators un gadījumskaitļu ģenerēšanas iekārta netiks pieslēgta pie interneta tīkla, tādējādi nodrošinot, ka process netiek ietekmēts. Tāpat programmatūras kiberdrošības risku izvērtējumu veicis MILCERT un atzinis par drošu. 
 

Iesaucamajiem, kuri atlasīti valsts aizsardzības militārajam dienestam atlasē pēc nejaušības principa, pēc atlases rezultātu apstiprināšanas uz oficiālo elektronisko adresi vai deklarētās dzīvesvietas adresi tiks nosūtīta informācija par iesaukšanu VAD un pavēste par ierašanos uz veselības pārbaudi. Ja e-adrese nav aktivizēta, pavēsti nosūtīs pa pastu ierakstītā sūtījumā uz deklarēto dzīvesvietu.

! ievērībai !
Saskaņā ar Oficiālās elektroniskās adreses likuma 5. panta pirmās daļas 5. punktu oficiālās elektroniskās adreses izmantošana ir obligāta Latvijas pilsoņiem — vīriešiem — no 18 līdz 27 gadu vecumam, izņemot personu:

1. kura saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, kas ir reģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā;
2. kura izstājusies no sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, lai saņemtu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā;
3. kura saņem sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētas grupu mājas pakalpojumus;
4. kurai noteikta I invaliditātes grupa.

• Saņemot informāciju par iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā, iesaucamajam piecu dienu laikā ir pienākums aizpildīt pieteikuma anketu vienotajā rekrutēšanas platformā www.klustikaravirs.lv.
• AM pavēstē norādītajā datumā un vietā jāierodas uz veselības pārbaudi.
• Pirms ierašanās uz veselības pārbaudi, nepieciešams patstāvīgi saņemt ģimenes ārsta izziņu (veidlapa 027/u).
• AM VAD departaments, pēc  veselības komisijas atzinuma saņemšanas un izvērtējot visu  informāciju par iesaucamā atbilstību valsts aizsardzības dienestam, pieņem vienu no VAD likumā paredzētajiem lēmumiem:

a) IESAUKT – lēmumā norādīts laiks un dienesta vieta kur jāierodas;

b) ATLIKT – iemesls un termiņš uz kādu laiku VAD atlikts;

c) NEIESAUKT – neatbilst VAD  noteiktajām prasībām, noņemt no VAD uzskaites.

• AM VAD departamenta lēmums iesaucamajam  tiks paziņots uz e-adresi vai pa pastu, ierakstītā sūtījumā uz deklarēto dzīvesvietu.

Ja pilsonis atbilst nosacījumiem par pilsoņiem, kas pakļauti VAD, tad viņu var iesaukt dienestā arī tad, ja viņš ir zemessargs. Saņemot pavēsti, iesaucamajam ir jādodas uz veselības pārbaudi pavēstē noteiktajā laikā. Pēc veselības pārbaudes veikšanas, iesaucamais saņems lēmumu par iesaukšanu dienestā. VAD dienestu pilsonim jāveic pilnā apmērā, neskatoties uz to, ka jau iepriekš izieta pamatapmācība Zemessardzē.

Jaunietis ir pakļauts VAD viena gada laikā pēc vidējās izglītības iestādes absolvēšanas, līdz ar to, iesaukt dienestā var arī jauniešus, kas uzsākuši studijas augstskolā. Saņemot pavēsti, iesaucamajam ir jādodas uz veselības pārbaudi pavēstē noteiktajā laikā.

Atbilstoši veselības pārbaudes rezultātiem, iesaucamais saņems lēmumu par iesaukšanu, neiesaukšanu dienestā vai dienesta atlikšanu.

Atbilstoši Valsts aizsardzības dienesta likuma 27. panta 2. punktam, izglītības iestāde pilsonim, kurš atbrīvots no mācībām valsts aizsardzības dienesta pildīšanai, saglabā tiesības turpināt mācības ar tiem pašiem nosacījumiem, kādi bija pirms iesaukšanas. Brīdī, kad saņemts lēmums par iesaukšanu, tas jāuzrāda augstskolai.

Ja jaunietis ir students un saņem stipendiju, kuru var zaudēt aizejot dienestā, vai ir kādi citi īpaši nosacījumi, kas liegtu turpināt studijas pēc dienesta veikšanas, jaunietis var lūgt dienestu atlikt, bet ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam.

Pēc pārbaudēm, tai skaitā iesaucamā veselības pārbaudes, tiek pieņemts lēmums par iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā. Lēmums nosūtīts uz e-adresi portālā www.latvija.lv. Ja e-adrese nav, lēmumu nosūta uz deklarēto dzīvesvietu vai izsniedz pret parakstu. Saskaņā ar oficiālās elektroniskās adreses likumu vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem jābūt izveidotai e-adresei.

Pilsoņi, kas dienestam atlasīti pēc nejaušības principa, pēc veselības pārbaužu veikšanas tiks iesaukti dienestā, ņemot vērā secību, kurā tie atlasīti. Brīvprātīgo pieteikumi tiek izskatīti secībā, kādā pieteikumi iesniegti.

Valsts aizsardzības dienestu var atlikt pilsonim, kurš svarīgu iemeslu dēļ (ir iegūta stipendija augstskolā, ir valsts izlases dalībnieks kādā sporta veidā, atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, saskaņā ar likumu kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam, ir svarīgi ģimenes apstākļi un citi iemesli) vēlas pildīt valsts aizsardzības dienestu citā laikā, bet ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam.

Lai informētu par apstākļiem, kuru dēļ vēlaties dienestu atlikt, lūgums iesniegt Aizsardzības ministrijā iesniegumu, kas adresēts Aizsardzības ministrijas Valsts aizsardzības dienesta departamentam. Iesnieguma saturā lūgums informēt par vēlmi atlikt dienestu, norādot atlikšanas iemeslus un pievienojot faktu apliecinošus dokumentus. Iesniegumu un pielikumus nepieciešams elektroniski parakstīt un nosūtīt uz Aizsardzības ministrijas oficiālo elektronisko adresi.

Aizsardzības ministrija kontrolē, vai nav mainījušies apstākļi, kuru dēļ iesaucamajam tika atlikts valsts aizsardzības dienests. Ja atlikšanas pamats zudis, pilsoni iesauc valsts aizsardzības militārajā dienestā vai alternatīvajā dienestā.

Ja iesaucamais bez attaisnojoša iemesla neierodas uz noteiktajām veselības pārbaudēm Aizsardzības ministrijas pavēstē norādītajā vietā vai laikā  līdz 09.12.24. spēkā kārtība esošajā Valsts aizsardzības dienesta likuma redakcijā paredz, ka var tikt piemērots brīdinājums vai naudas sods līdz septiņdesmit naudas soda vienībām (vienas naudas soda vienība ir 5 euro, attiecīgi līdz 350 euro).

Savukārt no 10.12.24. stājās spēkā jaunā kārtība (grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā), kas paredz, ka par neierašanos uz veselības pārbaudēm Aizsradzības ministrijas pavēstē norādītajā vietā un laikā vai šo pārbaužu nepabeigšanu bez attaisnojoša iemesla iesaucamajam var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz simt piecdesmit naudas soda vienībām (viena naudas soda vienība ir 5 euro, attiecīgi līdz 750 euro).

Minētie sodi attiecas arī uz brīvprātīgajiem, kuri pieteikušies paši, bet nav ieradušies uz veselības pārbaudēm, kā arī uz brīvprātīgajiem, kuri ir pabeiguši veselības pārbaudes, atzīti par derīgiem, bet nav sākuši dienestu saskaņā ar lēmumu.

Jāatzīmē, ka administratīvie sodi, neierodoties uz veselības pārbaudi vai to neizejot, tiek paaugstināti.

Gadījumā, ja iesaucamais neierodas lēmumā noteiktajā dienesta vietā, Militārā policija var viņu nogādāt dienesta vietā piespiedu kārtā vai iesaucamajam var tikt piemērots naudas sods no 50 līdz 5000 eiro apmērā.

Jā, jaunietis ir pakļauts valsts aizsardzības dienestam viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas arī tad ja viņš studē augstskolā. Atbilstoši Valsts aizsardzības likuma 27. panta 2. punktam, izglītības iestāde pilsonim, kurš atbrīvots no mācībām valsts aizsardzības dienesta pildīšanai, saglabā tiesības turpināt mācības ar tiem pašiem nosacījumiem, kādi bija pirms iesaukšanas valsts aizsardzības dienestā. Brīdī, kad saņemts lēmums par iesaukšanu (pēc medicīnas komisijas pārbaužu rezultātiem), tas jāuzrāda augstskolai pirms dienesta uzsākšanas.

Nē. Vispārējā VAD iesaistītajiem pilsoņiem tiks nodrošināta tāda pati apmācība kā profesionālajā dienestā un Zemessardzē. Latvijas armijas mērķis ir sagatavot pēc iespējas kompetentākus, zinošākus un prasmīgākus karavīrus, lai atturētu pretinieku no iespējamas agresijas.

Jā. Ja vienība, kurā dienestu veic VAD karavīri, piedalās starptautiskās mācībās, tad ir iespējams, ka noteiktam skaitam VAD karavīru ir iespēja tajās piedalīties, atbilstoši VAD karavīra sagatavotībai, specialitātei, paredzētajam dalībnieku skaitam mācībās un tml.

No valsts aizsardzības militārā dienesta atvaļināto rezerves karavīru piecus gadus pēc VAD pabeigšanas var iesaukt uz kārtējām militārajām mācībām reizi gadā uz laiku līdz septiņām dienām. Pēc piecu gadu notecējuma no valsts aizsardzības militārā dienesta atvaļināto rezerves karavīru var iesaukt uz militārajām mācībām atbilstoši vispārējai kārtībai, kāda noteikta rezerves karavīriem.

Valsts aizsardzības civilo dienestu beigušās personas tiks ieskaitītas rezervistos un turpmāk viņas varēs iesaukt uz kārtējām un pārbaudes civilā dienesta mācībām iegūto zināšanu un iemaņu uzturēšanai un pilnveidošanai.

VAD karavīram ir tiesības slēgt profesionālā dienesta līgumu pēc sešiem dienestā pavadītiem mēnešiem.

Laiku, kas atlicis līdz valsts aizsardzības dienesta termiņa beigām, karavīrs nodienē vienībā, kurā pildīts valsts aizsardzības dienests. Valsts aizsardzības militārais dienests tiek apturēts uz laiku, kamēr karavīrs noslēdzis profesionālā dienesta līgumu

VAD karavīram, kurš dienesta izpildei pieteicies brīvprātīgi un pildīs 11 mēnešu dienestu NBS vienībā, ikmēneša kompensācija ikdienas izdevumiem plānota 600 eiro apmērā, savukārt VAD iesaukto ikmēneša kompensācija ikdienas izdevumiem – 300 eiro apmērā. VAD karavīriem, kuri dienestu pildīs Zemessardzē vai apgūs augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka kursu, kompensācijas apmēru aprēķinās proporcionāli par dienām, kurās tiks pildīts dienests. Atvaļināšanās kompensācija pēc dienesta beigām – 1100 eiro. Minētās summas ir neto jeb summas, ko dienesta veicējs saņems “uz rokas”.

Aizsardzības ministrija par katru dienējošo veic sociālās apdrošināšanas iemaksas atbilstoši likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajā kārtībā.

Ja VAD karavīram, kas pilda 11 mēnešus dienestu NBS un alternatīvā dienesta veicējam ir viens vai vairāki bērni, tad bērna uzturēšanai dienesta laikā piešķir pabalstu, kuru izmaksā dienesta laikā ik mēnesi 200 EUR apmērā par katru bērnu.

VAD karavīriem, kuri pildīs 11 mēnešu dienestu, tiks nodrošināta ēdināšana un dzīvošana kazarmās, apmaksāta veselības aprūpe.

Darba devējam ir pienākums saglabāt darba vietu, un arī koledžu un augstskolu studentiem studiju vieta tiek saglabāta.

Pēc 11 mēnešu dienesta NBS vienībā pilsoņi, kuri brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestam un pabeiguši to, ja atbildīs augstskolas un studiju programmas uzņemšanas noteikumiem, valsts augstskolās un koledžās – klātienes un neklātienes studiju programmās– varēs studēt bez maksas.

Pēc 11 mēnešu dienesta NBS vai Zemessardzes vienībā pilsoņi, kuri brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestam un pabeiguši to, valsts augstskolās un koledžās – klātienes un neklātienes studiju programmās – varēs studēt bez maksas, ja atbildīs sekojošajiem priekšnoteikumiem:

• pieteiksies studēt akreditētās valstij piederošo augstskolu vai koledžu studiju programmās;
• atbildīs augstskolas un studiju programmas uzņemšanas noteikumiem, tai skaitā būs sasnieguši vidusskolas sekmes un nokārtojuši centralizētos eksāmenus, ko pieprasa attiecīgā studiju programma;
• vēlēsies studēt īsā cikla (1. līmeņa) profesionālās augstākās izglītības, pirmā cikla (bakalaura līmeņa) augstākās izglītības posmos vai otrā cikla augstākās izglītības programmā (kura īstenojama pēc vidējās izglītības ieguves);
• reģistrēsies studijām valsts augstskolā vai koledžā ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc dienesta termiņa beigām un atvaļināšanas rezervē.

Ja šīs prasības netiks izpildītas, tad tiesības uz valsts finansētu studiju vietu atbilstoši valsts augstskolas vai koledžas iekšējiem noteikumiem var tikt atņemtas. Taču jaunietis var atkārtoti pretendēt uz šādu studiju vietu saskaņā ar valsts augstskolas vai koledžas iekšējiem normatīvajiem aktiem.

Uz valsts apmaksātām studijām pretendēt var tikai tie VAD karavīri, kas dienesta izpildei pieteikušies brīvprātīgi un pēc dienesta beigām atvaļināti rezervē. Obligātā kārtā iesauktajiem VAD karavīriem apmaksātas studijas netiek paredzētas.

Reģistrējoties studijām, iesniegumam būs jāpievieno izziņa, kas apliecina brīvprātīgu pieteikšanos VAD un atvaļināšanu rezervē pēc dienesta beigām. Šādu izziņu jaunietis var saņemt no militārās vienības, kurā viņš dienējis VAD laikā.

Ja jaunietis, uzsākot dienestu VAD, jau studē koledžā vai augstskolā, studiju vieta tiek saglabāta, lai jaunietis varētu pēc dienesta noslēgšanas atgriezties studijās.

VAD karavīriem, kuri dienestu pildīs Zemessardzē vai apgūs augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka kursu, kompensācijas apmēru aprēķinās proporcionāli par dienām, kurās tiks pildīts dienests. Dienās, kad tiks pildīts valsts aizsardzības militārais dienests tiks nodrošināta ēdināšana.

Valsts aizsardzības civilā dienesta veicējiem būs tiesības saņemt dienesta pienākumu izpildes kompensāciju  400 EUR apmērā. Ēdināšana valsts aizsardzības civilā dienesta veicējiem netiks nodrošināta.

Citu valstu, kā Somijas, Igaunijas un Šveices pieredze rāda, ka personas, kuras izgājušas militāro dienestu, ir daudz noturīgākas un spējīgākas pieņemt un risināt civilās dzīves izaicinājumus. Darba devēju acīs šiem cilvēkiem ir noteikta kvalitātes zīme, jo tie zina, ka darbinieks būs disciplinēts, spējīgs darboties komandā un ir noturīgs stresa un krīzes situācijās. Militārais dienests sniedz rūdījumu, kas cilvēkam palīdz visdažādākajās dzīves situācijās. Visbeidzot, militārais dienests sniedz praktisku piemēru, ka ikvienam cilvēkam un sabiedrībai kopumā ir vērtības, kuras tai ir dārgas un par kurām ir vērts iestāties un aizsargāt.

Līdztekus VAD veicinās jauniešu psiholoģisko noturību un fizisko sagatavotību, veidojot disciplinētus pilsoņus, kā arī paver jaunas un interesantas karjeras iespējas ikvienam iesauktajam bruņotajos spēkos. Dienests nodrošinās Nacionālo bruņoto spēku attīstību ilgtermiņā, audzējot daudzskaitlīgu un augsti sagatavotu rezervi, aizpildot bruņoto spēku iztrūkstošās štata vietas ar rezerves karavīriem un stiprinot visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas izveidi, kur ikviens pilsonis ir gatavs iesaistīties valsts aizsardzībā.