Biežāk uzdotie jautājumi par valsts aizsardzības dienestu

VAD ir moderna atbilde uz mūsdienu ģeopolitiskajiem draudiem ar mērķi veicināt valsts aizsardzības spēju stiprināšanu. Tas ir veids, kā valsts aizsardzībā iesaistīt pēc iespējas lielāku sabiedrības daļu, sniedzot tai militārās pamatiemaņas un apziņu par savas valsts vērtību.

VAD sniedz iespēju pilsoņiem iegūt zināšanas un sapratni par valsts aizsardzību, uzlabot individuālās rīcībspējas, kā arī piedalīties valsts aizsardzības stiprināšanā.

VAD sniedz iespēju iesaistīt ikvienu Latvijas pilsoni valsts aizsardzībā, dodot iespēju apgūt jaunas prasmes, iemaņas, zināšanas par aizsardzības nozari un industriju, kā arī veidot pamatu savas profesionālās karjeras tālākai attīstībai. VAD ir lieliska iespēja jauniešiem iepazīt militāro jomu, kļūt par daļu no valsts aizsardzības kopienas, iegūt jaunus draugus un potenciālus sadarbības partnerus, kā arī pēc dienesta veidojot sabiedriskas organizācijas un uzņēmumus, kas varētu palīdzēt stiprināt valsts aizsardzības spējas.

Valsts aizsardzības dienesta likumprojekts paredz, ka VAD būs pakļauti pilsoņi — vīrieši — viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas vai, ja pilsonis turpina iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību), viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

Valsts aizsardzības militārajā dienestā brīvprātīgi var pieteikties pilsoņi — vīrieši un sievietes — no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam.

Pirmais iesaukums dienestu uzsāks 2023. gada 1. jūlijā tikai uz brīvprātības pamata, bet no 2024. gada 1. janvāra – dienests tiek noteikts kā obligāts, taču arī uz šo iesaukumu vispirms būs iespēja pieteikties brīvprātīgi. Otrajam iesaukumam, kas dienestu uzsāks janvārī, Latvijas pilsoņi sākotnēji tiek aicināti pieteikties brīvprātīgi līdz 2023.gada 21.jūlijam.

Likumprojekts paredz, ka VAD nav pakļauts:

1) pilsonis, kura veselības stāvoklis neatbilst valsts aizsardzības dienestam noteiktajām prasībām;

2) pilsonis, kura aizgādībā ir bērns, ja otrs bērna vecāks ir miris vai otram vecākam nav iespēju īstenot aizgādību, kā arī pilsonis, kurš ar bāriņtiesas lēmumu kā aizbildnis vai audžuģimenē aprūpē bērnu;

3) pilsonis, kuram saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu ir pienākums rūpēties par savu laulāto, bērniem līdz pusotra gada vecumam vai vecākiem;

4) pilsonis, kuram ir arī kādas citas valsts pilsonība (pavalstniecība) un kurš ir dienējis ārvalstu militārajā dienestā vai ir pildījis ārvalstīs valsts aizsardzības civilo dienestu (alternatīvo dienestu);

5) Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas absolvents;

6) pilsonis, kurš profesionālajā dienestā nepārtraukti nodienējis ne mazāk kā 11 mēnešus;

7) Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras minētajās iestādēs nepārtraukti nodienējušas ne mazāk kā divus gadus;

8) pilsonis, kurš ir sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

9) pilsonis, kurš par iepriekš minētu noziedzīgu nodarījumu notiesāts, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret viņu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

10) pilsonis, ja viņš ir bērna, kuram ir noteikta invaliditāte, vecāks, aizbildnis vai audžuvecāks.

VAD izpildi var atlikt pilsonim, kurs svarīgu iemeslu dēļ (ir iegūta stipendija augstskolā, ir sporta izlases dalībnieks, atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, personai svarīgi ģimenes apstākļi un citi iemesli) vēlas pildīt valsts aizsardzības dienestu citā laikā, bet ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam.

Aizsardzības ministrs izdos pavēli par iesaukumu valsts aizsardzības militārajā dienestā, nosakot tajā iesaukuma laiku un iesaucamo skaitu katram valsts aizsardzības militārā dienesta veidam. Pavēle tiek publicēta oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms plānotā iesaukuma. Likumprojekta pārejas noteikumi paredz, ka pirmā pavēle tiks publicēta īsākā termiņā.

Komplektējot valsts aizsardzības militārā dienesta iesaukumu, prioritāri tajā iekļauj pilsoņus, kuri valsts aizsardzības militārajam dienestam ir pieteikušies brīvprātīgi. Pilsoņiem, kuri pieteikušies valsts aizsardzības militārajam dienestam brīvprātīgi, var piedāvāt izvēlēties kādu no valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes veidiem.

Lai nokomplektētu trūkstošo iesaukuma daļu, iesaukšana valsts aizsardzības militārajā dienestā notiks, izmantojot atlasi pēc nejaušības principa attiecībā uz  tiem iesaucamajiem, kas dienestam nav pieteikušies brīvprātīgi. Atlasi pēc nejaušības principa rīkos 11 mēnešu valsts aizsardzības militārā dienesta izpildei. Atlasi pēc nejaušības principa rīkos proporcionāli valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu skaitam, kas deklarēti katrā novadā. Ministru kabinets noteiks atlases norises nosacījumus un kārtību.

Pilsonis, kurš apgūst ārsta, ārsta palīga vai māsas profesiju, studējot ārstniecības programmā, var izvēlēties valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes veidu, neatkarīgi no Nacionālo bruņoto spēku noteiktajām prioritātēm. Ņemot vērā studējošo profesionālās zināšanas un prasmes, studējošie var tikt iecelti ar attiecīgo jomu saistītos amatos.

Lai sasniegtu pašreizējos valsts aizsardzības mērķus ir pietiekami, ka obligātā kārtā tiek iesaukti vīrieši. Šī iemesla dēļ obligāts sieviešu iesaukums VAD nav nepieciešams. Sievietes var brīvprātīgi pieteikties valsts aizsardzības dienestam.

Personas, kuru vecums ir 28 un vairāk gadi, tiek aicinātas pieteikties dienestam Zemessaredzē, stāties profesionālajā dienestā, kā arī apgūt rezervistu militāro pamatapmācības kursu.

VAD dienesta laiks būs atkarīgs no dienesta veida: 11 mēneši Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā; 5 gadi Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā 7 kolektīvās apmācības dienas katru gadu; 5 gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu, kuras kopējais apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiks nav mazāks par 180 dienām.

VAD pakļautajām personām, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, to var aizstāt ar valsts aizsardzības civilo dienestu likumā noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā.

Paredzēts, ka valsts aizsardzības militārā dienesta karavīru par prettiesisku rīcību var saukt pie disciplināratbildības, administratīvās atbildības un kriminālatbildības, bet par izvairīšanos no valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes personu sauks pie atbildības Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.

Dienesta ieviešana notiks pakāpeniski, lai nodrošinātu kvalitatīvu apmācību, modernu ekipējumu, infrastruktūru, kā arī labus sadzīves apstākļus, tādējādi izvairoties, ka tiek iesaukts liels skaits cilvēku, kuru apmācībai trūkst nepieciešamo resursu.

VAD karavīram, kurš dienesta izpildei pieteicies brīvprātīgi un pildīs 11 mēnešu dienestu NBS vienībā, ikmēneša kompensācijas ikdienas izdevumiem plānota 600 EUR, savukārt VAD iesaukto ikmēneša kompensācijas ikdienas izdevumiem – 300 EUR. VAD karavīriem, kuri dienestu pildīs Zemessardzē vai apgūs augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka kursu, kompensācijas apmēru aprēķinās proporcionāli par dienām, kurās tiks pildīts dienests. Atvaļināšanās kompensācija pēc dienesta beigām – 1100 EUR.

VAD karavīriem, kuri pildīs 11 mēnešu dienestu, tiks nodrošināta ēdināšana un dzīvošana kazarmās, apmaksāta veselības aprūpe. Atsevišķos gadījumos tiek plānots dot iespēju arī iegūt autovadītāja apliecību atbilstoši specializācijai.

Darba devējam ir pienākums saglabāt darba vietu un arī koledžu un augstskolu studentiem studiju vieta tiek saglabāta.

VAD karavīriem, kuri dienestu pildīs Zemessardzē vai apgūs augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka kursu, kompensācijas apmēru aprēķinās proporcionāli par dienām, kurās tiks pildīts dienests. Dienās, kad tiks pildīts valsts aizsardzības militārais dienests tiks nodrošināta ēdināšana.

Valsts aizsardzības civilā dienesta veicējiem būs tiesības saņemt dienesta pienākumu izpildes kompensāciju (tiek plānota kompensācija 300 EUR apmērā). Ēdināšana valsts aizsardzības civilā dienesta veicējiem netiks nodrošināta.

Citu valstu, kā Somijas, Igaunijas, Šveices, pieredze parāda, ka personas, kuras ir izgājušas militāro dienestu ir daudz noturīgākas un spējīgākas pieņemt un risināt civilās dzīves izaicinājumus. Darba devēju acīs šiem cilvēkiem ir noteikta kvalitātes zīme, jo tie zina, ka šāds darbinieks būs disciplinēts, spējīgs darboties komandā un ir noturīgs stresa un krīzes situācijās. Militārais dienests dod rūdījumu, kas cilvēkam palīdz visdažādākajās dzīves situācijās. Visbeidzot, militārais dienests sniedz praktisku piemēru, ka ikvienam cilvēkam un sabiedrībai kopumā ir vērtības, kuras tai ir dārgas un par kurām ir vērts iestāties un aizsargāt.

Līdztekus VAD veicinās jauniešu psiholoģisko noturību, fizisko sagatavotību, veidojot disciplinētus pilsoņus, kā arī paver jaunas un interesantas karjeras iespējas ikvienam iesauktajam bruņotajos spēkos. Šis dienests nodrošinās Nacionālo bruņoto spēku attīstību ilgtermiņā, audzējot daudzskaitlīgu un augsti sagatavotu rezervi, aizpildot bruņoto spēku iztrūkstošās štata vietas ar rezerves karavīriem un stiprinot visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas izveidi, kur ikviens pilsonis ir gatavs iesaistīties valsts aizsardzībā.

No valsts aizsardzības militārā dienesta atvaļināto rezerves karavīru piecus gadus pēc valsts aizsardzības militārā dienesta pabeigšanas var iesaukt uz kārtējām militārajām mācībām reizi gadā uz laiku līdz septiņām dienām. Pēc piecu gadu notecējuma no valsts aizsardzības militārā dienesta atvaļināto rezerves karavīru var iesaukt uz militārajām mācībām atbilstoši vispārējai kārtībai, kāda noteikta rezerves karavīriem.

Valsts aizsardzības civilo dienestu beigušās personas tiks ieskaitītas rezervistos un turpmāk viņas varēs iesaukt uz kārtējām un pārbaudes civilā dienesta mācībām iegūto zināšanu un iemaņu uzturēšanai un pilnveidošanai.

Līdz 2027. gadam VAD netiks iesaukti pilsoņi, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstīs un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā savu dzīvesvietas adresi ārvalstīs ir paziņojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Zemessardze ir un turpinās būt būtisks aizsardzības balsts un arī turpmāk tā būs NBS sastāvdaļa, kur ikviens pilsonis brīvprātīgi varēs iesaistīties.

Valsts aizsardzības mācība joprojām ir aktuāla un kļūs par obligātu mācību priekšmetu visās vispārējās vidējās izglītības skolās sākot ar 2024./2025. mācību gadu. Valsts aizsardzības mācības nozīme ir iepazīstināt visus audzēkņus ar valsts aizsardzības pamatzināšanām, tostarp arī sievietes.

Latvija ir un būs NATO dalībvalsts, un Latvijai ir visas tās pašas kolektīvās drošības garantijas kā līdz šim. Tomēr Latvijai pašai ir jādara viss iespējamais, lai tai būtu savi valsts aizsardzības spēki. NATO Ziemeļatlantijas līguma 3. pants nosaka, ka katrai valstij ir jāveido un jādara viss iespējamais, lai tai būtu bruņotie spēki, kuri ir gatavi to aizsargāt bruņota konflikta gadījumā. Karš Ukrainā izgaismo to, ka pret šāda mēroga agresiju ir nepieciešami milzīgi resursi. Tādēļ Latvijai pašai ir jāparūpējas par to, lai tā spētu nodrošināt savu aizsardzību ar tiem resursiem, kuri tai ir pieejami un kurus tā var sagatavot un nodrošināt. Savukārt sabiedrotie nodrošinās tās tehniskās spējas, kuras Latvija tuvāko desmitgadu laikā nevarēs finansiāli atļauties, kā piemēram, lidmašīnas, tālas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības iekārtas, tankus vai karakuģus.

Nē, vispārējā VAD iesaistītajiem pilsoņiem tiks nodrošināta tāda pati apmācība kā profesionālajā dienestā un Zemessardzē. Latvijas armijas mērķis ir sagatavot pēc iespējas kompetentākus, zinošākus un prasmīgākus karavīrus, lai atturētu pretinieku no iespējamas agresijas.

Līdz šim uzmanība tika vērsta uz esošās struktūras pārapbruņošanu un apmācību. Šis mērķis ir sasniegts, vienlaikus ir iespējams novērot, ka nepieaug to personu skaits, kas brīvprātīgi piesakās profesionālajam dienestam. Šo gadu laikā valsts ir paļāvusies uz pilsoņu brīvprātību, iesaistoties valsts aizsardzībā. Tomēr Ukrainas kara gūtās mācības jau pašlaik apliecina, ka ilgtermiņā ir jānodrošina pietiekams skaits ar apmācītiem pilsoņiem, kas veido skaitliski lielu un augsti sagatavotu rezervi.

Aizsardzības ministrija un NBS kopš 2014. gada ir būtiski palielinājuši valsts aizsardzības spējas. Tomēr tāda mēroga karu, kāds pašlaik norisinās Ukrainā, nespēja iedomāties neviens. Šī iemesla dēļ tika pieņemts lēmums ieviest VAD, tā būtiski paaugstinot Latvijas un tās iedzīvotāju ilgtermiņa drošības garantijas.

Elektroniskā pieteikuma anketa pieejama ŠEIT, kā arī pilsoņi var zvanīt uz tālruni 1827, rakstīt uz e-pastu vad@klustikaravirs.lv vai doties uz Nacionālo bruņoto spēku Rekrutēšanas un atlases centru Krustabaznīcas ielā 9, Rīgā.