Biežāk uzdotie jautājumi par valsts aizsardzības dienestu
Kas ir valsts aizsardzības dienests (VAD)?
Valsts aizsardzības dienests ir moderna atbilde uz mūsdienu ģeopolitiskajiem draudiem ar mērķi veicināt valsts aizsardzības spēju stiprināšanu. Tas ir veids, kā valsts aizsardzībā iesaistīt pēc iespējas lielāku sabiedrības daļu, sniedzot tai militārās pamatiemaņas un apziņu par savas valsts vērtību.
Valsts aizsardzības dienests sniedz iespēju pilsoņiem iegūt zināšanas un sapratni par valsts aizsardzību, uzlabot individuālās rīcībspējas, kā arī piedalīties valsts aizsardzības stiprināšanā.
Kāpēc ir nepieciešams VAD?
Valsts aizsardzības dienests sniedz iespēju iesaistīt ikvienu Latvijas pilsoni valsts aizsardzībā, dodot iespēju apgūt jaunas prasmes, iemaņas, zināšanas par aizsardzības nozari un industriju, kā arī veidot pamatu savas profesionālās karjeras tālākai attīstībai. VAD ir lieliska iespēja jauniešiem iepazīt militāro industriju, kļūt par daļu no valsts aizsardzības kopienas, kā arī veidot dažādus uzņēmumus, kas varētu palīdzēt stiprināt valsts aizsardzības spējas, iegūt jaunus draugus un potenciālus sadarbības partnerus.
Kādas vecuma grupas tiks pakļautas valsts aizsardzības dienestam?
Valsts aizsardzības dienesta likumprojekts paredz, ka pienākums dienēt būs visiem Latvijas pilsoņiem – vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem, kā arī dienestam brīvprātīgi varēs pieteikties Latvijas pilsones – sievietes šajā pašā vecuma grupā.
Vai iesaukumu VAD būs iespējams atlikt?
Iesaukumu valsts aizsardzības dienestā varēs atlikt pilsoņi, kuri svarīgu iemeslu dēļ vēlas to pildīt citā laikā, bet ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam. Otrreizēja valsts aizsardzības dienesta atlikšana šā iemesla dēļ nebūs pieļaujama.
Kāpēc vīriešiem dienests ir obligāts, bet sievietēm pienākums dienēt ir pēc brīvas izvēles?
Lai sasniegtu pašreizējos valsts aizsardzības mērķus ir pietiekami, ja obligātā kārtā tiek iesaukti vīrieši, tādēļ obligāts sieviešu iesaukums VAD nav nepieciešams.
Vai es varu brīvprātīgi pieteikties VAD, ja esmu vecāks (-a) par 27 gadiem?
Personas, kuru vecums ir 28 un vairāk gadi, tiek aicinātas pieteikties Zemessardzē, stāties profesionālajā dienestā, kā arī apgūt rezervistu militāro pamatapmācības kursu.
Kur tiek plānots veikt personu apmācību, kas izvēlēsies klasisko dienestu?
Valsts aizsardzības dienesta īstenošanu nodrošinās Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde, kas nozīmē, ka dienesta vieta būs Ādažu bāze. Karavīri zinās savu vienību, tās uzdevumus un specifiku, kā arī pazīs savus dienesta biedrus un komandierus. Pakāpeniski attīstot infrastruktūru, dienests varētu tikt organizēts arī citās vienībās.
Kādas sankcijas sagaida tos, kas no dienesta izvairīsies?
Ņemot vērā Somijas pieredzi, iespējams, arī Latvija piemēros dažāda veida ierobežojumus, piemēram, saņemt atjaunoto ID karti, kas var ietekmēt arī ceļošanu.
Vai valstij šim mērķim pietiks resursi?
Dienesta ieviešana notiks pakāpeniski piecu gadu laikā, lai nodrošinātu kvalitatīvu apmācību, modernu ekipējumu, infrastruktūru, kā arī labus sadzīves apstākļus, tādējādi izvairoties, ka tiek iesaukts liels skaits cilvēku, kuru apmācībai trūkst nepieciešamo resursu.
Šobrīd Aizsardzības ministrija ir veikusi provizoriskus aprēķinus valsts aizsardzības dienesta ieviešanas izmaksām. Valsts aizsardzības dienestam līdz 2027. gadam plānots finansējumu nodrošināt, pakāpeniski palielinot aizsardzības nozares budžetu. Ministru kabinets arī ir konceptuāli atbalstījis aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 3% no iekšzemes kopprodukta līdz 2027. gadam, par ko būs jālemj Saeimai.
Vai 300 EUR kompensācija mēnesī paredzēta tikai tiem, kas izvēlas parasto dienestu? Vai personām, kuras iestāsies Zemessardzē, izvēlēsies augstskolu studentu speciālo militāro apmācību vai valsts civilo dienestu nesaņems kompensāciju?
Kompensācija 300 EUR apmērā ir paredzēta pilsoņiem, kuri būs iestājušies valsts aizsardzības dienestā. Savukārt uz jauniešiem, kuri izvēlēsies iestāties Zemessardzē, attieksies zemessargiem paredzētās sociālās garantijas. Pilsoņi, kuri apgūs augstkolu studentu speciālo militāro apmācību, saistošas būs Studējošo speciālās militārās apmācības sociālās garantijas.
Vai ar VAD ieviešanu valstī tiek atjaunots obligātais militārais dienests (OMD)?
Valsts aizsardzības dienests nav obligātais militārais dienests. VAD mērķis ir radīt jaunu sociālo līgumu starp personu un valsti, kur militārais dienests kļūst par katra individuālo goda pienākumu līdzīgi kā tas tiek realizēts Somijā.
Ko persona iegūst pēc VAD apgūšanas?
Latvijas sabiedrība ir radījusi mītus, ka dienests ir domāts tikai tiem, kuri nav bijuši spējīgi atrast darbu civilajā dzīvē. Citu valstu piemērs rāda tieši pretējo. Cilvēki, kuri ir izgājuši militāro dienestu ir daudz noturīgāki un spējīgāki pieņemt un risināt civilās dzīves izaicinājumus. Darba devēju acīs šiem cilvēkiem ir noteikta kvalitātes zīme, jo tie zina, ka šāds darbinieks būs disciplinēts, spējīgs darboties komandā un ir noturīgs stresa un krīzes situācijās. Militārais dienests dod rūdījumu, kas cilvēkam palīdz visdažādākajās dzīves situācijās. Visbeidzot, militārais dienests sniedz praktisku piemēru, ka ikvienam cilvēkam un sabiedrībai kopumā ir vērtības, kuras tai ir dārgas un par kurām ir vērts iestāties un aizsargāt.
Līdztekus VAD veicinās jauniešu psiholoģisko noturību, fizisko sagatavotību, veidojot disciplinētus pilsoņus, kā arī paver jaunas un interesantas karjeras iespējas ikvienam iesauktajam bruņotajos spēkos. Šis dienests nodrošinās Nacionālo bruņoto spēku attīstību ilgtermiņā, audzējot daudzskaitlīgu un augsti sagatavotu rezervi un aizpildot bruņoto spēku iztrūkstošās štata vietas ar rezerves karavīriem.
Kādas būs iesaukto saistības pēc VAD apgūšanas?
Apgūstot valsts aizsardzības dienestu, katra persona kļūs par rezerves karavīru, kas nozīmē, ka noteiktā laika periodā būs jāatgriežas uz īsākām apmācībām, lai atjaunotu un nostiprinātu dienestā apgūtās prasmes un zināšanas.
Cik ilgs būs dienesta laiks un, kāda būs tā sadale?
Dienesta laiks un tā sadale būs atkarīga no personas izvēlētā dienesta veida:
- Militārais dienests Nacionālo bruņoto spēku vienībā ir 11 mēneši. Dienests sadalīts sekojoši: kareivja apmācība (3 mēneši), militārās specialitātes apmācība (3 mēneši), kā arī dienests Nacionālo bruņoto spēku vienībā (5 mēneši).
- Dienests Zemessardzē paredz dienesta līgumu uz 5 gadiem, zemessargam katru gadu pavadot 28 dienas apmācībās.
- Augstskolu studentu speciālā militārā apmācība, kas tiek realizēta 4 gadu laikā.
Sākot ar 2024. gadu kā alternatīvo dienestu varēs iziet valsts civilo dienestu citu ministriju uzraudzībā.
Kas ir augstskolu studentu speciālā militārā apmācība, kā tā tiek organizēta un, kāds ir apmācības ilgums?
Apmācības nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.40 “Studējošo speciālās militārās apmācības kārtība”: https://likumi.lv/ta/id/304550-studejoso-specialas-militaras-apmacibas-…
Noteikumi paredz, ka militārās apmācības apguve tiek organizēta no studijām brīvajā laikā Zemessardzē. Students apgūst militāro pamatapmācību, ja to jau nav izdarījis, kam seko jaunākā instruktora un Zemessardzes vada komandiera kursi.
Ja studējošais pirmo vai otro militārās apmācības posmu jau apguvis iepriekš, dienot Zemessardzē, par viņa uzņemšanu nākamajā militārās apmācības posmā lemj Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecības komandieris.
Vai Aizsardzības ministrija lūkosies pēc dubultpilsoņiem un ārzemēs dzīvojošajiem jauniešiem – Latvijas pilsoņiem?
VAD attieksies arī uz ārzemēs dzīvojošajiem pilsoņiem, kuri atbilst iesaukuma vecumam, taču ārvalstīs dzīvojošo un studentu vai strādājošo iesaukšana valsts aizsardzības dienestā tiks izvērtēta individuāli, taču ārvalstīs dzīvojošo personu dienesta nosacījumi vēl tiek precizēti.
Kā mainās Zemessardzes nozīme ar VAD ieviešanu?
Zemessardze ir un turpinās būt būtisks aizsardzības balsts un arī turpmāk tā būs NBS sastāvdaļa, kur ikviens pilsonis brīvprātīgi varēs iesaistīties.
Vai Valsts aizsardzības mācība skolās kļūs nevajadzīga?
Valsts aizsardzības mācība joprojām ir aktuāla un kļūs par obligātu mācību priekšmetu visās vispārējās vidējās izglītības skolās sākot ar 2024. gadu. Tiem jauniešiem, kuri būs izgājuši valsts aizsardzības mācības nometnes, varēs saīsināt vispārējās valsts aizsardzības dienesta laiku pa noteikto posmu. Valsts aizsardzības mācības nozīme ir iepazīstināt visus audzēkņus ar valsts aizsardzības pamatzināšanām, tostarp arī sievietes.
Vai šāda dienesta izveidošana nozīmē to, ka Latvija nevar paļauties uz NATO?
Latvija ir un būs NATO dalībvalsts un Latvijai ir visas tās pašas kolektīvās drošības garantijas kā līdz šim. Tomēr Latvijai pašai ir jādara viss iespējamais, lai tai būtu savi valsts aizsardzības spēki. NATO Vašingtonas līguma 3. pants nosaka, ka katrai valstij ir jāveido un jādara, lai tai būtu bruņotie spēki, kuri ir gatavi to aizsargāt bruņota konflikta gadījumā. Karš Ukrainā izgaismo to, ka pret šāda mēroga agresiju ir nepieciešami milzīgi resursi. Tādēļ Latvijai pašai ir jāparūpējas par to, lai tā spētu nodrošināt savu aizsardzību ar tiem resursiem, kuri tai ir pieejami un kurus tā var sagatavot un nodrošināt. Savukārt sabiedrotie nodrošinās tās tehniskās spējas, kuras Latvija tuvāko desmitgadu laikā nevarēs finansiāli atļauties, kā piemēram, lidmašīnas, tālas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības iekārtas, tankus vai karakuģus.
Vai VAD iesauktās personas tiks sliktāk apmācītas kā Zemessardze vai profesionālā dienesta karavīri?
Nē, jo vispārējā valsts aizsardzības dienestā iesaistītajiem pilsoņiem tiks nodrošināta tāda pati apmācība kā profesionālajā dienestā un Zemessardzē. Latvijas armijas mērķis ir sagatavot pēc iespējas kompetentākus, zinošākus un prasmīgākus karavīrus, lai atturētu pretinieku no iespējamas agresijas.
Kāpēc VAD ieviešana notiek tikai tagad?
Līdz šim uzmanība tika vērsta uz esošās struktūras pārapbruņošanu un apmācību. Šis mērķis irsasniegts un ir iespējams novērot, ka brīvprātības princips stāties Zemessardzē vai sākt dienestu profesionālajā dienestā neturpina pieaugt vajadzīgajā daudzumā. Šo gadu laikā valsts ir paļāvusies uz pilsoņu brīvprātību, iesaistoties valsts aizsardzībā. Tomēr Ukrainas kara gūtās mācības jau pašlaik apliecina, ka ilgtermiņā ir jānodrošina pietiekams skaits ar apmācītiem pilsoņiem.
Ko Aizsardzības ministrija un NBS ir darījusi līdz šim, lai novērstu draudus?
Aizsardzības ministrija un NBS kopš 2014. gada ir būtiski palielinājuši valsts aizsardzības spējas. Tomēr tāda mēroga karu, kāds pašlaik norisinās Ukrainā, nespēja iedomāties neviens, tādēļ tika pieņemts lēmums ieviest valsts aizsardzības dienestu, lai būtiski paaugstinātu Latvijas un tās iedzīvotāju ilgtermiņa drošības garantijas.