Ādažu poligonā mācībās „Gungnir” sagatavos NATO Reaģēšanas spēkiem deleģēto Baltijas valstu vienību

02.04.2015
Militārās mācības
Informāciju sagatavoja
Preses nodaļa

No 6. līdz 16.aprīlim Ādažu poligonā notiks militārās mācības „Gungnir 2015”, kurās dalībai NATO Reaģēšanas spēkos sagatavos triju Baltijas valstu kopējo vienību – Baltijas bataljonu.

 

Tās organizē Igaunijas Aizsardzības spēki, kas ir Baltijas bataljona projekta vadošā valsts.

 

Lai piedalītos mācībās, 6.aprīļa vakarā Latvijā ieradīsies Igaunijas Aizsardzības spēku karavīri un militārā tehnika, kas pārvietosies vairākās kolonnās. Savukārt 7.aprīļa rītā uz Ādažiem dosies vairākas Lietuvas Bruņoto spēku militārās tehnikas kolonnas.

 

Nacionālie bruņotie spēki atvainojas par sagādātajām neērtībām, lūdz ar izpratni izturēties pret iespējamajiem satiksmes kustības īslaicīgiem apgrūtinājumiem, kā arī ievērot ceļu satiksmes noteikumus un Militārās policijas satiksmes regulētāju norādījumus.

 

Sakarā ar plānotajām mācībām Ādažu poligonā bruņotie spēki atgādina, ka ir aizliegts ieiet un iebraukt poligona teritorijā bez saskaņošanas ar tā administrāciju. Bez saskaņošanas atļauts pārvietoties tikai pa koplietošanas ceļiem, kuri norādīti kartē uz informatīvajiem stendiem.

 

Bruņoti spēki atvainojas par sagādātājām neērtībām, kas var īslaicīgi rasties sakarā ar to, ka dažas kaujas šaušanas nodarbības notiks arī agrā rīta un vēlā vakara stundā.

 

Mācības „Gungnir 2015” ir viens no Baltijas bataljona apmācību posmiem,  un to mērķis ir sagatavot nacionālos kontingentus un pilnveidot bataljona apakšvienību savstarpējo sadarbību. Baltijas valstu vienība piedalīsies arī NATO Reaģēšanas spēku sertificēšanas mācībās „Trident Juncture” 2015.gada oktobrī un novembrī Spānijā un Portugālē.

 

Baltijas bataljons NATO Reaģēšanas spēku sastāvā dežūrēs 2016.gada rotācijā. Latviju tajā pārstāvēs kontingents aptuveni 230 karavīru sastāvā un to veidos kājnieku rota un dažādu jomu speciālisti. Savukārt 2015.gada rotācijā Latvija ir pārstāvēta ar 82 karavīriem – Militārās policijas vienību, kura dežūrē jau kopš 1.janvāra, un Jūras spēku flotiles pretmīnu kuģi, kurš dežūru sāks 1.jūlijā.

 

Reaģēšanas spēki ir dalībvalstu kopīgi militārie spēki, kuru sauszemes, jūras, gaisa un speciālo operāciju komponenti  tiek kopīgi apmācīti un atrodas augstā kaujas gatavībā, lai varētu tikt nekavējoši iesaistīti operācijās tālu no savas pastāvīgās uzturēšanās vietas.

 

Tie ir sagatavoti plaša spektra operāciju veikšanai, un tās iekļauj operācijas dalībvalstu integritātes saglabāšanai, spēka demonstrēšanu, miera nodrošināšanas operācijas, dabas katastrofu un to radīto seku novēršanu, kritiski svarīgas infrastruktūras aizsardzību, drošības un embargo operācijas.

 

NATO Reaģēšanas spēkus veido Tūlītējas reaģēšanas spēki, kuru skaitliskais lielums atkarībā no dalībvalstu deleģēto vienību personālsastāva skaita sasniedz aptuveni 13 000 karavīru, kā arī Rezerves spēki.

 

Alianse paplašinās Tūlītējās reaģēšanas spēkus no 13 000 līdz 30 000 karavīru, no kuriem 5000 ietilps Sevišķi ātrās reaģēšanas vienībā.

 

Informāciju sagatavojusi:
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļa.
Tālrunis: 67335135, 26435189
E-pasts: prese@mod.gov.lv