Aizsardzības ministrija konkursa “Neatkarības ceļš” dalībniekus aicina apmeklēt Lielauci

08.09.2019
Pasākumi
Latvijā
Informāciju sagatavoja
Preses nodaļa

Šonedēļ, no 9. līdz 15. septembrim, konkursa “Neatkarības ceļš” ietvaros Aizsardzības ministrija aicina Latvijas iedzīvotājus apmeklēt Lielauci, kur 1919. gadā, naktī no 15. uz 16. janvāri Oskara Kalpaka bataljons izcīnīja pirmo nozīmīgo kauju pie Lielauces, atvairot lielinieku uzbrukumu. 

Lielauces kaujas piemiņas vieta jāiemūžina fotogrāfijā, kurā redzams gan konkursa dalībnieks, gan cīņu vietu identificējošs objekts – šajā gadījumā kaujai veltītais piemineklis Lielaucē. Fotogrāfija līdz svētdienai, 15. septembrim, jāpublicē savā Facebook profilā, atzīmējot sevi, ierakstot tēmturi #neatkaribascels un cīņu vietas tēmturi – #lielauceskauja. Pie publicētā attēla jānorāda arī vienu faktu, kas par Lielauces kauju minēts tīmekļa vietnē www.neatkaribaskars.lv.  

Jau ziņots, ka, sākot ar 15. jūliju, Aizsardzības ministrija rīko konkursu “Neatkarības ceļš”, aicinot Latvijas iedzīvotājus apmeklēt Neatkarības kara cīņu piemiņas vietas, kuras apkopotas par godu Latvijas armijas simtgadei izveidotajā tīmekļa vietnē www.neatkaribaskars.lv

Konkurss norisinās desmit nedēļas pēc kārtas, un katru pirmdienu Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku sociālā tīkla Facebook lapās @Aizsardzibasministrija un @Latvijasarmija tiek izziņota Neatkarības kara cīņu vieta, kura konkursa dalībniekiem jāapmeklē nedēļas laikā, savā Facebook profilā publicējot fotogrāfiju no tās apmeklējama un pārējo informāciju. 

Konkursa pirmajā nedēļā iedzīvotāji bija aicināti apmeklēt kaujas Šampēterī cīņu un piemiņas vietu – Sudrabkalniņu, kas veltīta 1919. gada novembra kaujās kritušajiem Rīgas 6. kājnieku pulka karavīriem un atrodas Rīgā, Slokas ielas un Kurzemes prospekta krustojumā. Konkursa otrajā nedēļā Aizsardzības ministrija Latvijas iedzīvotājus aicināja apmeklēt Ludzas pilsdrupas, kuru apkārtnē 1920. gada janvārī notika kaujas par Ludzas pilsētas atbrīvošanu no lieliniekiem. Trešajā nedēļa konkursa dalībnieki bija aicināti apmeklēt Ziemeļu fortus, Karostā, Liepājā, kuru apkārtnē 1919. gada novembrī notika cīņas pret Bermonta karaspēku, kas mēģināja ieņemt Liepāju. Ceturtajā nedēļā Latvijas iedzīvotāji bija aicināti apmeklēt Piņķu kaujas piemiņas vietu, kur 1919. gada 22. maijā norisinājās kauja pret lieliniekiem. Piektajā nedēļā konkursa dalībnieki bija aicināti apmeklēt Bulduru tilta ieņemšanas piemiņas vietu – pieminekli “Tilts un mūžība” Bulduros, Rēzeknes pulka ielas un Siguldas ielas krustojumā, un sestajā nedēļā – Krustpils atbrīvošanas piemiņas vietu pie Krustpils pils, kur atrodas Latvijas brīvības cīnītājiem veltīts piemineklis. Septītajā nedēļā konkursa norises vieta bija Rauna, kur pie dzelzceļa tilta no 1919. gada 21. līdz 23. jūnijam notika kaujas starp latviešu-igauņu apvienotajiem spēkiem un vācu karaspēku. Savukārt astotajā nedēļā konkursa dalībnieki bija aicināti apmeklēt Kaugurus, kur 1919. gada 18. maijā notika Kaugurmuižas kauja, Latviešu atsevišķās brigādes Studentu bataljona 2. rotai kapteiņa Paula Zolta vadībā atsitot lielinieku uzbrukumu.

Konkursa “Neatkarības ceļš” balva tiks piešķirta tiem trim dalībniekiem, kuri būs apmeklējuši visvairāk Latvijas Neatkarības kara cīņu vietas, kuras izziņojusi Aizsardzības ministrija. Balvā paredzēta vieta VIP zonā šī gada 18. novembra militārajā parādē, ņemot līdzi trīs draugus vai tuviniekus, un ekskluzīvas balvas no Aizsardzības ministrijas.

Tīmekļa vietnē www.neatkaribaskars.lv atrodami lielākie pasākumi, kas tiek rīkoti par godu Latvijas armijas simtgadei un galvenās Neatkarības kara cīņu vietas – no  Kurzemes atbrīvošanas 1919. gada pavasarī līdz Latgales atbrīvošanai 1920. gada sākumā.

Neatkarības kara tīmekļa vietni izstrādājusi Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra pēc Aizsardzības ministrijas iniciatīvas. Informāciju par Neatkarības kara cīņu vietām sagatavojis Latvijas Kara muzejs. 

Vietnē izmantotas vēsturiskas fotogrāfijas no Latvijas Kara muzeja krājuma un mūsdienu fotogrāfijas no Aizsardzības ministrijas arhīva. Par kartogrāfisko pamatni kalpo mūsdienu topogrāfiskie materiāli, kā arī Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras izveidotā vēsturisko karšu mozaīka. Vēsturiskās Latvijas armijas galvenā štāba topogrāfiskās kartes izdotas no 1921. līdz 1940. gadam. 

Ar konkursa “Neatkarības ceļš” noteikumiem var iepazīties šeit: www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/Konkursa%20Neatkaribas%20cels%2…;

Informāciju sagatavoja: 
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļas vecākā referente
Vita Briže
Tālrunis: 67335045 
E-pasts: vita.brize@mod.gov.lv