Apvienotie reaģēšanas spēki vienojas par atturēšanas pasākumu īstenošanu Ziemeļeiropā

22.02.2022
Starptautiskā sadarbība
Spēju attīstība
Informāciju sagatavoja
Preses nodaļa

21. un 22. februārī aizsardzības ministrs Artis Pabriks Londonā, Lielbritānijā piedalījās Apvienoto reaģēšanas spēku (JEF) dalībvalstu sanāksmē, kurā aizsardzības ministri nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, vienojoties par kopīgu militāru mācību rīkošanu Ziemeļeiropā, stiprinot reģionālo drošību. 

“Apvienotie reaģēšanas spēki ir viens no būtiskākajiem līdzīgi domājošo valstu sadarbības formātiem, kurā ir vienota izpratne par šī brīža draudiem, izaicinājumiem un nepieciešamajām atbildēm. Sanāksmē īpaši uzvēru, ka tagadējos saspīlējuma apstākļos esam gatavi savas teritorijas aizsardzībai un aicināju Apvienoto reaģēšanas spēku valstis aktīvi atbalstīt militārās aktivitātes Baltijas jūras reģionā, tai skaitā Latvijā. Šodien vienojāmies par konkrētu atturēšanas pasākumu īstenošanu reģionālās drošības stiprināšanai,” pēc Apvienoto reaģēšanas spēku sanāksmes uzsvēra A. Pabriks.

Kopīgajā paziņojumā ministri norāda, ka Apvienotie reaģēšanas spēki plāno īstenot virkni integrētu militāru vingrinājumu Ziemeļeiropā, kas norisināsies uz sauszemes, sabiedroto gaisa telpā un jūras teritorijā. Piemēram, plānots rīkot vingrinājumu, kas demonstrēs Apvienoto reaģēšanas spēku valstu bruņoto spēku pārvietošanās brīvību Baltijas jūrā. Kopīgās militārās aktivitātes būs samērīgas, ar mērķi nodrošināt atturēšanu un apliecināt Apvienoto reaģēšanas spēku solidaritāti, kaujas spējas un gatavību sadarboties, lai veicinātu drošību un stabilitāti reģionā.  

Tāpat aizsardzības ministri paziņojumā nosoda Krievijas karaspēka pulcēšanu pie Ukrainas robežas un Krievijas vakardienas lēmumu atzīt okupēto Austrumukrainas teritoriju “neatkarību”, kas ir Minskas vienošanās un starptautisko tiesību pārkāpums.  Ministri arī aicina Krieviju deeskalēt situāciju Ukrainas pierobežā un iesaistīties atklātā dialogā ar Rietumiem, tostarp, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un NATO – Krievijas padomes ietvaros, lai mazinātu spriedzi. 

Kopīgajā paziņojumā Apvienoto reaģēšanas spēku dalībvalstis apliecina atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai, atgādinot, ka ikvienai suverēnai valstij ir tiesības pašai noteikt savu attīstības ceļu, aizsardzības politiku un alianses, kam tā vēlas pievienotos. 

Tāpat aizsardzības ministri paziņojumā nosoda Baltkrievijas režīma rīcību, izmantojot nelegālo migrantu straumes kā ieroci pret Latviju, Lietuvu un Poliju. 

Apvienoto reaģēšanas spēku izveide ir Lielbritānijas iniciatīva, par kuras īstenošanu tika paziņots NATO samitā Velsā, kad iniciatīvas dalībvalstu aizsardzības ministri parakstīja nodoma protokolu par šo spēku izveidi. 2014. gada septembrī tika uzsākts darbs pie šo spēku struktūras izveides, uzdevumu un mērķu noteikšanas dalībvalstīm.

2015. gada 30. novembrī Lielbritānijā septiņas valstis – Lielbritānija, Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Nīderlande un Norvēģija – parakstīja dibināšanas līgumu par Apvienoto reaģēšanas spēku izveidi. 2017. gadā iniciatīvai pievienojās arī Somija un Zviedrija, savukārt 2021. gada aprīlī tai pievienojās Islande.

Latvija ar Lielbritāniju sadarbojas NATO, Apvienotajos reaģēšanas spēkos, Ziemeļu grupā un citos formātos, kuru mērķis ir aizsardzības un atturēšanas spēju stiprināšana.

Latvijas galvenie ieguvumi, iesaistoties Apvienotajos reaģēšanas spēkos, ir sadarbības padziļināšana ar Lielbritāniju un citām to dalībvalstīm, bruņoto spēku spēju attīstība, kā arī iespēja regulāri piedalīties starptautiskajās militārajās mācībās, attīstot praktisko partnerību un jaunas spējas.

Informāciju sagatavoja: 
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļas vecākā referente
Vita Briže
Tālrunis: 67335045 
E-pasts: vita.brize@mod.gov.lv