Baltijas valstis veidos kopīgu bruņoto spēku operacionālo rajonu

Šodien, 21. decembrī, Kauņā, Lietuvā Baltijas valstu aizsardzības ministri Ministru Komitejas sanāksmes laikā vienojās par kopīga Baltijas valstu operacionālā rajona izveidi, lai pēc iespējas efektīvāk reaģētu uz jebkāda veida drošības apdraudējumiem.

“Mēs redzam, cik nopietni ir kļuvuši drošības izaicinājumi Baltijas reģionā, un laiks, kādā spējam reaģēt uz potenciāliem apdraudējumiem, ir kritiski svarīgs. Mums ir jādara viss iespējamais, lai nepieciešamības gadījumā starp Baltijas valstīm nepastāvētu nedz juridiski, nedz praktiski operacionāli ierobežojumi atbalsta sniegšanai. Tāpēc esam vienojušies par vienota Baltijas operacionālā rajona izveidi, kas paredz juridisku vienošanos par rīcības procedūrām, apņemšanos sniegt savstarpēju palīdzību apdraudējuma gadījumā, kā arī veikt kopīgu militāro plānošanu,” skaidro aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Vienlaikus aizsardzības ministri apliecināja Baltijas valstu apņemšanos stiprināt starptautisko drošību, turpinot līdzdalību NATO un ES starptautiskajās misijās un operācijās.

Jau ziņots, ka aizsardzības ministrs A. Pabriks, Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas) un Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets (Kalle Laanet) pauduši nosodījumu Krievijas un Baltkrievijas centieniem destabilizēt drošības situāciju Eiropā.

Baltijas valstis nosoda Krievijas centienus sadalīt Eiropu ietekmes zonās, liedzot valstīm to suverēnās tiesības uz pašnoteikšanos. Tāpat Ministri atkārtoti pauda Baltijas valstu nelokāmo atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei, vienlaikus aicinot Krieviju sākt ievērot starptautiskās tiesības, izbeidzot tās nelikumīgo Krimas okupāciju, kā arī izbeidzot tās nelikumīgo Krimas okupāciju, kā arī pārtraucot sniegt militāro atbalstu separātistu grupējumiem Luhanskas un Doņeckas apgabalos.

Reaģējot uz drošības situācijas pasliktināšanos reģionā, Latvija, Lietuva un Igaunija paaugstinās savu bruņoto spēku gatavību un veiks plānošanas pasākumus, lai reaģētu uz jebkāda veida situācijas eskalāciju.

Ministri arī pauda apņemšanos veidot ciešu Baltijas sadarbību drošības un aizsardzības jomā, lai stiprinātu NATO austrumu flanga drošību, veicinot aizsardzības resursu sadarbspēju un izmaksu ziņā efektīvu izmantošanu.

Baltijas valstu aizsardzības ministri uzsvēra, ka nepārtraukta un pastiprināta sabiedroto militārā klātbūtne Baltijas valstīs ir ārkārtīgi svarīga un neatņemama daļa no NATO atturēšanas pozīcijas, kā arī pauda atzinību sabiedrotajiem par demonstrēto solidaritāti un vienotību, izvietojot NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas, un nodrošinot  NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misiju.

Informāciju sagatavoja:
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļas vecākais eksperts
Roberts Skraučs
Tālrunis: 67335393
E-pasts: roberts.skraucs@mod.gov.lv