Bergmanis: Nacionālie bruņotie spēki šobrīd atrodas vēsturiskā attīstības posmā

Dienesta gaita
Informāciju sagatavoja
Preses nodaļa

Vērtējot 2018. gadu aizsardzības jomā, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis norāda, ka Nacionālie bruņotie spēki šobrīd atrodas vēsturiskā attīstības posmā, jo šogad notikusi strauja izaugsme, saņemta būtiska militārā tehnika un ekipējums, kā arī ievērojami stiprinātas bruņoto spēku kaujas spējas, ko lielā mērā veicinājis aizsardzības budžetam piešķirtais finansējums 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

“Latvijas valsts aizsardzība bija, ir un būs ne tikai bruņoto spēku, bet arī katra Latvijas iedzīvotāja atbildība, tādēļ esmu pateicīgs ikvienam, kurš šogad iesaistījies mūsu valsts aizsardzībā. Esmu pārliecināts, ka tieši visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešana Latvijā, par kuras nepieciešamību sākām diskutēt jau šogad, kļūs par mūsu valsts drošības stūrakmeni, jo tikai visi kopā varam nosargāt savu valsti, brīvību un neatkarību,” uzsver R. Bergmanis.

            1. Šogad turpināta Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstība 

2018. gadā aizsardzības budžets pirmo reizi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas sasniedza 2% no iekšzemes kopprodukta jeb 594 miljonus eiro, ļaujot īstenot vairākus nozīmīgus iepirkumus un infrastruktūras projektus, kā arī attīstīt prioritārās spējas, paaugstinot Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas un palielinot atturēšanas potenciālu.

Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes mehanizācijas projekta ietvaros Latvija no Lielbritānijas saņēmusi jau 81 no 123 kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņutehnikas vienībām, kas ir Latvijas apstākļiem piemērota kaujas tehnika ar ļoti augstu mobilitāti.

Tāpat šogad Nacionālie bruņotie spēki saņēma visas 47 no Austrijas iegādātās pašgājējhaubiču sistēmas, kas ievērojami pilnveidos Latvijas bruņoto spēku netiešās uguns atbalsta spēju, kā arī uzlabos Latvijas spēju pilnvērtīgi integrēties NATO operācijās un mācībās.

Stiprinot pretgaisa aizsardzības spējas, Latvija no Dānijas šogad saņēma pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas “Stinger”, kas ir vienas no visvairāk ražotajām, kaujas apstākļos pārbaudītākajām un efektīvākajām individuālajām pretgaisa aizsardzības sistēmām, ko izmanto arī daudzas no Latvijas sabiedroto valstīm.

2018. gadā noslēdzās arī pirmā “TPS-77 MRR” daudzfunkcionālā radiolokatora piegāde, kas ļaus atbilstoši reaģēt uz mūsdienu apdraudējumiem, jo zemo lidojumu novērošana un mērķu identificēšana ir vitāli svarīga Latvijas gaisa telpas novērošanas sastāvdaļa.

Tāpat šogad parakstīts līgums ar ASV par četru jaunu helikopteru UH-60M “Black Hawk” iegādi, kas ir vitāli svarīgi ne tikai bruņoto spēku uzdevumu veikšanai, bet arī civilo funkciju nodrošināšanai, sniedzot atbalstu sabiedrībai. Starpvaldību līgums ar ASV ietver helikopteru un nepieciešamā aprīkojuma iegādi, personāla apmācību, rezerves daļu iegādi, tehnisko dokumentāciju, atbalstu sistēmas ieviešanā, kā arī lidotspējas un ekspluatācijas procedūru ieviešanu atbilstoši ASV standartiem. Pirmo helikopteru UH-60M “Black Hawk” Nacionālie bruņotie spēki varētu saņemt 2021. gadā.

Nacionālo bruņoto spēku vienību taktiskās mobilitātes spējas uzlabos 18 ASV uzņēmuma “Polaris Government & Defense” ražotie militāri taktiskie transportlīdzekļi, kas šogad saņemti ASV valdības Ārvalstu militārās pārdošanas programmas ietvaros.

Lai attīstītu kaujas inženieru spēju, šogad uzsāktas sprāgstošo šķēršļu iegādes, bet Zemessardzes un speciālo uzdevumu spēju stiprināšanai veiktas strēlnieku un atbalsta ieroču iegādes.

Tāpat šogad turpināts darbs pie mīnmetēju un prettanku, inženieru, pretgaisa aizsardzības un snaiperu spēju attīstīšanas.

Veiksmīgi notikusi Zemessardzes spēju attīstība, un šogad katrā Zemessardzes bataljonā sagatavots paaugstinātas gatavības vads. Lai paaugstinātu Zemessardzes kaujas gatavību, līdz 2027. gadam Zemessardzes attīstībā paredzēts ieguldīt aptuveni 325 miljonu eiro.

Nākamgad plānotais aizsardzības budžeta kopējais apmērs ir 620 miljoni eiro, no kuriem spēju attīstībā plānots investēt aptuveni 257 miljonu eiro

             2. Uzsākts darbs pie visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas pakāpeniskas ieviešanas Latvijā

Šogad izstrādāti un pieņemti grozījumi Nacionālajā drošības likumā, nostiprinot visaptverošās valsts aizsardzības principus normatīvajos aktos, kā arī paredzot visu valsts iedzīvotāju tiesības iesaistīties un sniegt atbalstu valsts aizsardzības pasākumu īstenošanu.

Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas mērķis ir padziļināt visu valsts institūciju sadarbību, nodrošināt efektīvu publiskās un privātās partnerības mehānismu izstrādi, paaugstināt sabiedrības izpratni par iespējām aizsargāt sevi, savu ģimeni un Latvijas valsti, kā arī izstrādāt sabiedrības pašorganizēšanas instrumentus krīzes gadījumiem.

Līdz 2019. gada 1. augustam valsts institūcijas Aizsardzības ministrijai iesniegs savu izvērtējumu un rīcībpolitikas priekšlikumus par visaptverošās valsts aizsardzības ieviešanu.

            3. 13 Latvijas vidusskolās uzsākts valsts aizsardzības mācības pilotprojekts

Šī gada septembrī trīspadsmit Latvijas skolās uzsākts valsts aizsardzības mācības pilotprojekts, kura mērķis ir veicināt pilsonisko apziņu un patriotismu, kā arī sniegt iespēju apgūt militārās pamatiemaņas un prasmes, veidojot pilsoniski atbildīgus un Latvijai lojālus pilsoņus, kas ir vitāli svarīgi visaptverošās valsts aizsardzības kontekstā.

Valsts aizsardzības mācību skolās pasniedz jaunsargu instruktori, kuri papildus esošajai militārai izglītībai iegūst pedagoģisko izglītību Latvijas Sporta un pedagoģijas akadēmijā, Liepājas Universitātē un Daugavpils Universitātē.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šī gada 22. maijā atbalstīja ieceri, sākot ar 2024. gadu, valsts aizsardzības mācību ieviest kā obligātu priekšmetu visās valsts vidējās izglītības iestādēs.

            4. Nostiprināta NATO sabiedroto klātbūtne Latvijā

2018. gadā nostiprināta NATO sabiedroto klātbūtne Latvijā, būtiski papildinot Latvijas atturēšanas spējas.

Saskaņā ar 2016. gadā NATO Varšavas samitā pieņemto lēmumu pērn Latvijā tika izvietota NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa, kuras klātbūtne Latvijā šogad turpināja stiprināt valsts aizsardzību, ļaujot pilnveidot arī Nacionālo bruņoto spēku sadarbību ar sabiedrotajiem.

NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai Latvijā šogad pievienojušās Čehija, Slovākija un Melnkalne.

Šobrīd NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu veido aptuveni 1400 karavīru no deviņām valstīm - Kanādas, Spānijas, Itālijas, Albānijas, Polijas, Slovēnijas, Slovākijas, Čehijas un Melnkalnes, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties mācībās kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.

Tāpat turpinās patstāvīga ASV klātbūtne Latvijā un Baltijas reģionā kopumā, kas ir būtisks Latvijas atturēšanas politikas elements.

Šī gada jūlijā NATO samitā Briselē tika pieņemts lēmums par jauna komandelementa – daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” štāba – izveidi Latvijā, kas būs atbildīgs par NATO aizsardzības plānošanu un īstenošanu Baltijas reģionā. 2019. gadā tiks turpināts darbs pie daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” štāba izveides Ādažu bāzē, kas stiprinās NATO kolektīvo aizsardzību un demonstrēs alianses atbalstu Eiropas drošības veicināšanā.

            5. Militārajās mācībās un vingrinājumos pilnveidotas militārās iemaņas un sadarbība ar sabiedrotajiem

Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīri šogad piedalījušies vairāk nekā 100 militārajās mācībās un vingrinājumos, savukārt Zemessardzē notikušas vairāk nekā 1000 apmācības un militārās mācības.

Latvijas teritorijā šogad notika līdz šim lielākās Nacionālo bruņoto spēku organizētās militārās mācības “Namejs 2018”, kas noslēdza bruņoto spēku četru gadu mācību ciklu. Mācību mērķis bija pārbaudīt un pilnveidot Nacionālo bruņoto spēku gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei gan patstāvīgi, gan kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.

Mācībās piedalījās vairāk nekā 10 000 dalībnieku no visas Latvijas – Latvijas un sabiedroto spēku karavīri un zemessargi, rezerves karavīri, brīvprātīgie rezervisti, Aizsardzības ministrijas darbinieki un Iekšlietu ministrijas struktūru personāls –, kas kopīgi pārbaudīja Latvijas valsts aizsardzības spējas.

Mācību “Namejs 2018” ietvaros pirmo reizi tika testēta tautsaimniecības resursu mobilizācija bruņoto spēku vienību uzdevumu izpildei. 19 komersantiem tika izsniegti mobilizācijas pieprasījumi ar konkrētiem uzdevumiem sniegt atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem apdraudējuma situācijā, kuru izpildi pārbaudīja mobilizācijas vingrinājuma laikā.

Tāpat bruņotie spēki šogad uzsāka jaunu projektu - rezervistu militāro apmācību, kurā militārās pamatiemaņas brīvprātīgi apguva 38 rezervisti. Pēc kursa sekmīgas apgūšanas rezervistus ieskaitīja rezerves karavīros, un viņi piedalījās bruņoto spēku lielākajās mācībās “Namejs 2018”.

Latvijā šogad notika arī vairākas starptautiskās militārās mācības. Piemēram, ASV spēku Eiropā vadītās ikgadējās starptautiskās militārās mācības “Saber Strike 2018” šogad bija apvienotas ar Latvijas organizētajām starptautiskajām militārajām mācībām “Summer Shield XV”, un tajās piedalījās vairāk nekā 3000 dalībnieku no 12 valstīm, lai uzlabotu sabiedroto un reģionālo partneru sadarbību, kā arī kaujas gatavības un reaģēšanas spējas.

Savukārt militārajās mācībās “Swift Response 18” piedalījās aptuveni 2300 karavīru no septiņām NATO dalībvalstīm un partnervalstīm, trenējot sabiedroto spēku stratēģiskā gaisa desanta reaģēšanas spējas apdraudējuma gadījumā, kā arī pilnveidojot Nacionālo bruņoto spēku spējas uzņemošas valsts atbalsta sniegšanā, uzlabojot sadarbību starp Latvijas un sabiedroto dalībvalstu bruņotajiem spēkiem.

Tāpat Nacionālie bruņotie attīstīja sadarbību ar sabiedrotajiem, piedaloties militārajās mācībās ārvalstīs, piemēram, pēdējo gadu lielākajās NATO militārajās mācībās “Trident Juncture”  Norvēģijā, mācībās “Northen Strike” ASV, jūras spēku mācībās “Baltops”, mācībās “Combined Resolve XI” Vācijā, mācībās “Dragoon Ready 19” Vācijā, mācībās “Flaming Thunder” Lietuvā, Apvienoto reaģēšanas spēku mācībās Lielbritānijā, mācībās  „Orkaan” Igaunijā un citās.

            6.Uzlabota karavīru atalgojuma sistēma un sadzīves apstākļi, attīstīta militārā infrastruktūra

Šogad militārajā dienestā pieņemti 640 karavīri, kas ir lielākais gadā pieņemto karavīru skaits kopš 2007. gada, kad Nacionālie bruņotie spēki pārgāja uz profesionālo militāro dienestu.

2018. gadā veikta karavīru atalgojuma reforma, lai paaugstinātu karavīru atalgojuma konkurētspēju un motivētu dienestam bruņotajos spēkus. Reformas rezultātā karavīra atalgojums veidosies galvenokārt no profesionālās kvalifikācijas, izglītības, amata atbildības un specifikas, intelektuālā ieguldījuma un fiziskās sagatavotības kritērijiem, nevis primāri pēc izdienas un militārās pakāpes, kā tas bijis līdz šim. Šādas atalgojuma sistēmas mērķis ir veicināt personāla piesaisti atbildīgām un sarežģītākām spēju jomām, kā arī motivēt karavīrus paaugstināt savu profesionālo kompetenci, izglītību un turpināt izaugsmi.

Turpinot karavīru atlīdzības reformu, 2019. gadā tiks palielināts karavīru atalgojums.

2018. gadā ievērojami attīstīta militārā infrastruktūra. Apjomīgākās investīcijas notikušas Ādažu bāzē, tās attīstībā ieguldot aptuveni divas trešdaļas no kopējā militārās infrastruktūras attīstībai paredzētā nacionālā finansējuma. Ādažu bāzē turpināta kazarmu un noliktavu būvniecība, kā arī militārās tehnikas izvietošanas un uzturēšanas infrastruktūras attīstība. Tāpat uzlaboti Latvijas un sabiedroto karavīru sadzīves apstākļi.

Šogad notikusi arī Zemessardzes bāzu attīstība, gan paplašinot un attīstot esošos īpašumus, gan Aizsardzības ministrijas valdījumā pārņemot jaunus nekustamos īpašumus. Turpmākajos četros gados Aizsardzības ministrija plāno uzsākt sešu jaunu Zemessardzes bataljonu bāzu infrastruktūras attīstību – Jelgavas, Bauskas, Dobeles, Krustpils, Gulbenes un Rēzeknes novados.

Lai stiprinātu reģionālo drošību, šogad Lūznavā, Latgalē atklāta Nacionālo bruņoto spēku militārā bāze, kuras infrastruktūras attīstība turpināsies turpmākos piecus gadus. Līdz 2022.-2023. gadam militārās bāzes teritorijā plānots izmitināt vairāk nekā 400 karavīru un zemessargu.

Tāpat ir uzsākta un turpmākos četrus gadus tiks turpināta poligonu un šautuvju attīstība, lai nodrošinātu nepieciešamo apmācību infrastruktūru gan Nacionālo bruņoto spēku, gan sabiedroto spēkiem. Papildu Ādažu poligona attīstībai tiks pilnveidoti trīs reģionālie poligoni – “Lāčusils”  Alūksnes novadā, “Meža Mackeviči” Daugavpils novadā un “Mežaine” Skrundas novadā.

Laika posmā no 2018. līdz 2021. gadam Aizsardzības ministrija plāno ik gadu investēt aptuveni 50 miljonu eiro militārās infrastruktūras attīstībā, prioritāri pilnveidojot uzņemošās valsts atbalsta un Zemessardzes infrastruktūru, kā arī sekmējot poligonu un šautuvju attīstību.

Papildu nacionālajam finansējumam būtisku ieguldījumu militārajā infrastruktūrā Latvijā sniedz gan NATO, gan ASV, palīdzot nodrošināt un stiprināt Latvijas uzņemošās valsts atbalsta spējas.

            7. Latvija sniegusi ieguldījumu starptautiskās drošības stiprināšanā

Nacionālie bruņotie spēki šogad stiprinājuši starptautisko drošību, piedaloties sešās starptautiskajās operācijās  – NATO apmācības operācijā „Resolute Support” Afganistānā, pret teroristisko organizāciju “Daesh” vērstās starptautiskās koalīcijas Apvienoto spēku militārajā operācijā “Inherent Resolve” Irākā, Eiropas Savienības apmācības misijā Mali, Eiropas Savienības Jūras spēku Vidusjūrā “EUNAVFOR Med” militārajā operācija “Sophia”, ANO vadītajā Visaptverošajā integrētajā stabilizācijas operācijā Mali “Minusma” un Eiropas Savienības pretpirātisma operācijā “Atalanta”.

Tāpat aptuveni 300 Latvijas karavīru patstāvīgi piedalās NATO reaģēšanas spēkos, lai stiprinātu alianses kolektīvo aizsardzību.

Šī gada jūnijā Apvienoto reaģēšanas spēku dalībvalstis, tostarp Latvija, parakstīja Visaptverošo saprašanās memorandu, apliecinot, ka sasniegta Apvienoto reaģēšanas spēku pilna operacionālā gatavība. Apvienoto reaģēšanas spēku mērķis ir izveidot ātri reaģējošus, apmācītus un ekipētus spēkus, kuri spētu reaģēt uz jebkāda veida konfliktiem, tostarp piedalīties ANO, NATO un Eiropas Savienības operācijās.

Šogad Latvija sniegusi nozīmīgu ieguldījumu arī militārās mobilitātes veicināšanā, pielāgojot vairākus tiesību aktus, lai vienkāršotu un atvieglotu loģistikas procesus. Militārās mobilitātes veicināšana ir būtiska, lai paātrinātu un uzlabotu militārā personāla un transporta kustību Eiropā un ļautu nekavējoties reaģēt krīzes situācijās, ātri pārvietojot militāros spēkus, tostarp NATO spēkus.

2018. gadā Baltijas valstu sadarbība iezīmējās ar operacionālās sadarbības stiprināšanu,  sekmējot Speciālo uzdevumu vienību sadarbību un uzsākot kopīgās Baltijas bataljona lieluma vienības gatavošanu dežūrai NATO Reaģēšanas spēkos 2020. gadā. Tāpat tika turpināts darbs pie sabiedroto spēku robežšķērsošanas procedūru vienkāršošanas Baltijas valstu telpā, kas ir aktuāls jautājums starptautisko militāru mācību norisē.

 

Informāciju sagatavoja:

AM Militāri publisko attiecību departamenta

Preses nodaļas vecākā referente

Aiva Kokoriša

Tālrunis: 67335309

E-pasts: aiva.kokorisa@mod.gov.lv