Latvijas Kara muzejā diskutēs par hibrīdkaru un institūciju atbildību
Piektdien, 27.februārī, plkst.14, Latvijas Kara muzejā norisināsies publiskā diskusija „Hibrīdkarš – robeža starp civilo un militāro atbildību”, kurā identificēs prioritāros draudus hibrīdkara apstākļos, kā arī apzinās atbildības robežas starp institūcijām un to reaģēšanas spējām, tādējādi turpinot diskusijas par jaunās Valsts aizsardzības koncepcijas sagatavošanu.
Diskusijā tiks meklētas atbildes uz jautājumiem par to, kad un kādā apjomā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem jāiesaistās, ja pret Latviju tiek vērstas informācijas vai psiholoģiskās operācijas, valstī notiek nemieri, provokācijas, diversijas, vai, ja pāri robežai ienāk citas valsts personāls un tehnika.
Diskusiju atklās Nacionālās Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošais pētnieks Jānis Bērziņš, sniedzot zinātnisku ieskatu par hibrīdkaru. Diskusijā piedalīsies atvaļināts brigādes ģenerālis Gundars Ābols, atvaļināts ģenerālis Ainars Pencis, LTV žurnāliste Olga Dragiļeva, pētnieks un Kultūras ministrijas Mediju politikas izstrādes ekspertu darba grupas vadītājs Mārtiņš Kaprāns. Diskusiju vadīs Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.
Publiskajā diskusijā aicināts piedalīties ikviens interesents.
Jau ziņots, ka Aizsardzības ministrija šobrīd uzsākusi darbu pie jaunās Valsts aizsardzības koncepcijas izstrādes un plāno organizēt vairākas publiskās diskusijas ar mērķi sekmēt tās izstrādēs kvalitāti, kā arī sabiedrības izpratni par aktuālajiem jautājumiem.
Šā gada pirmajā pusgadā tiks organizēti vairāki semināru bloki ar mērķi pēc iespējas plašāk analizēt un izvērtēt pašreizējo situāciju. Plānots organizēt piecas publiskās diskusijas laika periodā no februāra līdz jūnijam. Diskusiju formāts veidots tā, lai aptvertu pēc iespējas plašāku ekspertu loku no dažādām nozarēm. Paredzēts, ka jaunā Valsts aizsardzības koncepcija tiks izstrādāta līdz šā gada rudenim.
Kopumā diskusijās tiks aplūkoti jautājumi par valsts institūciju atbildības robežām hibrīdkarā, jaunajiem draudiem un iespējām uz tiem reaģēt, patriotisko audzināšanu un jauniešu motivāciju iesaistīties valsts aizsardzībā, pašaizsardzību kolektīvās aizsardzības ietvaros, kā arī par obligātā militārā dienesta atjaunošanas iespējām un izaicinājumiem. Diskusiju laikā izteiktās idejas un priekšlikumi tiks izmantoti jaunās Valsts aizsardzības koncepcijas redakcijas veidošanai.
Nacionālās drošības likums nosaka, ka katra sasaukuma Saeima līdz sava otrā darbības gada 1.oktobrim apstiprina jaunu Valsts aizsardzības koncepciju. Valsts aizsardzības koncepcija tiek izstrādāta, pamatojoties uz Latvijas ģeopolitisko situāciju, nacionālās drošības un ārpolitikas mērķiem un Latvijas saistībām, kas izriet no dalības Ziemeļatlantijas līguma organizācijā un Eiropas Savienībā.
Informāciju sagatavoja:
Anete Gnēze
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļas vecākā referente
Tālrunis: 67335093, 26474087
E-pasts: anete.gneze@mod.gov.lv