Pabriks: Saeimas pieņemtie grozījumi likumos apliecina valsts atbalstu zemessargiem

Aizsardzības politika
Latvijā
Informāciju sagatavoja
Preses nodaļa

Saeima šodien pieņēma vairāku likumu grozījumus, kas nosaka darba devējam pienākumu reizi gadā savus padotos, kuri dien Zemessardzē, atbrīvot no darba pienākumu veikšanas kolektīvo apmācību laikā.

“Saeimas pieņemtie grozījumi likumos ir skaidrs signāls zemessargiem, ka valsts novērtē viņu darbu Latvijas labā. Tie ne tikai uzlabos esošo zemessargu dzīvi, bet noteikti iedrošinās visus Latvijas patriotus, kuri vēl domā stāties Zemessardzes rindās,” uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks. 

Grozījumi Zemessardzes likumā un Darba likumā nosaka, ka, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, darba devējs vienu reizi gadā attaisnojošu iemeslu dēļ atbrīvo no darba pienākumu veikšanas darbinieku, zemessargu, kurš piecas darba dienas pēc kārtas neveic darba pienākumus, bet gan iesaistās zemessargu kolektīvajā apmācībā, saņemot par to atlīdzību. 

Tāpat grozījumi nosaka, ka darba devējs pēc savas izvēles var izmaksāt atlīdzību darbiniekiem, kuri, iepriekš par to paziņojot, neveic darba pienākumus saistībā ar zemessarga individuālo apmācību vai rezerves karavīra militārajām mācībām.

Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem darba devējiem tiks kompensēti izdevumi, kas tiem radušies, izmaksājot darbiniekiem atlīdzību par atrašanos zemessargu kolektīvajā apmācībā līdz piecām darba dienām kalendārā gada ietvaros Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

Grozījumi arī nosaka, ka, ja zemessargs sekmīgi piedalījies Zemessardzes uzdevumu pildīšanā un apmācību procesā vairāk par 30 dienām gadā, gada beigās Zemessardze viņam var izmaksāt kompensāciju, kas nepārsniedz profesionālā dienesta karavīra mēnešalgu.

Tāpat grozījumi paredz, ka zemessargam var kompensēt transporta izdevumus, kas radušies, izmantojot personīgo vai sabiedrisko transportu (izņemot taksometru) no deklarētās dzīvesvietas līdz noteiktajai dienesta uzdevumu izpildes vai apmācību vietai un atpakaļ.

Zemessargi amata pienākumu izpildes dienās būs tiesīgi saņemt karavīram noteikto uzturdevu vai tās kompensāciju, paredz atbalstītās izmaiņas.

Tāpat Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Militārā dienesta likumā, kas nosaka, ka darba devējs vai izglītības iestāde atbrīvo militārajās mācībās iesaukto rezerves karavīru no darba pienākumu pildīšanas vai mācībām, saglabājot līdzšinējo amata vietu vai tiesības turpināt mācības izglītības iestādē. Grozījumi nosaka, ka darba devējs var izmaksāt darbiniekam atlīdzību par militārajās mācībās pavadīto laiku.

Jau ziņots, ka 2017. gada nogalē Ministru kabinets apstiprināja Aizsardzības ministrijas sagatavoto informatīvais ziņojums par ekonomisko stimulu izstrādi uzņēmumiem, kas nodarbina zemessargus un rezerves karavīrus, lai motivētu viņu regulāru piedalīšanos Zemessardzes mācībās.

Aizsardzības ministrija mērķtiecīgi strādā pie Nacionālo bruņoto spēku attīstības, arvien aktīvāk iesaistot zemessargus un rezerves karavīrus militārajās mācībās. Plānots pakāpeniski pāriet uz zemessargu apmācību, organizējot desmit dienu nepārtrauktas mācības, tas ir – piecas darbadienas un nedēļas nogales pirms un pēc šīm darbadienām, tādējādi nodrošinot katras vienības kaujas spēju stiprināšanai nepieciešamo kolektīvo apmācību.

Lai paaugstinātu bruņoto spēku kaujas spējas, vienlaikus nodrošinot balansu starp valsts aizsardzības vajadzībām, darba devēju un darba ņēmēju interesēm, Aizsardzības ministrija sadarbībā ar citām ministrijām un Latvijas Darba devēju konfederāciju sagatavoja priekšlikumus ekonomiskajiem stimuliem uzņēmējiem, kas motivētu viņu darbinieku regulāru dalību Zemessardzes mācībās.

Saskaņā ar Valsts aizsardzības koncepciju Nacionālie bruņotie spēki miera laikā uztur 17 500 militāri sagatavotus karavīrus, tai skaitā 8000 zemessargus un 3000 rezerves karavīrus.

Informāciju sagatavoja: 
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļas vecākā referente
Vita Briže
Tālrunis: 67335045
E-pasts: vita.brize@mod.gov.lv