Starptautiskās zinātniskās konferences dalībnieki uzsver šāda pasākuma aktualitāti un nepieciešamību

Šodien Latvijas Kara muzejā noslēdzās divu dienu starptautiskā zinātniskā konference „Aizsardzības rūpniecības un saistīto nozaru attīstības perspektīvas Baltijas valstīs”.

Konferences otrajā dienā galvenā uzmanība tika veltīta militārās un civilās sadarbības jomai zinātniskās izpētes sektorā. Ventspils Universitātes asociētais profesors, fizikas doktors Juris Žagars savā prezentācijā iepazīstināja ar Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra izstrādāto pirmo Latvijas satelīta projektu – VENTA 1. Satelīts ir ļoti mazs, taču efektīvs gan iespēju, gan izmaksu ziņā, un ir daļa no starptautiska sadarbības projekta, kura ietvaros Itālijā un Vācijā tiek izstrādāti vēl trīs satelīti. Savukārt Rīgas Tehniskā universitāte konferencē piedalījās ar vairākiem projektiem: „Aizsardzības modeļu izveide, izmantojot V-DEVS karkasu”, „Militāro transportlīdzekļu salona personalizēta fizioloģiskā mikroklimata kontroles iekārta”, „Zivs tipa reaktīvais dzinējs” u.c.

Zinātniskās konferences noslēgumā tika uzsvērti gan negatīvie, gan pozitīvie aspekti, kas skar Baltijas valstu pilnvērtīgas integrācijas iespējas starptautiskajā militārās ražošanas un tehnoloģiju tirgū. Pirmkārt, par nopietnāko problēmu Baltijā uzskatāma militārās industrijas neesamība tās tradicionālajā izpratnē. Otrkārt, būs nepieciešams laiks, lai panāktu Baltijas valstu pilnvērtīgu uzņemšanu un rēķināšanos ar tām starptautiskajā militārās industrijas tīklā.

Kā pozitīvie aspekti tika minēti ievērojamie uzlabojumi Baltijas valstu zinātnes integrācijā kopējā starptautiskajā militārās izpētes industrijā. Lai arī uz kopējā fona Baltijas valstu piedāvātie pētījumi starptautiskajā militārās zinātnes industrijā ir procentuāli ļoti nelieli, taču to skaits ir pieaugošs. Par kopīgo tendenču uzlabošanos liecina vairāki starptautiskie līgumi par dažāda veida pasūtījumu izpildi.

NATO pārstāvji uzsvēra ne vien turpmākas valsts politikas veidošanas svarīgo nozīmi militārās rūpniecības attīstīšanā un piedāvājumu veicināšanā, bet galvenokārt tās stratēģiski pareizu plānošanu, kam ir primāra nozīme, lai tik mazu valstu vēlmes un idejas tiktu starptautiski sadzirdētas.

Konferences dalībnieki šo konferenci atzina par ļoti nozīmīgu, jo tā ir pirmais nozīmīgais solis valstiskas politikas veidošanā militārās rūpniecības un zinātnes industrijas attīstībā un praktiskā realizācijā, kas nestu ievērojamus uzlabojumus Latvijas valsts ekonomiskajai augšupejai. Atzinīgi tika novērtēta arī Latvijas Ekonomikas ministrijas un Aizsardzības ministrijas sadarbība, risinot šos nopietnos jautājumus.

Kā jau ziņots iepriekš, 10. un 11. septembrī Latvijas Kara muzejā norisinājās AM sadarbībā ar EM un Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtu organizēta starptautiska zinātniska konference „Aizsardzības rūpniecības un saistīto nozaru attīstības perspektīvas Baltijas valstīs”.

Konferencē piedalījās Baltijas valstu un ārvalstu zinātnieki, starptautiskie eksperti no NATO Uzturēšanas un apgādes aģentūras, NATO Pētījumu un tehnoloģijas organizācijas, Eiropas Aizsardzības aģentūras, dažādu nozaru Baltijas valstu uzņēmēji, Baltijas valstu aizsardzības ministriju un bruņoto spēku pārstāvji. Kopā aptuveni 100 dalībnieku no Igaunijas, Latvijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Krievijas un Zviedrijas.

?

Informāciju sagatavoja:

valsts aģentūras „Tēvijas sargs”

žurnālists Dāvis Stalts,

AM Sabiedrisko attiecību departamenta

Preses nodaļa

Tālrunis: 67335062, 28325482