Militārās infrastruktūras attīstība

Infrastruktūras attīstības prioritātes un mērķi tiek noteikti ilgtermiņā un vidējā termiņā. Aizsardzības ministrijas Nodrošinājuma un aizsardzības investīciju politikas departaments apkopo Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzības un plāno jaunu būvniecības objektu un esošo nekustamo īpašumu attīstību, organizē plānošanas dokumentu sagatavošanu un to virzību. Par aizsardzības nozares infrastruktūras būvniecību, apsaimniekošanu un vides aizsardzības pasākumu veikšanu atbildīgs ir Valsts aizsardzības un militāro iepirkumu centrs (VAMOIC).

Aizsardzības ministrijas Nodrošinājuma un aizsardzības investīciju politikas departaments sadarbībā ar VAMOIC mērķtiecīgi realizē valsts drošībai nozīmīgu un stratēģiski svarīgu infrastruktūras izbūvi. Iepriekšējos gados ievērojami attīstītas divas lielākās militārās bāzes  -  Ādažos un Lielvārdē, tāpat ir uzsākts darbs pie Zemessardzes bāzu attīstības, militārā poligona “Sēlija”, Valsts aizsardzības dienesta un aizsardzības spēju infrastruktūras izbūves.

Aizsardzības ministrijas nekustamie īpašumi

Aizsardzības ministrijas valdījumā pašreiz ir 283 nekustamā īpašuma objektu, 1205 būves, kā arī 332 zemes vienības 21 342 ha platībā. Lielāko daļu būvju ekspluatācijas uzsākšanas laiks ir pagājušā gadsimta 60. gadu sākums – 70.  gadu beigas, tomēr Aizsardzības ministrija pakāpeniski būves atjauno un realizē jaunu objektu izbūvi. Lai sakārtotu vidi, uzlabotu bāzu kopskatu un atbrīvotu vietu jaunceļamajām būvēm, notiek to būvju demontāža, kuras ir avārijas, neapmierinošā vai sliktā tehniskā stāvoklī.

Lielākie uzsāktie un īstenotie pēdējo gadu būvniecības projekti

2023. gadā militārās infrastruktūras attīstībai tika atvēlēts nacionālais finansējums 80,7 miljonu eiro apmērā, kas ļāva turpināt Nacionāliem bruņotajiem spēkiem nepieciešamās infrastruktūras izbūvi.

Lielākie īstenotie projekti 2023.gadā:

• Atbalsta infrastruktūras izbūve NATO misijas "Baltic Air Policing" uzņemšanai un jaunas ēdnīcas izbūve Lielvārdes militārajā bāzē;
• Telšu laukuma izbūve militārajā bāzē “Ceri”;
• Ekipējuma noliktavas izbūve militārajā bāzē “Alūksne”;
• Telšu laukuma izbūve militārajā bāzē “Meža Strautiņi”;
• Izbūvēta jauna Zemessardzes bataljona bāzē militārajā bāzē “Aizkraukle”.

Zemessardzes bataljonam Jēkabpils novadā 2023.gadā uzsākta un 2024.gadā turpinās bāzes I kārtas attīstība. 2024.gadā plānots uzsākt Zemessardzes bataljonam Dobeles novadā bāzes I kārtas būvniecību. 2023. gadā turpināti darbi saistībā ar noliktavu  būvniecību Alūksnes militārajā bāzē, kā arī noslēgts būvdarbu līgums par karavīru un zemessargu individuālā ekipējuma noliktavas būvniecību, kā arī ēdnīcas pārbūvi Lūznavas militārajā bāzē.

Pērn ir turpinājusies reģionālo poligonu attīstība.

Poligonā “Meža Mackeviči” 2024.gada 2.pusgādā tiks pabeigta tilta būvniecība pāri Līksnas upei, kas nodrošinās pilnvērtīgu piekļuvi poligonam, kā arī noslēgts būvdarbu līgums par šautuvju un granātu mešanas laukumu izbūvi. Turpinās darbs arī pie teritorijā paredzētā papildus šautuves projekta, kuru plānots īstenot NATO Drošības investīciju programmas (NSIP) projekta ietvaros.

Reģionālajā poligonā “Lāčusils” 2023.gadā īstenoti telšu laukuma būvdarbi, izstrādāts  600 m šautuves projekts un izsludināts iepirkums būvdarbiem.

2023.gada 29.jūnijā stājās spēkā likums par militārā poligona “Sēlija” izveidi. Šobrīd ir uzsākta poligona vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšana un Zemkopība ministrijas īpašumu pārņemšana valdījumā. Paralēli notiek darbs pie 1.kārtas infrastruktūras objektu projektēšanas un militārās bāzes attīstības meta izstrādes.  

Ārvalstu finansējums

2023.gadā tika pabeigti divi NSIP projekti Ādažos - vienību uzņemšanas laukuma (LSA) sadzīves ēkas izbūve un braukšanas apmācības laukumu izbūve, kā arī 2024.gadā plānots pabeigt poligona vadības ēkas un poligona novērošanas torņa būvniecību.

Savukārt, NBS Aviācijas bāzē Lielvārdē, izmantojot NSIP finansējumu, tika izbūvēts pasažieru terminālis.

Līdz 2026.gadam plānots pabeigt vēl vairākus NSIP projektus, kas nodrošinās sabiedroto spēku uzņemšanu un apmācību. Finansējuma mērķis ir nodrošināt un stiprināt Latvijas kā uzņemošās valsts atbalsta spējas.

2023. gadā arī atbilstoši starptautiskajiem nolīgumiem veikta Kanādas bruņoto spēku finansētās infrastruktūras izbūve Ādažu militārajā bāzē, kura turpinās arī 2024. gadā, tādējādi uzlabojot karavīru izmitināšanas apstākļus, kā arī paplašinot noliktavu kapacitāti.

Aizsardzības ministrija turpina uzsākto sadarbību ar Luksemburgas Aizsardzības ministriju. 2020. gada februārī tika noslēgts saprašanās memorands ar Luksemburgas Aizsardzības ministriju, kas paredz finansējuma piešķiršanu vides attīrīšanas darbiem militāros objektos Latvijā. 2021.gada oktobrī tika veikti grozījumi 2020.gada saprašanās memorandā, paredzot kopējo finansējumu vides attīrīšanas darbu veikšanai  6,9 milj. EUR apmērā. Sanācijas darbi ir pabeigti Ulbrokā, Ogrē un Rīgā (Daugavgrīvā) (izlietotais finansējums 429 640 EUR), kā arī noslēgts līgums par sanācijas darbu veikšanu NBS Aviācijas bāzē (3,6 mil. EUR). Papildus 2024.gada sākumā ar Luksemburgas Aizsardzības ministriju tika noslēgts vēl viens saprašanās memorands, kura ietvaros paredzēts finansējums videi draudzīgas automazgātavas izbūvei un Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskolai paredzētās infrastruktūras pārbūvei ar kopējo finansējumu 7 milj. EUR.

Sadarbība ar pašvaldībām

Tiek turpināta sadarbība ar pašvaldībām, kuru teritorijās atrodas lielākie militārie objekti, AM piešķirot pašvaldībām ministrijas budžeta līdzekļus atbalsta infrastruktūras, piemēram, pašvaldības autoceļu pārbūves projektēšanas un būvniecības darbu veikšanai.

Būvniecībai paredzētais nacionālais finansējums un īstenojamie projekti 2024.gadā

2024. gadā kopējais būvniecībai atvēlētais nacionālais finansējums sastāda aptuveni 65,3 milj. EUR, no kuriem vairāk kā puse ir atvēlēta esošo līgumsaistību segšanai, īstenojot jau uzsāktos būvniecības projektus.

Aizsardzības ministrijas noteiktās prioritātes būvniecības jomā:

• Aizsardzības spēju projektu attīstībai nepieciešamās infrastruktūras izbūve;
• Sēlijas militārā poligona izbūve;
• Valsts aizsardzības dienesta infrastruktūras izbūve;
• Noliktavu infrastruktūras uzlabošana;
• Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskolas infrastruktūras izbūve;
• Esošo Zemessardzes bāzu attīstība un jaunu standarta Zemessardzes bāzu izveide;
• Mācību infrastruktūras (t.sk. šautuvju) attīstība reģionālajos poligonos un valsts aizsardzības mācības vajadzībām.
• Valsts aizsardzības mācības (VAM) infrastruktūras attīstība;
• NATO Drošības Investīciju Programmas (NSIP) projektu īstenošana.

Šogad aizsardzības nozare turpinās attīstīt NBS infrastruktūru, galveno uzsvaru liekot uz spēju projektu attīstību, reģionālo militāro bāzu, valsts aizsardzības dienesta, valsts aizsardzības mācības, noliktavu, poligonu un apmācību infrastruktūras attīstību, lai Latvijas reģionos, stiprinātu valsts aizsardzības spējas, radītu jaunas darba vietas un sekmētu ekonomisko izaugsmi.