Civilā aizsardzība
Civilās aizsardzības sistēma ir nacionālās drošības sistēmas sastāvdaļa, kas ir pamats efektīvai un visaptverošai valsts aizsardzības sistēmas funkcionēšanai, nodrošinot civilo un militāro institūciju savstarpēju koordināciju, resursu koordinēšanu un spēju harmonizāciju. Būtiski atzīmēt civilā sektorā NATO noteikto pamatprasību īstenošanu, nodrošinot kritisko pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem un civilo atbalstu militārām operācijām. Civilās aizsardzības sistēmai jānodrošina iedzīvotāju pamatvajadzības gan miera, gan kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā.
2020. gadā apstiprinātais Valsts civilās aizsardzības plāns nosaka katastrofas pārvaldīšanas subjektu kompetenci un rīcību katastrofas pārvaldīšanas pasākumu īstenošanā - preventīvajos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos, kas attiecas uz valsts un reģionāla mēroga katastrofām vai katastrofas draudu gadījumā, kā arī sniedzot atbalstu valsts aizsardzības sistēmai un nosakot civilās aizsardzības sistēmas darbību gadījumos, ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš.
Civilās aizsardzības sistēmas darbību kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā organizē Civilās aizsardzības operacionālās vadības centrs, kura darbības un analītiskās spējas ir jāpilnveido, kā arī tā darbība ir regulāri jātestē krīzes vadības mācībās. Civilās aizsardzības operacionālās vadības centram ir jāsadarbojas ar NBS, iesaistot arī valsts institūcijas, komersantus un pašvaldību civilās aizsardzības komisijas.
Nepieciešams apzināties, ka valsts pārvaldes institūcijām nav pilnīga iespēja nodrošināt visu valsts iedzīvotāju aizsardzību krīzes vai kara pirmajās stundās vai pat dienās. Tas nozīmē valsts iedzīvotāju atbildību par sevi, savām ģimenēm un tuviniekiem sākotnējā krīzes vai kara posmā. Valsts atbildība ir piedāvāt sabiedrībai konkrētus pašorganizēšanās modeļus, lai iedzīvotāji zinātu un spētu rīkoties atbilstoši savai pārliecībai, taču iedzīvotāju galvenais uzdevums ir spēt pašorganizēties un pārvarēt atsevišķus krīzes vai kara posmus.
Attiecīgi Aizsardzības ministrija sadarbībā ar citām institūcijām un organizācijām ir izstrādājusi un sabiedrībai sniegusi bukletu “Kā rīkoties krīzes gadījumā”, kura mērķis ir palīdzēt ikvienam iedzīvotājam labāk sagatavoties iespējamām krīzes situācijām.
Lai stiprinātu pašvaldību kapacitāti un gatavību reaģēt krīzes situācijās, tajā skaitā kara vai militāro draudu gadījumā, Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Zemessardzi 2020. gadā ir uzsākusi īstenot mācības pašvaldību civilās aizsardzības komisijām. Mācību laikā tiek izspēlētas dažādas situācijas, kurās civilās aizsardzības komisijām jānovērtē, jānovērš riski un jānosaka reaģēšanas plāns, lai nodrošinātu sabiedrību ar pamatvajadzībām militāra konflikta gadījumā.
Vienlaikus ne mazāk svarīga ir brīvprātīga vēlme iesaistīties valsts aizsardzībā, veicot civilās aizsardzības aktivitātes un pildot atsevišķas funkcijas. Jāizvērtē iespēja nodrošināt interesentiem brīvprātīgu iesaisti, piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā brīvprātīgā ugunsdzēsēja statusā.
2016. gada jūlijā Varšavā, Polijā, 27. NATO valstu un valdību vadītāju samita laikā tika panākta vienošanās turpināt uzlabot dalībvalstu civilo un militāro noturību, kā arī sasniegt NATO 7 civilā sektora noturības pamatprasības. NATO civilo noturības spēju attīstība ir daļa no valstu aizsardzības mērķu īstenošanas, tādēļ nepieciešams nodrošināt visaptverošu pieeju šo pamatprasību īstenošanai.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotie biežāk uzdotoie jautājumi par rīcību ārkārtas gadījumos un civilo aizsardzību pieejami ŠEIT.