Par NATO

NATO ir starpvaldību organizācija, kurā tās dalībvalstis saglabā pilnīgu suverenitāti un neatkarību. Organizācija paredz forumu, kurā valstis konsultējas par jebkuru jautājumu, kas ir ticis ierosināts, un pieņem lēmumus par politiskiem un militāriem jautājumiem, kas ietekmē to drošību.  

NATO svarīgākais mērķis ir sargāt organizācijas dalībvalstu brīvību un drošību ar politiskām un militārām metodēm, pamatojoties uz 1949. gada aprīļa Ziemeļatlantijas līguma un Apvienoto Nāciju Organizācijas hartas principiem. 

Rezultātā apziņa par vienlīdzīgām drošības garantijām Alianses dalībvalstu starpā, neņemot vērā to nacionālo militāro spēju atšķirības, sekmē stabilitāti Eiroatlantijas reģionā. Tā rada apstākļus, kas veicina sadarbības palielināšanos starp Alianses dalībvalstīm, kā arī starp Aliansē esošajām valstīm un citām valstīm. 

Alianse realizē drošības politiku šādos veidos:

  • pietiekamu militāro spēku uzturēšana, lai novērstu karu un nodrošinātu efektīvu aizsardzību;
  • vispārēja gatavība tikt galā ar apstākļiem, kas ietekmē dalībvalstu drošību;
  • aktīva dialoga veicināšana ar citām valstīm un sadarbība stiprinot drošību Eiropā. Tai skaitā ieroču kontroles un atbruņošanas jomās.

Izveidojot Aliansi 1949. gadā, tās mērķis bija nodibināt un uzturēt Eiropā taisnīgu un ilgstošu mieru, kas balstīts uz kopējām demokrātijas, cilvēktiesību un likuma vērtībām, īstenojot uzdevumu būt par Rietumu kolektīvās aizsardzības barjeru pret iespējamo apdraudējumu no PSRS. 

Pēc Aukstā kara beigām Alianses centrālajam uzdevumam tika piešķirta jauna nozīme, jo pirmo reizi Eiropas pēckara vēsturē tika īstenots izvirzītais uzdevums. 

Pēc 2001. gada 11. septembra notikumiem NATO dalībvalstis kā jauno NATO mērķi ir izvirzījušas cīņu pret globālo terorisma izplatību, kas ir lielākais drauds transatlantiskajai drošībai. 

Jaunajā Stratēģiskajā koncepcijā bez tradicionāliem draudiem ietverti arī tādi jauni drošības izaicinājumi kā terorisms, nestabilitāte un konflikti ārpus NATO robežām, kibernoziegumi, kritiskās infrastruktūras un enerģētiskā drošība, kā arī vides draudi un resursu trūkums.