NATO militārās spējas
Ziemeļatlantijas līguma organizācija savā 73 gadu pastāvēšanas laikā ir nemitīgi attīstījusies un mainījusies gan politiski, gan arī militāri. Lai NATO militārās spējas atbilstu mūsdienu izaicinājumiem, tiek pastāvīgi uzlabota un mainīta gan Alianses militārā struktūra, gan arī militārās spējas.
Pielāgojoties jaunajiem izaicinājumiem pasaules drošības vidē, Alianse attīsta savas militārās spējas atbilstoši izvirzītajiem mērķiem, lai tās būtu modernas un izvēršamas. Šajā nolūkā 2002. gadā tika izveidoti NATO Reaģēšanas spēki, kas joprojām ir galvenais NATO kolektīvās drošības stūrakmens.
Militāro spēju attīstības un pārveides pamatā ir NATO Stratēģiskā koncepcija, kā arī Politiskās vadlīnijas. Šie dokumenti nosaka, kā attīstīt dalībvalstu bruņotos spēkus, lai tiem būtu pietiekami izvēršamas un savstarpēji savietojamas spējas. Stratēģiskā koncepcija kā galvenos NATO uzdevumus nosaka kolektīvo aizsardzību, krīžu vadību un kolektīvo drošību. Atturēšana, kas balstīta uz atbilstošu kodolieroču, konvencionālo un ballistisko raķešu aizsardzības spēju kombināciju, joprojām ir NATO vispārējās stratēģijas pamatelements.
Sabiedrotie ir vienojušies attīstīt un uzturēt visu nepieciešamo spēju klāstu, lai atturētu un veicinātu aizsardzību pret potenciālajiem pretiniekiem. NATO Aizsardzības plānošanas process (NATO Defence Planning Process- NDPP) ir galvenais instruments, lai identificētu un noteiktu prioritātes, kas nepieciešamas pilna spektra operācijām. NDPP ietvaros katra dalībvalsts uzņemas saistības NATO spēju mērķu ieviešanā. Latvijai plānojot NBS attīstību ir jāņem vērā savas uzņemtās saistības.
NATO atturēšana un aizsardzība ir balstīta uz efektīvu ieroču sistēmu un platformu kombināciju, kā arī spēkiem, kas apmācīti savstarpēji sadarboties. Tādējādi ieguldījumi pareizajās spējās ir būtiska ieguldījumu aizsardzībā sastāvdaļa. NATO ieņem nozīmīgu novērtētājas lomu, veicinot izpratni par to, kādas militārās spējas aliansei ir vajadzīgas; tā nosaka mērķus dalībvalstu vai kolektīvai spēju attīstībai; kā arī veicina dalībvalstu, daudznacionālu un kolektīvu spēju attīstību un inovāciju esamību.