NATO militārās spējas
Ziemeļatlantijas līguma organizācija savā 75 gadu pastāvēšanas laikā ir nemitīgi attīstījusies un mainījusies gan politiski, gan arī militāri. Lai NATO militārās spējas atbilstu mūsdienu izaicinājumiem, tiek pastāvīgi uzlabota un mainīta gan Alianses militārā struktūra, gan arī militārās spējas.
Pielāgojoties jaunajiem izaicinājumiem pasaules drošības vidē, Alianse attīsta savas militārās spējas atbilstoši izvirzītajiem mērķiem, lai tās būtu modernas un izvēršamas. Šajā nolūkā 2002. gadā tika izveidoti NATO Reaģēšanas spēki. Līdzšinējā NATO transformācijas procesā, kurā sabiedroto spēki tiek piemēroti reaģēšanai uz visa veida draudiem, NATO dalībvalstis par vienu no galvenajiem uzdevumiem ir izvirzījušas NATO Reaģēšanas spēku attīstību. Šie spēki ir efektīvs līdzeklis gan kolektīvās aizsardzības nodrošināšanai, gan cīņai ar mūsdienu drošības izaicinājumiem. Līdz ar 2023. gada NATO Viļņas samitā apstiprinātajiem jaunajiem aizsardzības plāniem, sabiedrotie vienojās arī par jaunu daudznacionālu un vairāku jomu Sabiedroto reaģēšanas spēku (Allied Reaction Force, ARF) izveidi, kas pakāpeniski aizstās NATO Reaģēšanas spēkus.
Militāro spēju attīstības un pārveides pamatā ir NATO Stratēģiskā koncepcija, kā arī Politiskās vadlīnijas. Šie dokumenti nosaka, kā attīstīt dalībvalstu bruņotos spēkus, lai tiem būtu pietiekami izvēršamas un savstarpēji savietojamas spējas. Stratēģiskā koncepcija kā galvenos NATO uzdevumus nosaka kolektīvo aizsardzību, krīžu vadību un kolektīvo drošību. Atturēšana, kas balstīta uz atbilstošu kodolieroču, konvencionālo un ballistisko raķešu aizsardzības spēju kombināciju, joprojām ir NATO vispārējās stratēģijas pamatelements.
Sabiedrotie ir vienojušies attīstīt un uzturēt visu nepieciešamo spēju klāstu, lai atturētu un veicinātu aizsardzību pret potenciālajiem pretiniekiem. NATO Aizsardzības plānošanas process (NATO Defence Planning Process - NDPP) ir galvenais instruments, lai identificētu un noteiktu prioritātes, kas nepieciešamas pilna spektra operācijām. NATO dalībvalstis NDPP ietvaros uzņemas saistības NATO spēju mērķu ieviešanā.
NATO atturēšana un aizsardzība ir balstīta uz efektīvu ieroču sistēmu un platformu kombināciju, kā arī spēkiem, kas apmācīti savstarpēji sadarboties. Tādējādi ieguldījumi pareizajās spējās ir būtiska ieguldījumu aizsardzībā sastāvdaļa. NATO ieņem nozīmīgu novērtētājas lomu, veicinot izpratni par to, kādas militārās spējas aliansei ir vajadzīgas; tā nosaka mērķus dalībvalstu vai kolektīvai spēju attīstībai; kā arī veicina dalībvalstu, daudznacionālu un kolektīvu spēju attīstību un inovāciju esamību.
Latvija aktīvi iesaistās NATO kolektīvo spēju attīstībā. Piemēram, 2023. gadā Latvija pievienojās NATO Alianses Nākotnes Izlūkošanas un Komandvadības spējas (Alliance Future Surveillance and Control - AFSC) projektam, kurš paredz nomainīt esošo NATO agrīnās brīdināšanas un kontroles (AWACS) lidaparātu floti.