Kiberdrošība

Esošie drošības vides apdraudējumi ir sarežģīti un pārsniedz tikai un vienīgi militāros izaicinājumus, jo skar tādas jomas kā informācijas vide, kibervide, pilsoniskās sabiedrības funkcionēšana, finanšu sektors un citas. Ārvalstu atbalstīti un mērķtiecīgi vadīti pasākumi nolūkā destabilizēt vai ietekmēt situāciju kādā valstī un sabiedrībā ir kļuvuši par mūsdienu realitāti – to pierāda atsevišķu valstu iejaukšanās citu valstu politiskajos procesos, izmantojot ietekmēšanas kampaņas, kiberuzbrukumus un citus nemilitārus līdzekļus. Hibrīdkarš ir kļuvis par dažu valstu ārpolitikas turpinājumu, lai ar nemilitāriem līdzekļiem panāktu labvēlīgus nosacījumus savu nacionālo interešu aizstāvībai ārvalstīs.

2014.gada 22.janvārī Ministru kabineta sēdē apstiprinātas Aizsardzības ministrijas vadībā sagatavotās pamatnostādnes „Latvijas kiberdrošības stratēģija 2014.-2018.gadam”, kas raksturo Latvijas kiberdrošības situāciju, esošās problēmas un nosaka kiberdrošības politikas veidošanas pamatprincipus, mērķi un tālākās rīcības prioritāros virzienus.

Kiberdrošības politikas mērķis ir droša un uzticama kibertelpa, kurā ir garantēta valstij un sabiedrībai būtisku pakalpojumu droša, uzticama un nepārtraukta saņemšana.

Tā īstenošanai tiek noteikti pieci rīcības virzieni - kiberdrošības pārvaldība un resursi, tiesiskums kibertelpā un kibernoziedzības mazināšana, sabiedrības izpratne, izglītība un pētniecība, kā arī gatavība un rīcībspēja krīzes situācijās, un starptautiskā sadarbība.

Latvijā ir izveidojusies informācijas sabiedrība, kurā valsts pārvalde, sabiedrība un ekonomika ir atkarīga no informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sniegtajām iespējām un pakalpojumiem. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem vairāk nekā 70% Latvijas iedzīvotāju regulāri lieto datoru un interneta pakalpojumus.

Tomēr kibertelpa ir viegli izmantojama, lai nodarītu kaitējumu indivīdam, sabiedrības grupai vai valstij kopumā. Līdz ar pieaugošo informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošanu sabiedrībā, valsts pārvaldē un ekonomikā, to nelikumīga izmantošana, bojāšana, paralizēšana vai iznīcināšana var radīt draudus valsts un sabiedrības drošībai, sabiedriskajai kārtībai un ekonomiskai darbībai, kā arī kavēt valsts ekonomikas tālāku izaugsmi.

Lai mazinātu un novērstu riskus un apdraudējumus kibertelpā, nepieciešama vienota izpratne un koordinēta Latvijas kiberdrošības politika, kas aptver visas iesaistītās nozares, valsts un privāto sektoru.