Militāro spēju attīstība
Latvijas militārās aizsardzības priekšnoteikums ir NBS spēja nodrošināt Latvijas neatkarību, teritoriālo nedalāmību un suverenitāti bruņota konflikta gadījumā. Saskaņā ar 2023. gadā apstiprināto Valsts aizsardzības koncepciju Latvijas valsts aizsardzības pamatuzdevums ir teritorijas un valsts iedzīvotāju aizsardzība no pirmā centimetra.
Ņemot vērā gan starptautiskās situācijas attīstības tendences, tiek attīstītas tādas aizsardzības spējas, kas nodrošina NBS vienību ātru reaģēšanu un augstu kaujas gatavību. Atbilstoši 2024. gada 23. jūlijā pieņemtajam NBS attīstības plānam 2025.-2036. gadam, NBS prioritāri attīsta slāņveida pretgaisa aizsardzības spēju, tālās darbības raķešu artilērijas spēju, krasta aizsardzības raķešu spēju, turpina Sauszemes spēku mehanizāciju, ieviešot bruņojumā kājnieku kaujas mašīnas, kā arī pilnveido dažāda pielietojuma bezpilota lidaparātu, vadāmo lādiņu un pret-bezpilota lidaparātu spējas. Tāpat tiek turpināta nodrošinājuma un apgādes sistēmas attīstība, nodrošinot nepieciešamos ieročus, munīciju, pārtiku, degvielu, individuālo un kolektīvo ekipējumu un medicīnas preces, tostarp izveidojot nepieciešamos materiāltehnisko līdzekļu krājumus un tiem nepieciešamo infrastruktūru.
Pielāgojot aizsardzības spēju attīstību aktuālajiem apdraudējumiem, kā atsevišķa prioritāte aizsardzības attīstībā ir Latvijas austrumu robežas militāri tehniskā nostiprināšana. Lai veicinātu šīs prioritātes izpildi, 2024. gada martā tika apstiprināts austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns. Tā ietvaros tiek veikta pretmobilitātes objektu izvietošana, atsevišķu ceļu pārrakšana, veidojot prettanku grāvjus, kā arī noteiktas un ierīkotas drošas sprāgstvielu, mīnu, kā arī inženiertehnisko materiālu glabātuves ātrai aizsardzības pozīciju pastiprināšanai.
Tiek turpināts darbs pie NBS struktūras paplašināšanas un rezerves sistēmas pilnveidošanas, kas rezultēsies ar 31 000 karavīru aktīvajā dienestā un 30 000 karavīru pastāvīgās gatavības rezervē. NBS kaujas spējas veido profesionālā dienesta vienības, Zemessardze jeb teritoriālie spēki, valsts aizsardzības dienests, aktīvā rezerve un vispārējā rezerve. Aktīvajā rezervē esošie karavīri piecu gadu garumā ik gadu tiek iesaukti uz apmācībām, tādējādi nodrošinot nepieciešamo zināšanu un prasmju uzturēšanu augstā līmenī. Savukārt vispārējās rezerves karavīrs uz mācībām ierodas vienu reizi četros gados. Lai nodrošinātu atbilstošu personāla pieaugumu plānoto spēju attīstībai un NBS noteikto uzdevumu izpildei, 2023. gadā tika uzsākts valsts aizsardzības dienests, ar kura palīdzību tiek uzlaboti personāla rekrutēšanas apmēri, kā arī nodrošināti apmācīti rezerves karavīri aktīvās un vispārējās gatavības rezerves vienībās, ilgtermiņā veicinot NBS strukturālu transformāciju.
Aizsardzības nozare sniedz iespēju un aicina katru Latvijas pilsoni būt daļai no gatavības kultūras – skolas vecumā tiek sniegtas iespējas iesaistītes Jaunsardzē un apgūt profesionālo vidējo izglītību Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajā vidusskolā. Tāpat no 2024./2025. mācību gada vispārējās vidējās un vidējās profesionālās izglītības saturā kā mācību priekšmets visās skolās tiek iekļauta Valsts aizsardzības mācība, kas jauniešiem ne tikai sniegs ieskatu militāro iemaņu pamatos, bet spēs arī sagatavot zinošus topošos valsts aizsardzības dienesta karavīrus. Valsts aizsardzības mācība un Valsts aizsardzības nometņu īstenošanas rezultātā savlaicīgi tiks identificēti potenciālie līderi ar perspektīvu valsts aizsardzības dienestā vai profesionālajā dienestā veidot jaunāko komandējošo sastāvu. Pēc pilngadības sasniegšanas pilsoņi tiek aicināti kļūt par valsts aizsardzības dienesta karavīriem, bet pēc tam – par profesionālā dienesta karavīriem vai zemessargiem.