Militāro spēju attīstība

Latvijas militārā aizsardzība balstās NBS spējā nodrošināt Latvijas neatkarību, teritoriālo nedalāmību un suverenitāti ar militārajiem līdzekļiem bruņota konflikta gadījumā. Pašlaik NBS prioritārā ir Speciālo uzdevumu, militāro inženieru, pretgaisa aizsardzības, izlūkošanas, komandvadības, mehanizācijas, netiešā uguns atbalsta un citu spēju nodrošināšana. NBS vidējā termiņā un ilgtermiņā attīstāmās spējas ir aprakstītas NBS attīstības plānā.

Aizsardzības stratēģija ir veids, kādā NBS veic Latvijas militāro aizsardzību. Aizsardzības stratēģiju pilnveidošana ir Aizsardzības ministrijas (AM) un NBS atbildība. Jau tagad norisinās darbs pie NBS personālsastāva palielināšanas un ZS lomas paaugstināšanas. Tiek veidotas jaunas ZS vienības un nodrošināts zemessargu personīgais ekipējums. Tāpat šī joma paredz arī Latvijas kritiskās infrastruktūras aizsardzību, valsts pārvaldes institūciju aizsardzību, piegāžu drošību, drošu komunikācijas tīklu uzturēšanu un citus uzdevumus.

Latvijas militārā aizsardzība tostarp balstās psiholoģiskā gatavībā pretoties okupācijas varai un savlaicīgi stiprināt vājākos pretošanās ķēdes posmus. Tā paredz visas valdības un sabiedrības iesaistīšanos, lai katrs Latvijas iedzīvotājs zinātu savu vietu un lomu pretošanās kustībā. Pretošanās metožu izmantošana NBS ir viens no valsts aizsardzības veidiem, jo pastāv risks krīzes vai militārā konflikta gadījumā zaudēt likumīgās varas kontroli pār daļu vai visu Latvijas teritoriju. Savlaicīga infrastruktūras izbūve, paredzot tās divējādu izmantojumu krīzes vai konflikta laikā, ir atbildīga pieeja, plānojot un izstrādājot valsts aizsardzības un pretošanās modeļus.

Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas militārā komponente ir neatņemama sistēmas daļa, jo spēj nodrošināt ne tikai valsts aizsardzību ar militāriem līdzekļiem, bet arī sniedz iespēju cilvēkiem iesaistīties valsts aizsardzības procesos. Profesionālo karavīru un ZS skaita palielināšana ir viena no 2016. gada VAK prioritātēm, kuru nepieciešams uzturēt nākotnē. Tāpat jāparedz citi mehānismi, kā Latvijas pilsoņi varētu iesaistīties valsts aizsardzības procesos.