Reģionālā sadarbība

Vēsturiski, politiski un  ģeopolitiski, kā arī ņemot vērā resursu ierobežojumus, Latvijas sadarbība ar Lietuvu un Igauniju gan nacionālās, gan reģionālās drošības un aizsardzības veicināšanā ir  viena no Latvijas aizsardzības politikas prioritātēm.

Jau 1991. gadā Baltijas padome pieņēma rezolūciju par kopīgas Baltijas valstu drošības koncepcijas izstrādi un 1992. gada 2. jūnijā Pērnavā, Igaunijā, Baltijas valstu aizsardzības ministri parakstīja vienošanās protokolu par Baltijas valstu Aizsardzības ministriju sadarbību kopējās drošības jomā.  Sadarbība ļauj attīstīt valstu nacionālās aizsardzības struktūras, veicina efektīvāku spēju attīstību un izmantošanu, savietojamību ar sabiedrotajiem, kā arī nodrošina sekmīgāku sadarbību miera uzturēšanas un krīžu vadības operācijās.

Papildus tam nozīmīgu lomu sadarbības koordinēšanā ieņem arī Baltijas valstu parlamentu sadarbības institūcija – Baltijas Asambleja, kas tika izveidota 1991. gada 8. novembrī. Nedaudz vēlāk, 1994. gada 13. jūnijā, tika izveidota Baltijas Ministru padome, tādējādi radot Baltijas valstu sadarbības institucionālo bāzi. Lai nodrošinātu Baltijas Ministru padomes mērķtiecīgāku darbību nozaru ministriju līmenī, 1994. gadā tika izveidotas 18 Vecāko amatpersonu komitejas, kuru skaits 2005. gadā tika samazināts līdz piecām, kā vienu no tām saglabājot aizsardzības jomu.

2013. gada 29. janvārī tika parakstīts jaunais Baltijas valstu militārās sadarbības ietvardokuments, kurā ir precizēti Baltijas valstu militārās sadarbības formāti, to funkcijas un atbildība, organizācijas un darbības principi. Baltijas valstu sadarbības formāts ir savietojams ar Ziemeļvalstu sadarbību aizsardzības jomā (NORDEFCO), tādējādi atvieglojot sadarbību Baltijas valstu un Ziemeļvalstu starpā, kas galvenokārt tiek īstenota Ziemeļvalstu-Baltijas valstu sadarbības formātā (Nordic-Baltic Eight (NB8)).

Kopš 2014. gada Krievijas agresijas Ukrainā  Baltijas valstis īsteno ciešu un intensīvu politisko un ekspertu līmeņa dialogu starp aizsardzības resora civilo, kā arī militāro personālu, veidojot vienotu Baltijas valstu pozīciju NATO un ES, kā arī citu starptautiskās sadarbības formātu un forumu ietvaros. Mērķtiecīga Baltijas valstu sadarbība aizsardzības jomā ir svarīgs faktors reģiona drošībai, stabilitātei un apdraudējuma mazināšanai. ,

Baltijas valstu sadarbība aizsardzības jomā tiek īstenota vairākos formātos, kas nodrošina visu lēmumu pieņemšanas līmeņu iesaisti:

• Politikas koordinācijas komiteja, kuras sastāvā ir Aizsardzības ministriju politikas direktori, tiekas pēc nepieciešamības vai saskaņā ar Ministru komitejas norādījumiem, un pieņem lēmumus savas kompetences ietvaros. Komiteja koordinē un uztur sadarbību stratēģiskā līmenī, sagatavo Ministru komitejas tikšanās un kontrolē Ministru komitejas pieņemto lēmumu izpildi.
• Aizsardzības koordinācijas komiteju veido nacionālo ministriju un bruņoto spēku pārstāvji. Komiteja realizē augstākos līmeņos pieņemto lēmumu izpildi un sniedz ziņojumus Militārajai un Ministru komitejai.
• Militārā komiteja, kuras sastāvā ir Baltijas valstu bruņoto spēku komandieri un štāba priekšnieki, ietver sevī augstākās militārās pilnvaras. Šī komiteja ievieš dzīvē ministru lēmumus, veic kopējo projektu izvērtēšanu no militārā viedokļa un sniedz rekomendācijas ministriem un militārās vadlīnijas Aizsardzības koordinācijas komitejai.
• Ministru komitejas sastāvā ir triju valstu aizsardzības ministri. Ministru komiteja dod politiskās vadlīnijas un pieņem galvenos lēmumus trīspusējā sadarbībā aizsardzības jomā. Pēc nepieciešamības šīm sanāksmēm var tikt pieaicināti citu sabiedroto vai partnervalstu ministri. Tā ir rīkotas kopīgas sanāksmes ar Polijas un Ukrainas ministru dalību.

Praktiskajā sadarbībā tiek realizēti vairāki nozīmīgi Baltijas valstu sadarbības projekti:
• Baltijas valstu Apvienotais štāba elements (Baltic Combined Joint Staff Element – B-CJSE);
• Sauszemes spēku sadarbība;
• Gaisa spēku sadarbība;
• Jūras spēku sadarbība/BALTRON;
• Baltijas Aizsardzības koledža - BALTDEFCOL.

Ņemot vērā uzkrāto pieredzi Baltijas valstu sadarbības ietvaros, Latvija kopš 2014. gada (Krievijas agresijas Ukrainā) aktīvi iesaistās dažāda veida palīdzības sniegšanā Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Latvija īsteno regulāru humānās palīdzības sniegšanu Ukrainas pusei, kopumā humānās palīdzības projekta ietvaros Latvija Ukrainai ir piegādājusi 460 tonnu kravas. Latvija nodrošina Ukrainas virsnieku militārās izglītības apmācības Baltijas Aizsardzības koledžā, tāpat arī tiek īstenotas dažāda veida, Ukrainas instruktoru sastāva apmācības, piemēram, nodrošinot angļu valodas u.c. kursus. u. Tāpat arī, Latvija finansiāli atbalsta Austrumu partnerības valstu (Ukrainas, Gruzijas, Moldovas) iesaistīšanu Eiropas Savienības Kopējās drošības un aizsardzības politikas (ES KDAP) aktivitātēs. Īstenojot šīs apmācības, Latvija apliecina, ka gan militārās sadarbības ietvaros, gan arī politiski atbalsta Ukrainas centienus integrēties eiroatlantiskajā telpā.

Būtisks sadarbības aspekts ir kopīgu mācību organizēšana, kuras notiek saskaņā ar kopīgi izstrādātu mācību plānu, un kuru laikā tiek attīstītas spējas un pielietoti kopīgi resursi. Katru gadu tiek rīkotas uzņemošās valsts atbalsta mācības „Baltic Host”, jūras spēku mācības „Baltic Fortress”, „Baltic Squadex”, „Baltic Bikini”. Baltijas valstis kopīgi piedalās arī starptautiska mēroga mācībās – jūras spēku mācībās „Open Spirit” un „BALTOPS”. Tāpat arī Baltijas valstu jūras spēki un, ja nepieciešams gaisa spēki, piedalās krīzes mācībās “Kristaps”. Īpaši izceļamas ir NATO organizētās gaisa spēku apmācības “Ramstein Alloy”, kurās piedalās arī Zviedrija, Somija un ASV spēku Eiropā vadībā rīkotās apvienoto sauszemes un gaisa spēku mācības „Saber Strike”, kas ir īpaši veidotas, pielāgojoties Baltijas valstu ģeopolitiskajai situācijai.

Kopīga sadarbība ir arī NATO ekselences centru veidošanā, kas pievēršas NATO nepieciešamajām spējām. Tas ir Baltijas valstu pienesumus visas NATO alianses stiprināšanā. Latvijā izveidoto NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru atbalsta Igaunija un Lietuva, un Latvija piedalās Lietuvas Enerģijas drošības un Igaunijas Kiberdrošības izcilības centru darbībā.

Starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas struktūrvienībām notiek regulāra sadarbība dažādos ar kibertelpas drošību saistītos jautājumos. Sadarbība notiek gan praktiskā līmenī starp Baltijas CERT vienībām, apmainoties ar aktuālāko informāciju par informācijas incidentiem, gan politikas plānošanas līmenī starp nacionālajiem kiberdrošības ekspertiem.