Visaptveroša valsts aizsardzība
2019. gada 8. janvārī Ministru kabinetā tika izskatīts un atbalstīts Aizsardzības ministrijas informatīvais ziņojums par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā. Tās mērķis ir veicināt visas sabiedrības atbildīgu attieksmi pret valsti un tās drošību, padziļinot valsts institūciju savstarpējo sadarbību, ieviešot efektīvus publiskās un privātās partnerības mehānismus un sabiedrības pašorganizēšanās instrumentus krīzes gadījumiem.
Visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanas uzraudzībai un koordinācijai ir izveidotas divas darba grupas starpinstitūciju līmenī – ministru līmeņa darba grupa, kuru vada aizsardzības ministrs un valsts sekretāru darba grupa, kuru vada Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs – lai veicinātu nozaru ministriju vienotu izpratni par visaptverošu valsts aizsardzību stratēģiskā līmenī un sadarbību. Darba grupu sēdēs ir iespēja piesaistīt nozaru speciālistus un operatīvo dienestu pārstāvjus, lai saņemtu aktuālo un darbam nepieciešamo informāciju.
Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas procesā tiek veidotas Ministru kabineta stratēģiskā līmeņa mācības “Kristaps” un Nacionālo bruņoto spēku organizētās pašvaldību civilās aizsardzības komisiju mācības “Pilskalns”. Visaptverošas valsts aizsardzības viens no būtiskajiem principiem ir atbildības decentralizācija par krīžu pārvarēšanu. Katra nozares ministrija ir atbildīga par krīžu pārvarēšanu savā atbildības nozarē, savukārt katra Latvijas pašvaldība ir atbildīga par krīžu pārvarēšanu savā atbildības teritorijā.
2023. gada 5. oktobrī Saeima apstiprināja Aizsardzības ministrijas izstrādāto Valsts aizsardzības koncepciju, kas nosaka valsts militārās aizsardzības stratēģiskos pamatprincipus, prioritātes un pasākumus miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Valsts aizsardzības koncepcija ietver divus galvenos valsts aizsardzības stratēģiskos darbības virzienus – atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšana, kā arī noturības, rīcībspējas un gribas aizstāvēt valsti stiprināšana. Valsts aizsardzības koncepcija nosaka, ka Latvijas aizsardzība un neatkarības nosargāšana ir visas sabiedrības kopīga atbildība – tā konkrēti norāda katra indivīda, dažādu kopienu, kā arī pašvaldību un valsts pārvaldes institūciju lomu valsts aizsardzībā, uzsverot nepieciešamību uzņemties pašiniciatīvu un pašorganizēties jeb attīstīt rīcības gatavības kultūru.
Aizsardzības ministrija 2021. gadā izstrādāja grozījumus Nacionālās drošības likumā paplašinot kritiskās infrastruktūras klasifikāciju, to papildinot ar nozaru kritisko infrastruktūru jeb D kategorijas kritisko infrastruktūru. D kategorija aptver kritisko infrastruktūru, kuras iznīcināšana, darbības spēju samazināšana vai kritisko pakalpojumu sniegšanas pārtraukšana būtiski apdraud sabiedrības un valsts drošību izsludināta izņēmuma stāvokļa laikā vai kara laikā. D kategorijas kritiskā infrastruktūra vairāk koncentrējas uz pakalpojumiem, kuru darbību ir būtiski nodrošināt jebkādas krīzes laikā, lai iedzīvotājiem būtu iespēja turpināt ierastās ikdienas gaitas pēc iespējas ilgāk.
Pilotprojekts “Valsts aizsardzības mācība” paredzēts, lai izglītotu bērnus un jauniešus valstiskuma pamatos un sniegtu iemaņas aizsardzības jomā, uz brīvprātības principa, taču no 2024. gada šo mācību priekšmetu plānots iekļaut valsts vispārējās vidējās izglītības standartā un valsts profesionālās izglītības standartā.
Lai sekmētu sabiedrības paļaušanos uz uzticamu nozares mediju sabiedrisko saziņas līdzekļu daudzveidībā, Aizsardzības ministrija izveidojusi nozares tematikai veltītu ziņu portālu – “Sargs.lv” (https://www.sargs.lv/). Šajā vietnē sabiedrībai pieejama iegūt plašu informāciju par aizsardzības un drošības tematiem un nozares aktualitātēm.
Lai veicinātu sabiedrības noturību pret visāda veida krīzēm, Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi informatīvos un videomateriālus, tajā skaitā bukletu “Kā rīkoties krīzes situācijā” lai ārkārtas gadījumos ikviens iedzīvotājs spētu parūpēties par sevi un saviem tuviniekiem pirmās 72 stundas (https://www.sargs.lv/lv/tema/72stundas).
