Visaptveroša valsts aizsardzība
2019. gada 8. janvārī Ministru kabinetā tika izskatīts un atbalstīts Aizsardzības ministrijas informatīvais ziņojums par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā. Tās mērķis ir veicināt visas sabiedrības atbildīgu attieksmi pret valsti un tās drošību, padziļinot valsts institūciju savstarpējo sadarbību, ieviešot efektīvus publiskās un privātās partnerības mehānismus un sabiedrības pašorganizēšanās instrumentus krīzes gadījumiem. 2025. gada 28. janvāra sēdē Ministru kabinets apstiprināja un 2025. gada 29. maijā Saeimā tika pieņemti grozījumi Nacionālās drošības likumā, likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, Ministru kabineta iekārtas likumā un Valsts civildienesta likumā, paredzot krīzes vadības sistēmas reorganizāciju un nosakot, ka turpmāk par civilo krīžu pārvaldību un iestāžu sadarbības koordinēšanu nacionālā līmenī atbildīgs būs Krīzes vadības centrs, vienlaikus nodrošinot ar visaptverošas valsts aizsardzības sistēmu saistītu jautājumu koordinēšanu.
Krīzes vadības centrs kā Ministru prezidenta funkcionālā pārraudzībā esoša struktūrvienība Valsts kancelejas sastāvā uzsāka darbību 2025. gada 1. jūlijā ar mērķi nodrošināt krīzes vadības pasākumu plānošanu, sagatavošanu un īstenošanu. Krīzes vadības centram ir centrāla loma visaptverošās valsts aizsardzības īstenošanā. Krīzes vadības centra uzdevums ir sagatavot lēmumu pieņemšanai vajadzīgos dokumentus, kā arī koordinēt civilo krīžu pārvaldībā iesaistīto institūciju darbu un krīzes komunikāciju. Krīzes vadības centrs sadarbojas ar ministrijām un pašvaldībām, palīdzot iestādēm uzlabot savus krīzes pārvaldības procesus, kā arī dažādu institūciju sadarbības spējas. Ar Krīzes vadības centra izveidi un darbības uzsākšanu tiek nodrošināta vienota situācijas izpratne par incidentiem un krīzēm ar potenciālu ietekmi uz vairākām nozarēm, kā arī tiek nodrošināts pamats savlaicīgai politiskai un institucionālai iesaistei stratēģiskā līmenī.
Ņemot vērā apstiprinātos grozījumus Nacionālās drošības likumā un Krīzes vadības centra integrāciju visaptverošas valsts aizsardzības sistēmā, Krīzes vadības centrs ir pārņēmis koordinējošo lomu visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanā, nostiprinot Krīzes vadības centru kā centrālo koordinatoru visaptverošas valsts aizsardzības sistēmā un izstrādājot priekšlikumus par lomu sadalījumu, kompetencēm, resursu nodrošinājumu un regulāro mācību sistēmu, kā arī kartējot darbības mehānismus starp Krīzes vadības centru un visaptverošas valsts aizsardzības darba grupu un tās apakšgrupām, Civilās aizsardzības operacionālās vadības centru, nozaru operacionālās vadības centriem, nozaru krīžu pārvaldības un noturības centriem, kā arī pašvaldībām. Aizsardzības ministrija 2025. gadā sagatavoja un iesniedza Ministru kabinetā tiesību aktu projektus saistībā ar nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabineta 2019. gada 4. aprīļa rīkojumā Nr. 155 “Par visaptverošas valsts aizsardzības jautājumu koordinācijas grupu”, un Ministru kabineta 2023. gada 22. jūnija rīkojumā Nr. 381 “Par darba grupas izveidi visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanas uzraudzībai un koordinācijai”. Savukārt 2026. gada 6. februārī spēkā stājās grozījumi Ministru kabineta rīkojumā Nr. 36 “Par darba grupu visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas uzraudzībai un koordinācijai”, kurā noteikts, ka šo grupu vada Krīzes centra vadītājs un Krīzes vadības centrs veic darba grupas sekretariāta funkcijas. Tāpat, saskaņā ar veiktajām izmaiņām rīkojumā, ir likvidēts visaptverošās valsts aizsardzības koordinācijas ministru līmeņa darba grupas formāts. Turpmāk jautājumi, kas saistīti ar visaptverošu valsts aizsardzību, noturības plānošanu, īstenošanu un koordinēšanu tiks skatīti Ministru kabineta krīzes vadības sēdēs, vienlaikus valsts sekretāru līmeņa darba grupa turpinās nodrošināt un veicināt nozaru ministriju vienotu izpratni par visaptverošu valsts aizsardzību stratēģiskā līmenī un starpnozaru sadarbību, saistītos lēmumus iesniedzot izskatīšanai Ministru kabineta krīzes vadības sēdēs.
Latvijas valsts aizsardzība un neatkarības nosargāšana ir visas sabiedrības kopīga atbildība, kas caur visaptverošu valsts aizsardzību tiek īstenota no individuālā līdz valstiskajam līmenim, nodrošinot plašu pasākumu kopumu Latvijas atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanai un sabiedrības noturības un informētības veicināšanai.
Lai veicinātu sabiedrības noturību pret visāda veida krīzēm, Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi informatīvos un videomateriālus, tajā skaitā bukletu “Kā rīkoties krīzes gadījumā” lai ārkārtas gadījumos ikviens iedzīvotājs spētu parūpēties par sevi un saviem tuviniekiem pirmās 72 stundas.
2024. gadā tapa bukleta “Kā rīkoties krīzes gadījumā” papildinātā versija. Tajā iekļauta informācija par ģimenes rīcības plānu krīzes situācijās, sniedzot praktiskas norādes plāna izstrādei, atbilstoši dzīvesvietai. Tāpat papildināta informācija par rīcību krīzes situācijā, ārkārtas gadījumam nepieciešamajām rezervēm un priekšmetiem, ko glabāt automašīnā.
Mācoties no Ukrainas pieredzes cīņā pret Krievijas okupācijas armiju, 2024. gadā tapusi rokasgrāmata “Kā rīkoties kara gadījumā”. Tajā iespējams uzzināt par krājumu veidošanu, komunikāciju un informācijas meklēšanu, rīcību apšaudes laikā vai nonākot kaujas zonā, savas mājvietas sagatavošanu kā patvēruma vietu, psiholoģisko noturību kara laikā, kā arī citu svarīgu informāciju par kara pārvarēšanu.
Valsts aizsardzības mācība Latvijas vidējās izglītības iestādēs kā obligāts mācību priekšmets ir ieviests kopš 2024. gada 1. septembra. 2025./2026. mācību gadā Valsts aizsardzības mācība tiek veiksmīgi īstenota 271 vidējās izglītības iestādē. Valsts aizsardzības mācības ietvaros bērni un jaunieši tiek izglītoti valstiskuma pamatos un tiek sniegtas iemaņas aizsardzības jomā, kā arī attīstīta un stiprināta viņu drosme, iniciatīva un atbildība pret sevi un līdzcilvēkiem.
Lai sekmētu sabiedrības paļaušanos uz uzticamu nozares mediju sabiedrisko saziņas līdzekļu daudzveidībā, Aizsardzības ministrija izveidojusi nozares tematikai veltītu ziņu portālu – “Sargs.lv” (https://www.sargs.lv/). Šajā vietnē, tāpat kā Latvijas armijas YouTube kanālā, ir sabiedrībai pieejama plaša informācija par aizsardzības un drošības tematiem un nozares aktualitātēm.
Visaptverošas valsts aizsardzības ietvarā pastiprināta uzmanība tiek vērsta uz tautsaimniecības kopējās noturības veicināšanu, sabiedrībai būtisku pakalpojumu darbības nepārtrauktības nodrošināšanu un kritiskās infrastruktūras stiprināšanu. Balstoties uz Aizsardzības ministrijas izstrādātajiem grozījumiem Nacionālās drošības likumā, ir paplašināta kritiskās infrastruktūras definīcija un noteikta jauna klasifikācija, to papildinot ar nozaru kritisko infrastruktūru jeb D kategorijas kritisko infrastruktūru. D kategorija aptver kritisko infrastruktūru, kuras iznīcināšana, darbības spēju samazināšana vai kritisko pakalpojumu sniegšanas pārtraukšana būtiski apdraud sabiedrības un valsts drošību izsludināta izņēmuma stāvokļa laikā vai kara laikā. D kategorijas kritiskā infrastruktūra aptver pakalpojumus, kuru darbību ir būtiski nodrošināt jebkādas krīzes laikā, lai iedzīvotājiem būtu iespēja turpināt ierastās ikdienas gaitas pēc iespējas ilgāk. Aizsardzības ministrija sadarbībā ar nozares ministrijām apzina iespējamo D kategorijas kritisko infrastruktūru ar mērķi nodrošināt visu sabiedrībai būtisko pakalpojumu sniegšanu arī krīzes situācijās.
Visaptverošas valsts aizsardzības viens no būtiskākajiem principiem ir atbildības decentralizācija par krīžu pārvarēšanu. Katra nozares ministrija ir atbildīga par krīžu pārvarēšanu savā atbildības nozarē, savukārt katra Latvijas pašvaldība ir atbildīga par krīžu pārvarēšanu savā atbildības teritorijā.
Īstenojot visaptverošu valsts aizsardzību, pastiprināta uzmanība tiek pievērsta dažādu valsts apdraudējuma pārvarēšanas mācību organizēšanai. Piemēram, kopš 2020. gada norisinās Nacionālo bruņoto spēku organizētās pašvaldību civilās aizsardzības komisiju mācības “Pilskalns”, savukārt valsts institūciju gatavība pārvarēt valsts apdraudējuma situācijas tiek pārbaudīta visaptverošas valsts aizsardzības mācībās NAMEJS un mācībās AMEX. Ministru kabineta lēmumu pieņemšana un krīzes vadības procedūras tiek testētas stratēģiskā līmeņa mācībās “Kristaps”.
